Latvijas politikas nelaime - pilnmēness

An­tra GAB­RE, Gu­na KĀR­KLI­ŅA

(Žurnāls "Praktiskā Astroloģija", Nr.1)

Pro­kla­mē­jot Lat­vi­jas Re­pub­li­ku, to­rei­zē­jie valsts­vī­ri pa­kļā­vās piln­mē­ness «no­tei­ku­miem», kad emo­ci­jas sit augs­tu vil­ni, un tā nu mū­su valsts ofi­ci­ālā dzim­ša­nas brī­ža de­bess spī­dek­ļa stā­vok­lis jo­pro­jām ie­tek­mē no­ti­ku­mus Lat­vi­jas po­li­tis­ka­jā dzī­vē, uz­ska­ta as­tro­lo­gi. Val­stis­ki sva­rī­giem no­ti­ku­miem jau­ši vai ne­jau­ši bie­ži vien tiek iz­vē­lēts piln­mē­ness laiks, kas daudz ko sa­asi­na ne­ga­tī­vā vir­zie­nā.

Vē­lē­ti piln­mē­ne­sī

Pē­dē­jos ga­dos vai­rā­ki sva­rī­gi no­ti­ku­mi Lat­vi­jā ri­si­nā­ju­šies piln­mē­ne­sī, ko as­tro­lo­ģis­ki va­ram vēr­tēt kā pro­blē­mas un sā­pī­gos jau­tā­ju­mus pa­stip­ri­no­šu.

2009. ga­da krī­zes «pī­ķa stun­dā» aku­rāt piln­mē­ne­sī Saei­ma ap­stip­ri­nā­ja pir­mo Val­da Dom­brov­ska val­dī­bu, ku­ras ho­ro­sko­pa kar­tē kā gal­ve­nā mi­si­ja, rū­pes un pro­blē­ma ie­zī­mē­jās nau­das tē­ma. As­tro­lo­ģis­kā kar­te uz­rā­dī­ja, ka šīs val­dī­bas ma­ciņš būs plāns. Tie­ši šī val­dī­ba bi­ja tā, kas ri­si­nā­ja līdz ga­lam Iva­ra God­ma­ņa val­dī­bas aiz­sāk­tās sa­ru­nas ar starp­tau­tis­ka­jiem aiz­de­vē­jiem. Ta­gad Lat­vi­jas ār­ējais pa­rāds ir gan­drīz pie­ci mil­jar­di la­tu (pēc da­tiem ga­da sā­ku­mā). Pirm­ās Val­da Dom­brov­ska val­dī­bas ho­ro­sko­pā bi­ja arī ne­sta­bi­li­tā­tes mo­ments, kas vis­spil­gtāk iz­pau­dās pēc pirm­ā dar­bī­bas ga­da, kad no koa­lī­ci­jas iz­stā­jās Tau­tas par­ti­ja. Tie­ši piln­mē­ne­sī tā pa­ša ga­da no­ga­lē Saei­ma pie­ņē­ma Val­da Dom­brov­ska val­dī­bas iz­strā­dā­to 2010. ga­da krī­zes bu­dže­tu, kas bi­ja sā­pīgs dau­dzām ie­dzī­vo­tā­ju gru­pām un ko arod­bied­rī­bas no­dē­vē­ja par «anti­so­ci­ālu».

Piln­mē­ness aiz­gā­dī­bā no­ti­ka arī Valsts pre­zi­den­ta vē­lē­ša­nas 2007. ga­da mai­jā. Par valsts pir­mo per­so­nu kļu­va Val­dis Zat­lers, kas Lat­vi­jas vēs­tu­rē pa­liks kā pir­mais pre­zi­dents, kas ie­ro­si­nā­jis re­fe­ren­du­mu par Saei­mas at­lai­ša­nu (un arī kā pir­mais pre­zi­dents, kas ne­tiek ie­vē­lēts uz at­kār­to­tu ter­mi­ņu). Vi­ņa iz­do­tais rī­ko­jums nr. 2 ra­dās drīz pēc bal­so­ju­ma, ar ku­ru Saei­ma lie­dza veikt kri­mi­nāl­pro­ce­sā plā­no­to kra­tī­ša­nu de­pu­tā­ta Aināra Šlesera dzī­ves­vie­tā.

Ris­ka fak­to­ri

Ser­ti­fi­cē­ti as­tro­lo­gi An­dris Račs un Kris­taps Baņ­ķis ir vie­nis­prā­tis, ka piln­mē­ne­sī nav prā­ta darbs pie­ņemt val­stis­ki sva­rī­gus lē­mu­mus vai or­ga­ni­zēt val­stij iz­šķi­rī­gus pa­sā­ku­mus, jo ša­jā lai­kā val­da emo­ci­jas, kas nav la­bā­kais pa­dom­de­vējs. «Kā var pie­ņemt prā­tī­gus lē­mu­mus, bal­sto­ties uz no­ska­ņo­ju­mu?» re­to­ris­ki jau­tā An­dris Račs.

Ie­priek­šē­jā valsts pre­zi­den­ta dar­bo­ša­nās zi­nā­mā mē­rā arī bū­tu sais­tā­ma ar vi­ņa ie­vē­lē­ša­nas brī­ža as­tro­lo­ģis­ko stā­vok­li. «Sa­vu­laik Val­di Zat­le­ru no­sau­cu par «piln­mē­ness pre­zi­den­tu», jo vi­ņa ie­vē­lē­ša­na sa­kri­ta ar piln­mē­ne­si,» at­mi­nas Kris­taps Baņ­ķis. «Viņš bi­ja spilgts mū­su vie­dok­ļos sa­šķel­tās un at­se­viš­ķos jau­tā­ju­mos po­la­ri­zē­tās sa­bied­rī­bas spo­guļ­at­tēls. Kā­di esam pa­ši, tā­du ie­gu­vām arī sa­vu pre­zi­den­tu. Īsts piln­mē­ness pre­zi­dents, ko vis­spil­gtāk iz­ju­tām ar šim Mē­ness stā­vok­lim tik tī­ka­mo pēk­šņo šā­vie­nu – rī­ko­ju­mu nr. 2, starp ci­tu, paus­tu ap­tum­su­ma lai­kā... Jā­pie­bilst, ka Sau­les un Mē­ness ap­tum­su­mi rā­da ēnas pus­es, ne­ļau­jot iz­paus­ties šo spī­dek­ļu har­mo­ni­jas spē­kam, bet at­stāj no­sē­du­mus – vil­ša­nos, ne­sa­prat­ni, klu­pie­nus, jo sa­nā­ca ne tā, kā gri­bē­jās... Kā tas, ma­nu­prāt, no­ti­ka ar ap­tum­su­ma gai­sot­nē iz­slu­di­nā­tā rī­ko­ju­ma re­zul­tā­tu,» at­gā­di­na Kris­taps Baņ­ķis. «Piln­mē­ness vien­mēr sa­vu rak­stu­ru rā­da, ja kaut kas ir sa­sā­pē­jis, ri­si­nāms, kad tau­tas un va­ras at­tie­cī­bās iz­vei­do­jies «kun­ku­lis». Piln­mē­ne­sī, uz­spie­žot uz ju­tī­giem pun­ktiem (un tā­du Lat­vi­jas ho­ro­sko­pā ir pār­pā­rēm, tur­klāt bie­ži vien sa­slē­dzas vis­i uz­reiz), tas ak­ti­vi­zē no­ti­ku­mu, kas to­brīd ir no­brie­dis. No šā­da as­pek­ta rau­go­ties, jo vai­rāk no­ti­ku­mu ir piln­mē­ne­sī, jo ne­pār­pro­ta­māk, ka valsts at­tīs­tī­bā pie­nā­ku­ši iz­šķi­rī­gi lai­ki, kad mie­ra ce­ļā maz kas pa­nā­kams. Va­ja­dzīgs blīk­šķis, ener­ģi­jas iz­lā­de, ko spil­gti va­rē­jām vē­rot 13. jan­vā­ra grau­ti­ņos. Jā, piln­mē­ness un ap­tum­su­mi ir Lat­vi­jas po­li­ti­kas kai­te. Īpa­ši tas ak­tu­ali­zē­jās līdz ar 1991. ga­da ba­ri­kā­žu lai­ku, jo pirms­ka­ra Lat­vi­jā piln­mē­ness ie­tek­me po­li­ti­kā ne­bi­ja tik iz­teik­ta.»

 

Po­li­ti­ķi un tau­ta. As­tro­lo­ģis­kā opo­zī­ci­ja

Mun­dā­na­jā jeb val­stu as­tro­lo­ģi­jā Mē­ness ap­zī­mē arī tau­tu, un «Prak­tis­kās As­tro­lo­ģi­jas» ap­tau­jā­tie spe­ci­ālis­ti at­zīst, ka mū­su valsts «zvaig­žņu kar­tē» ie­zī­mē­jas sa­sprin­gtas kom­bi­nā­ci­jas starp cil­vē­kiem un valsts va­ru.

«Lat­vi­ja kā valsts ir pie­dzi­mu­si 1918. ga­da 18. no­vem­brī, kad bi­ja piln­mē­ness, un po­li­tis­ka­jā as­tro­lo­ģi­jā tas ie­mie­so tau­tas un va­ras pret­stā­vi. Tāds stā­vok­lis kā mag­nēts šo ener­ģē­ti­ku var ie­vib­rēt ik­vie­nā kār­tē­jā piln­mē­ne­sī,» skaid­ro as­tro­logs Kris­taps Baņ­ķis. Līdz ar to piln­mē­ness laiks no­zī­mī­gu sa­bied­ris­ki po­li­tis­ku lē­mu­mu pie­ņem­ša­nai ir vēl jo ne­lab­vē­lī­gāks. Lī­dzīgs vie­dok­lis ir arī as­tro­lo­gam An­drim Ra­čam – pro­ti, jo tā­lāk Mē­ness at­ro­das no Sau­les, jo tā ie­tek­me ir spē­cī­gā­ka, un, tā kā piln­mē­ness ir mak­si­mā­li at­tā­li­nāts no Sau­les, as­tro­lo­ģis­ki tas no­zī­mē, ka va­ra un tau­ta ir pret­nos­ta­tī­tas jeb at­ro­das opo­zī­ci­jā. Šo si­tu­āci­ju gan maz­liet glābj tas, ka Lat­vi­ja ir par­la­men­tā­ra re­pub­li­ka un va­ras un tau­tas mij­ie­dar­bī­ba no­tiek starp Mi­nis­tru ka­bi­ne­tu un par­la­men­tu, no vie­nas pus­es, un Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­jiem – no ot­ras pus­es. Tas no­zī­mē, ka va­ru pār­stāv un lē­mu­mus pie­ņem ne­vis vie­na per­so­na, bet simts. Ja val­sti pār­val­dī­tu viens cil­vēks, pie­mē­ram, pre­zi­dents, tad piln­mē­ness da­žā­dus no­ti­ku­mus val­stī ie­tek­mē­tu vēl ne­lab­vē­lī­gāk.

Kris­taps Baņ­ķis uz­sver, ka paš­laik pie va­ras eso­ša­jiem valsts­vī­riem (un sie­vām), kas lē­mu­mus pie­ņem piln­mē­ne­sī, ir ti­kai tik lie­las piln­va­ras, cik vi­ņiem dod Sa­tver­sme. «No va­ras kon­cen­trā­ci­jas vie­dok­ļa de­mo­krā­tis­kā val­stī at­se­viš­ķām per­so­nām nav tik lie­la no­zī­me kā pre­zi­den­tā­lā re­pub­li­kā,» kon­sta­tē as­tro­logs. Ta­ču Sa­tver­sme to­mēr nav ak­me­nī ie­cir­sta, un ik pa lai­kam at­skan aici­nā­ju­mi un pie­dā­vā­ju­mi to mai­nīt. Arī paš­laik. Kris­taps Baņ­ķis pie­bilst: «Valsts pre­zi­dents An­dris Bēr­ziņš ir vē­lēts Sau­les ap­tum­su­ma lai­kā. Es­mu jau iz­tei­cies, ka, ie­spē­jams, va­ram ie­gūt Lat­vi­jas vēs­tu­rē ot­ru pre­zi­den­tu, kurš ne­no­strā­dā vi­su piln­va­ru ter­mi­ņu. Ja arī tiek pa­nāk­ta Sa­tver­smes gro­zī­ša­na, ap­tum­su­ma ie­tek­me ne­ļaus ie­gūt to, kas gri­bēts.»

Prag­ma­tisms un emo­ci­jas

Vi­su­ma lī­dzī­bās ru­nā­jot, va­ra ir Sau­le jeb centrs, bet tau­ta – Mē­ness. Valsts pa­stāv kā kon­krē­ti vei­do­ta sis­tē­ma, kas ie­tek­mē mū­su dzī­vi, ta­ču līdz­te­kus pa­stāv arī cil­vē­ka prāts un gri­ba. Sa­vu­kārt prā­ta mai­nī­go stā­vok­li ie­tek­mē as­tro­lo­ģis­ki un as­tro­no­mis­ki pro­ce­si – Mē­ness kus­tī­ba.

«Tam, ka Lat­vi­jas di­bi­nā­ša­nā no­zī­mīgs ir piln­mē­ness, ir plu­si un mī­nu­si,» uz­ska­ta An­dris Račs. «Pluss – tau­ta kā ko­pums ir dzī­vī­ga, bet pro­blē­mas ro­das ar val­sti. Tau­ta ne­no­mirs ba­dā, bet vai mī­lēs val­sti? Tas ir jau­tā­jums. Mēs Lat­vi­jā gri­bam po­li­ti­ķus, ku­rus va­rē­tu mī­lēt. Sa­vu­laik ie­vē­lē­ja Ana­to­li­ju Gor­bu­no­vu, kurš bi­ja smuks... Tad nu sa­nāk, ka pa­ši prog­ram­mē­jam va­ru, lai tā ne­do­mā ilg­ter­mi­ņā, bet cī­nās par tau­tas mī­les­tī­bu.» As­tro­logs uz­sver, ka piln­mē­ness un ap­tum­su­mi sa­šū­po prā­tus. Un kas no­tiek ar gri­bas­spē­ku, ja mai­nī­gais prāts ņem virs­ro­ku pār at­bil­dī­bu un gri­bu? Cil­vēks ļau­jas iz­jū­tām, tur­klāt tas var no­tikt mas­vei­dī­gi. Ja krī­zes lai­ka bu­džets tik­tu pie­ņemts ne­vis piln­mē­ne­sī, bet ci­tā lai­kā, tad, ie­spē­jams, cil­vē­ku prā­ti to bū­tu uz­ņē­mu­ši mie­rī­gāk. Viņš uz­sver, ka tie valsts­vī­ri, kas ne­ie­tek­mē­jas no tau­tas no­ska­ņo­ju­ma un vēl­mēm, mēdz pie­ņemt tau­tā ilg­sto­ši ap­spries­tus un ne­tī­ka­mus lē­mu­mus. «Vald­nie­kam ir jā­res­pek­tē tau­ta, ta­ču vien­lai­kus jā­do­mā pa­šam ar sa­vu gal­vu. Ne­vis po­pu­lis­tis­ki, bet pa­au­dzēm uz priekš­u! Un tas no­zī­mē, ka tau­ta vi­ņu ne­mī­lēs uz­reiz,» sa­ka as­tro­logs. An­dris Račs no­vē­ro­jis, ka po­li­ti­kā ir maz cil­vē­ku, ku­ru ho­ro­sko­pā ir iz­teik­ta un spē­cī­ga Mē­ness ie­tek­me. Lie­lā­ko­ties tie esot «Sau­les cil­vē­ki». Viņš pie­vērš uz­ma­nī­bu pa­sau­les vēs­tu­rei – ie­vē­ro­ja­mi vald­nie­ki nav vē­lē­ju­šies iet tau­tas pa­va­dā, kļūs­tot par po­pu­lis­tiem. (Pa­ra­dok­sā­li, bet Lat­vi­jā tau­ta no po­li­ti­ķiem vē­lo­ties sa­gai­dīt po­pu­lis­mu.)

Skaidrs, ka cil­vē­ki (tos­tarp po­li­ti­ķi) at­ro­das da­žā­dos ga­rī­ga­jos lī­me­ņos, kas, pro­tams, arī ie­tek­mē vi­ņu dar­bī­bu un lē­mu­mus. An­dris Račs skaid­ro, ka ar ap­zī­mē­ju­mu «prāts» tiek do­māts tāds lī­me­nis, kas pie­mīt arī bēr­niem, dzīv­nie­kiem, dzī­vām būt­nēm. Nā­ka­mā pa­kā­pe ir «sa­prāts», kas ir ten­dēts uz ga­rī­gu­mu, uz lie­lu un skais­tu ide­ju. Pie­mē­ram, Val­dis Zat­lers dro­ši vien ti­cē­ja ide­jai, iz­do­dot rī­ko­ju­mu nr. 2, un no šā lī­me­ņa ir ie­spē­jams aiz­raut tos, kas at­ro­das ie­priek­šē­jā, prā­ta lī­me­nī, ļau­jot cil­vē­kiem no­ti­cēt, ka ide­ja vi­ņus pa­da­rīs lai­mī­gus. «Šā­dā vei­dā pa­zūd ma­te­ri­ālā re­ali­tā­te. Kad mums so­lī­ja dzī­vi ko­mu­nis­mā, ejot pa­rā­dēs, cil­vē­ki smai­dī­ja, jo ti­cē­ja kaut kam lie­lā­kam un skais­tam. Ka­pi­tā­lis­mā, ku­rā dzī­vo­jam paš­laik, ide­jas lo­mu aiz­pil­da ma­te­ri­ālā pus­e,» viņš pie­bilst. Nā­ka­mais lī­me­nis ir – in­te­lekts. «Par pie­mē­ru va­ru mi­nēt prem­je­ru Val­di Dom­brov­ski, viņš ana­li­zē ob­jek­tī­vo in­for­mā­ci­ju, ne­vis sa­va prā­ta stā­vok­li,» uz­ska­ta as­tro­logs.

Kā­dus «vald­nie­kus» vē­la­mies?

Kā­du pre­zi­den­tu ie­vē­lē­tu tau­ta? At­bil­de ir zi­nā­ma – tā­du, ku­ru tau­ta bū­tu ga­ta­va mī­lēt. Un valsts­vī­riem bū­tu jā­ap­zi­nās, ka tau­ta ir spē­jī­ga po­li­ti­ķi gan uz­nest sa­vas mī­les­tī­bas un die­vi­nā­ša­nas Olim­pā, gan gāzt no tā. Kā­pēc Lat­vi­jas tau­ta sā­kot­nē­ji iz­tu­ras sa­mē­rā no­rai­do­ši pret at­jau­no­tās Lat­vi­jas valsts pre­zi­den­tiem? Tā­pēc, ka pa­ti nav tos iz­vē­lē­ju­sies.

Lai at­ce­ra­mies lī­dzī­bu – tau­ta ir Mē­ness, tā­pēc vēr­šas pret to, ko va­ra – Sau­le – tai pie­dā­vā vai uz­spiež. «Tā no­ti­ka ar Val­di Zat­le­ru un ci­tiem pre­zi­den­tiem. An­dris Bēr­ziņš var­būt ne tik daudz būs po­pu­lārs, bet po­pu­lā­rāks ne­kā pre­zi­den­tū­ras sā­ku­mā,» sa­lī­dzi­na An­dris Račs. (Tau­tas mī­les­tī­bas rei­tings jū­ta­mi pa­aug­sti­nā­jās pēc iz­tei­ku­miem, ka lat­vie­šu le­ģi­onā­ri nav no­ziedz­nie­ki un vi­ņu priekš­ā bū­tu jā­no­liec gal­vas – «Prak­tis­kā As­tro­lo­ģi­ja».)

«Tau­tas at­tiek­smi pret kon­krē­to «vald­nie­ku» la­bi var re­dzēt pēc zvaig­žņu stā­vok­ļa at­tie­cī­bā pret vi­ņa ho­ro­sko­pa Mē­ne­si, un tad po­li­ti­ķis var tikt mī­lēts kā­dā sa­vas dar­bī­bas pos­mā. Pat Einārs Rep­še ar sa­vu (po­li­ti­ķim) ne­ie­do­mā­ja­mi «slik­to» Mē­ne­si ho­ro­sko­pā ie­gu­va tau­tas mī­les­tī­bu! Vi­ņam vie­nu lai­ku bi­ja aug­stā­kā po­pu­la­ri­tā­te. Ta­ču, kad Rep­ši pēc pirm­ās prem­je­rē­ša­nas no po­li­tis­kās ska­tu­ves «no­vā­ca», tas ap­lie­ci­nā­ja, ka va­ra ne­ie­tek­mē­jas no tau­tas mī­les­tī­bas vai ne­mī­les­tī­bas,» no­ti­ku­mus Lat­vi­jas po­li­ti­kas ne­se­na­jā vēs­tu­rē ana­li­zē as­tro­logs Račs.

 «Piln­mē­ness po­li­ti­kas» no­lem­tī­bu var mai­nīt

Kris­taps Baņ­ķis uz­sver, ka piln­mē­ne­sim ir arī gai­šā pus­e, pro­ti, tas iz­nes uz ār­u to, kas bi­jis slēpts. Tā­tad tas var vien­lai­kus gan sa­asi­nāt si­tu­āci­jas, gan at­klāt vā­jās vie­tas, kas bie­ži vien ir ļo­ti no­de­rī­gi.

Vai va­ram ce­rēt, ka piln­mē­ness as­tro­lo­ģis­ko ie­tek­mi ir ie­spē­jams sa­ma­zi­nāt? An­dris Račs uz to rau­gās ce­rī­gi, kaut arī brī­di­na, ka īsā lai­kā to ne­var pa­veikt. Viņš, vē­ro­dams pē­dē­jo ga­du no­ti­ku­mus, kon­sta­tē­jis, ka iz­mi­su­ma stā­vok­lī tau­ta vēr­šas pie valsts, pie va­ras. Krī­ze tau­tai ir at­vē­ru­si acis, un po­pu­lis­tiem kļu­vis grū­tāk ie­kļūt Saei­mā. As­tro­logs gan iro­nis­ki pro­gno­zē, ka tas ne­tur­pi­nā­sies ilg­sto­ši, jo cil­vē­kam ļo­ti gri­bas ļau­ties arī ci­tām sa­jū­tām, ne ti­kai lo­ģi­kai un ana­lī­zei, un Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­ji kār­tē­jās vē­lē­ša­nās at­kal var uz­kāpt uz ve­ca­jiem grā­bek­ļiem.

«Krī­ze vis­vai­rāk no­ti­ka prā­tos, jo cil­vē­ki uz­ska­tī­ja, ka pel­nī­ju­ši la­bā­ku dzī­vi. Jā, krī­ze mūs at­me­ta pie­cus ga­dus at­pa­kaļ, bet arī tie ne­bi­ja slik­tā­kie lai­ki. Ta­ču ti­ka mek­lē­ti vai­nī­gie un no­ti­ka iz­lā­dē­ša­nās ar ak­me­ņiem. Ja mēs sa­lī­dzi­nā­tu sa­vu al­gu ar Āf­ri­kas ie­dzī­vo­tā­ju at­al­go­ju­mu, tad va­rē­tu jus­ties lai­mī­gi. Ko mēs da­rām? Sa­lī­dzi­nām ar ci­tām val­stīm un jū­ta­mies ne­ap­mie­ri­nā­ti. Bet tie ir prā­ta ni­ķi. Pie­au­dzis, ap­zi­nīgs cil­vēks kon­tro­lē sa­vu prā­tu. Tas ir grū­ti, tā­pēc pie­ļau­jam, ka prā­tā ie­nāk do­mas kā mu­šas un tas mā­ko­nis aizē­no Sau­li,» skar­bus vār­dus iz­sa­ka An­dris Račs.

Va­lo­du re­fe­ren­dums ne­ti­ka rī­kots piln­mē­ness vai ap­tum­su­ma lai­kā, un An­dris Račs pie­ļauj – ie­spē­jams, tau­tas vai­rā­kums in­tui­tī­vi vairs ne­vē­las pie­dzī­vot piln­mē­ness iz­rai­sī­tās ko­lī­zi­jas. «Tie cil­vē­ki, kas pa­li­ku­ši Lat­vi­jā, mie­rī­gi var «uz­tai­sīt» sta­bi­lu un stip­ru val­sti,» viņš ir pār­lie­ci­nāts. Ja vē­la­mies re­dzēt pa­tie­sās grū­tī­bas, ne­vis uz­burt mā­nī­gu idil­li, tad «piln­mē­ness po­li­ti­kas» no­ti­ku­mu ķē­dī­ti būs ie­spē­jams pār­traukt. An­dris Račs pie­bilst – ja as­tro­lo­ģis­ki kāds no­ti­kums ir pa­re­dzēts, tad tas no­tiks, jau­tā­jums ti­kai – kad. Lūk, šo «kad» ir ie­spē­jams mai­nīt, mai­not tau­tas prā­ta at­tiek­smi pret val­stis­ki sva­rī­giem jau­tā­ju­miem.

* * *

Piln­mē­ness lai­ka no­ti­ku­mi

2007. ga­da 31. maijs. Par Valsts pre­zi­den­tu tiek ie­vē­lēts ķi­rurgs Val­dis Zat­lers.

2009. ga­da 13. jan­vā­ris. Grau­ti­ņi Vec­rī­gā.

2009. ga­da 12. marts. Saei­ma ap­stip­ri­na Val­da Dom­brov­ska val­dī­bu.

2010. ga­da 1. de­cem­bris. Vai­rā­ki sim­ti arod­bied­rī­bu pār­stāv­ju un vi­ņu do­mu­bied­ri no ag­ra rī­ta pul­cē­ju­šies pie Saei­mas na­ma – ar sau­cie­niem un kri­tis­kiem vār­diem sa­gai­da uz dar­bu nā­ko­šos Saei­mas de­pu­tā­tus. Tiek pie­ņemts Lat­vi­jas 2010. ga­da bu­džets. Iz­ska­tī­ša­na rit ap­mē­ram 12 stun­das.

2006. ga­da 16. marts. Le­ģi­onā­ru pie­mi­ņas pa­sā­ku­mu lai­kā Rī­gā aiz­tu­rē­ti 65 cil­vē­ki, to vi­dū ir gan paš­val­dī­bas ne­at­ļau­to pie­mi­ņas pa­sā­ku­mu da­līb­nie­ki, gan cil­vē­ki, ku­ri pro­tes­tē­ja pret šiem pa­sā­ku­miem. Po­li­ci­ja gal­ve­no­kārt aiz­tu­rē­ju­si tos cil­vē­kus, ku­ri ne­pa­kļā­vās po­li­cis­tu pra­sī­bām un or­ga­ni­zē­ja gā­jie­nus.

2004. ga­da 5. feb­ru­āris. Einā­ra Rep­šes va­dī­tā val­dī­ba pa­zi­ņo par de­mi­si­ju, jo ne­va­rot strā­dāt ma­zā­ku­mā.

2004. ga­da 28. ok­tob­ris. Saei­ma no­rai­da 2005. ga­da bu­dže­tu. In­du­ļa Em­ša val­dī­ba at­kāp­jas.