Par Čika laiku dzirdētas visbiežāk divi galēji viedokļi:
Nepiekrītu nevienam no tiem. Abi – pavirši un virspusēji.
Pirmajiem atbildētu: labas lietas paveicams labos laikos, kas nozīmē, ka tie ir rūpīgi jāizvēlas un jāpārdomā, sameklējot tam visvēlīgāko. Pilnīgi normāli, ja kalendārajā mēnesī vispār ir divi trīs datumi, kuri ir uzskatāmi ar lielu jaudu un izdevīgām sekām mērāmi. Pārējā laikā, kas arī vērtīgi (bet ne tik) var aizsākt lielo darbu posmus, starpposmus, projektus u.tml. Un čika laikos, kas sakrīt ik pārdienas pa mainīgām stundām (un bieži vien nakts stundās – kas izcili labvēlīgi miegam) der apsvērt jau paveikto, likt lietā intuīciju, turpināt ierasto diennakts ritmu.
Daļēji jau atbildēju arī otrajiem, ka darāmā Čika laikā ir tik, cik uziet. Tikai ar vienu būtisku piebildi – debesu labvēlība šajā laikā ir nemateriālām darbībām, kas nav vērstas uz noturīgu un galēju rezultātu, bet ir kā procesa daļa.
LAIKS caur Čika laiku it kā saka priekšā: nestrēb karstu, pasēdi, padomā (!!!), tad atlaid prātu un lai intuīcija paskrienas pa “tukšu galvu”. Tātad Čika laiks ir ideāls meditācijām visās tās izpausmēs, ko latviešu cilvēks pazīst kā laisku neko nedarīšanu jeb mistisko “aizej turp, nezin kurp, atnes to, nezin ko”. Tā vietā lielākā daļa vaid par nerentablo čika periodu vai nezinātāji ar nopietniem darbiem un lēmumiem lec pa taisno kļūmju atvarā.
Un te nu nonākam pie paša svarīgākā! Čika laika lielais uzdevums nav cīkstēties un stīvēties var vai nevar pirkt, dibināt, darīt! Čika laiks taisa KARMU! Atgādināšu Čika laika izcelsmi, “Mēness ir brīvs no starpplanētu saistībām un brīvi dreifē (neveidojot leņķiskus aspektus ar planētām), kamēr sasniedz nākamās Zodiaka zīmes 0grādu”. Zemapziņas dzīļu laiks. Augstākās saprašanas un atklāsmju laiks.
Viss, ko šajā laikā prātā iedēstam, rīcībā izdarām, caur muti izlaižam, saprotam un attieksmē vērtējam, jūtās izdzīvojam kļūst dzīvs un ierakstās lielajā zemapziņas cietajā diskā. Citiem vārdos sakot, veido cēloņus karmas ratam.
Tas nozīmē, ka Čika laikā jābūt dubulti uzmanīgam pret lietu neredzamo dabu, pret sevis iekšķīgu apzināšanu un pašsapratni. Čika laikā ir grūti nodarīt citiem ļaunu, kā viens sev. Jo nodomi čika laikā (kā zināms!) iet savu ceļu un ne vienmēr pie adresāta lido pēc prātā izkalkulētā, bet pavisam noteikti tie uzreiz vai ar laiku trāpīs pa pakausi pašam metējam. Tāda ir čika daba – spēlēties ar iespējām un salikt “dies’ vien zin” kādā prātam neprognozējamā kombinācijā.
Izlasījis, ka čika laikā jāpieskata nauda, pircējs lielveikala kasē rūpīgi pārbauda atlikumu un secina, ka kļūdaini “apšmaukts” par 50 centiem. Vērš kasieres uzmanību, kura kļūmi novērš. Sadzīviska situācija, kurai palīdzēja zināšanas par Čika laika paviršībām. Un nekļūt par apdalīto. Visi laimīgi.
Biznesā šo 50 centu ekvivalents bieži vien ir lauzti līgumi, konflikti, aizvainojumi lielu summu zaudējumi utt. Apmēram šajā simboliskajā pastāstā nav nozīmes.
Tā pati situācija, bet kasiere izodod 50 centus pa virsu jeb sev par sliktu. Pircējs vērš uzmanību un atgriež kasierei naudu! Visi laimīgi. Gadījumā, ja pircējs redz, bet neatgriež šo naudu Čika laikā, lai arī redzējis, ka kļūst par paviršības ieguvēju, jau ieslēdzas “karmas rats”. Svarīgi ir neņemt to, kas nav tavs jeb Biblisko “Tev nebūs zagt”, jo zagt nav nekas cits kā piesavināties otra īpašumu. Čika laikā, ja prāts aiziet atpūtā un morāle švaka, tad pa “saimnieka galdu danco peles” – piemēram, Melnā Mēness (Lilita), kas dēmoniski čukst kļūdainus lēmumus. Jāatceras, ka šajā laikā nodarījums tiek vērtēts ar dubulto lupu un dubultapmērā (vismaz) ierakstās cēloņu-seku programmā kā mezgls. Un savā laikā programma izmetīs “error” – cilpiņa pavilksies un sekas nokritīs “kā no zila gaisa” vai “par ko man tas viss”. Par to, ka neprati novērtēt čika laika svarīgumu! Par to, ka uzmeti liktens audumā nevajadzīgu mezglu. Izvēle var būt arī kaitīga, tāpat kā laba rīcība - svētīga. Čika laiks šādu rīcību mezglo karmai par godu. Un tad, dzīves vēras laikā Tu vari saņemt vai nu palīdzīgu roku vai turklāt vēl ar airi pa pieri. Pēc nopelniem - īpaši Čika laikā sadarītā.
ja ko dari, kontrolē savas darbības un neielaidies (ne)ētiskas dabas avantūrās;
ja atpūties, dari to kvalitatīvi, nevis pusaizmidzis pa roku galam “brauc auzās”;
patrennēt intuīciju un ieklausīties sevī – tādējādi kopsi garīgumu;
dari (ne)apzināti labus darbus un tā Tu godāsi, pirmkārt, jau pats sevi!
3728 iesaka šo blogu