Astroloģisko terminu vārdnīca

A.Brasliņas apkopotā skaidrojošā vārdnīca Astro terminiem. 

Admentoss – termins, ko lieto Hamburgas astroloģijas skolā transneptūna faktora apzīmēšanai, kurš norāda uz ilgstošiem šķēršļiem darbības norisē, attālumu, zemi, miera stāvokli, depresiju, apriti, rotāciju, pirmradīšanu.

Afeta – dzīvības dāvātājs un pārvaldītājs dzimšanas kartē.

Afēlijs – (gr. Aphēlios < apo – tālu no + hēlios saule) – kādas planētas vai komētas orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Saules centra.

Afētika – planētas spēka novērtējums pēc īpašiem kritērijiem.

Aklā planēta – planēta, kurai nav aspektu ar citām planētām.

Aktīvās zīmes – Uguns (Auns, Lauva, Strēlnieks) un Gaisa (Dvīņi, Svari, Ūdensvīrs) stihiju zīmes.

Almutens – arābu astrologu ieviests termins, kas apzīmē visstiprāko planētu horoskopā. Mūsdienu astroloģijā ar šo terminu apzīmē mājas saimnieku.

Anareta – viduslaiku astroloģijā ar šo terminu apzīmēja planētu (ko nosaka pēc īpašiem kritērijiem), kas nes nelaimi un nāvi, mūsdienu astroloģijā apzīmē katras Zodiaka zīmes pēdējo grādu.

Antiss – punkts, kas atrodas vienādā leņķiskā attālumā no ass Vēzis – Mežāzis pretēji planētas atrašanās grādam (piemēram, ja planēta atrodas 15 grādu Vērsī, tad tās antiss ir 15 grādu Lauvā).

Aplenkums – situācija, kad Mēness vai jautājuma signifikators (horārajā astroloģijā) atrodas starp divām “naidīgām” planētām, kas tuvojas viena otrai.

Aplikācijas aspekts – aspekts, kas veidojas starp divām planētām, kas tuvojas viena otrai.

Apogejs – (gr. Apogeios – tāls no Zemes) – ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.

Apolons – termins, ko lieto Hamburgas astroloģijas skola transeptūna faktora apzīmēšanai, kurš norāda uz brīvību, plašumu, zinātni, pieredzi, tirdzniecību, amatu.

Aptumsums – planētu savstarpējais stāvoklis, kad kāda planēta aizklāj vai aizēno citu planētu.

Arābu punkts – pēc noteiktas formulas aritmētiski izskaitļots ekliptikas punkts, kas parāda divu vai vairāku horoskopa komponentu sintēzi. Aprēķinu formulu izvēloties jāņem vērā, vai cilvēks ir dzimis dienā vai naktī.

Ascendents – noteiktas Zodiaka apļa grāds, kas atrodas horizonta austrumu pusē tajā laika mirklī, kuram sastādīts horoskops. Vēl to sauc arī par uzlecošu zīmi, pirmās mājas saimnieku vai par horoskopa saimnieku.

Aspekts – norāda dažādu horoskopa punkta savstarpējo iedarbību atkarībā no leņķiskā attāluma starp tiem.

Ass aspekts – (neharmonisks) – parasti norāda uz sarežģītām problēmām un šķēršļiem, kuriem jāpievērš uzmanība, lai tos pārvarētu. Pieder kvadratūra (90 grādi) un opozīcija (180 grādi).

Asteroīdi – (angl. Asteroīds; gr. Astēr – zvaigzne + eidos – veids) – neskaitāmas mazas planētas, kas riņko ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.

Astrologs – cilvēks, kas nodarbojas ar astroloģiskiem pētījumiem, konsultē cilvēkus, izmantojot sastādīto horoskopu.

Astroloģija – (lat. Astrologia; astron – zvaigzne.. + gr. Logos – mācība) – cilvēka likteņa un notikumu pareģošana pēc debess planētu savstarpējā stāvokļa; zinātne, kura pēta Visuma un cilvēka jeb Makrokosmosa un Mikrokosmosa ciklisko mijiedarbību.

Astroloģiskā karte – sk. Horoskops.

Astronomija – (gr. Astronomia – astron – zvaigzne + nomos – likums) zinātne par Visumu, tajā sastopamo debess ķermeņu stāvokli, kustību, uzbūvi un attīstību.

Atgriešanās – planētas pilns cikls, kad tā izdara pilnu apgriezienu pa Zodiaka apli un atgriežas vietā, kur tā bija cilvēka dzimšanas brīdī (Saules atgriešanās – solārs, mēness atgriešanās – lunārs).

Auglīgās zīmes – Ūdens un Zemes stihijas zīmes.

Augšupejošais Mēness mezgls – punkts, kur Mēness šķērso ekliptiku virzienā no Dienvidu platuma un Ziemeļu platuma grādiem.

Auns – pirmā Zodiaka zīme, kas atrodas no 0 līdz 30 grādiem Zodiaka aplī. Pieder pie kardināla krusta un Uguns stihijas.

Āva – sk. Kara cirvis.

Balle – nosacīta mērvienība planētu iedarbības stipruma vērtējumam.

Baltais Mēness – astrālo struktūru asimilācijas kanāls, pārpersonīgu jūtu un ideju uztveres punkts, saikne ar egregoriem. Attiecina uz sargeņģeļa klātbūtni.

Bez kursa (brīvgaita) – situācija, kad planēta pēc pēdējā aspekta vairs neizdara nevienu mažora aspektu ar citām planētām pirms ingresijas (iziešanas no zīmes, kurā atrodas un ieiešanas nākošajā zīmē).

Bikvintils – radošais aspekts (144 grādi).

Binonagons – karmiskais aspekts (80 grādi).

Bisekstils – aspektu konfigurācija starp trim planētām, no kurām divas ir trigona aspektā, bet trešā sekstila aspektā ar abām iepriekšējām.

Bļoda – Džonsa figūra, kas raksturo horoskopu, kurā visas planētas aizņem vienu apļa pusi (180 grādus).

Bumerangs – Džonsa figūra, kas raksturo horoskopu, kurā planētu sabiezinājums ir 60 grādu sektorā un tām pretī atrodas viena planēta.

Bura – aspektu konfigurācija starp četrām planētām, kura veidojas no diviem sekstila aspektiem, trijiem trigona aspektiem un opozīcijas.

Cilvēka zīme – Zodiaka zīme, kuras simbols attēlo cilvēku (Dvīņi, Jaunava, Ūdensvīrs).

Damokla zobens – aspektu konfigurācija, kas veidojas apvienojoties divām konfigurācijām – “Kara cirvim” un “Metamajam šķēpam”.

Dāvida zvaigzne – aspektu konfigurācija, kas veidojas no sešiem sekstiliem.

Debesu vidus – punkts, kur krustojas ekliptika un konkrētas vietas meridiāns. Tas ir horoskopa augstākais punkts, kurā pēc vietējā laika Saule atrodas pusdienlaikā. Tā ir X mājas virsotne. To apzīmē ar MC, (saīsinājums no lat. medium coeli).

Decils – 36 grādu aspekts, ko iegūst Zodiaka apli sadalot 10 daļās, vai arī dalot uz pusēm kvintila aspektu (72 grādi), otrs nosaukums ir puskvintils. Pieder radošiem aspektiem.

Dekanāts, dekāns – iegūst, ja Zodiaka apli dala ar 36. Katrs dekanāts aizņem 10 Zodiaka apļa grādus jeb 1/3 no Zodiaka zīmes.

Dekumbitūras karte – tas ir horoskops, kurš sastādīts slimības sākuma brīdī. Izmanto medicīniskajā astroloģijā, lai prognozētu izveseļošanās gaitu.

Descendents – VII mājas virsotne, atrodas pretī ascendentam un ir viens no četriem svarīgākajiem punktiem horoskopā.

Dharma, darma (sanskr. Dharma) – indiešu filozofijā un hinduismā pārpasaulīgs mūžīgs morāles likums: sociāltikumiski “ pareizas dzīves” principi. Uzdevumi, kuri jāatrisina, lai paceltos uz nākamo pieredzes pakāpienu.

Dienas planētas – mūsdienu astroloģijā par dienas planētām sauc tās planētas, kas atrodas virs horizonta (no VII līdz XII mājai).

Dienas horoskops – horoskops, kurā Saule atrodas virs horizonta.

Dienvidu mezgls sk. Lejupejošais mezgls.

Direkcijas – Astroloģiskas prognožu metodes.

Dispozitors – tās zīmes saimnieks, kurā atrodas planēta (piemēram, ja Saule atrodas Ūdensvīra zīmē, tad Urāns ir Saules dispozitors).

Dispozīcijas ķēde – sakarības starp horoskopa planētām, kas izteiktas ar planētu dispozitoriem un raksturo cilvēka darbības galveno motivāciju.

Divdzimumu planētas (Hermafrodīti) – Merkurs, Urāns.

Dominante – planēta, kas horoskopā ir pati svarīgākā, valdošā sava novietojuma dēļ.

Domifikācija – astroloģiskās kartes sadalīšana mājās.

Dominācija, Domicils – planētas atrašanās zīme, pār kuru pati valda (piemēram, Saule Lauvā).

Doriforijs jeb Šķēpnesis – planēta, kas uzlec pirms Saules.

Drakona (Pūķa) aste sk. Lejupejošais Mēness mezgls.

Drakona (Pūķa) galva sk. Augšupejošais Mēness mezgls.

Dubultās (divkāršās) zīmes – Dvīņi, Zivis, Strēlnieks.

Dzimšanas karte sk. Horoskops.

Dzīvnieku zīmes – Zodiaka zīmes, kuru simboli attēlo dzīvniekus ( Auns, Vērsis, Lauva, Mežāzis).

Džonsa figūras – klasifikācija, kurā izmanto horoskopa planētu aizpildījuma blīvumu aplī un kopējo konfigurāciju, pēc kuras var noteikt cilvēka galvenās rakstura īpašības.

Dvīņi – trešā zodiaka zīme, kas atrodas no 60 līdz 90 grādiem Zodiaka aplī. Pieder pie mainīgām krusta zīmēm un Gaisa stihijas.

Dzīves punkts – Pars Vitae

Efemerīdas – (gr. Ephemerides – dienasgrāmatas) – aprēķinos iegūtas astronomiskas tabulas, kas rāda, kādas attiecīgajos laika momentos būs debesu spīdekļu koordinātas.

Ekliptika – ( gr. Ekleiptikē < eklepsis – aptumsums) – debess sfēras lielais riņķis (orbīta), pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu ap Zemi.

Eksaltācija – planētas atrašanās Zodiaka zīmē, kas pastiprina tās darbību.

Ekvators – debess sfēras lielais aplis, kas atrodas taisnā leņķī pret tās asi un dala to Ziemeļu un Dienvidu puslodē.

Ekvinokcija – laika moments, kad dienas un nakts garums ir vienāds.

Elektīvā astroloģija – astroloģijas novirziens, kas darbojas ar labvēlīgāka laika izvēli kādam noteiktam darbības veidam.

Elevators – planēta, kas atrodas Zodiaka zīmē vai horoskopa mājā, kas izceļ tās darbību atbilstoši eksaltācijai.

Elipse – (fr. Ellipse < lat. ellipsus – trūkums, izlaidums) – izstiepti riņķveidīga plaknes līkne

Elongācija – Merkura un Veneras maksimālais leņķiskais attālums līdz Saulei (no Zemes pozīcijas skatoties, Merkurs neatrodas tālāk par 28 grādiem, bet Venēra tālāk par 46 grādiem no Saules).

Fass – 1/6bZodiaka zīmes, kas ir 5 grādi. Katram fasam ir savs saimnieks, tātad arī atšķirīgs raksturojums.

Fiksētais krusts – tas sastāv no četrām fiksētām Zodiaka zīmēm – Vērsis, Lauva, Skorpions, Ūdensvīrs.

Fiktīvās planētas – Melnais Mēness, Baltais Mēness.

Frustācija – (horāraja astroloģijā) situācija, kad starp divām planētām, kas savstarpēji sāk veidot aspektu (orbisa robežās) ienāk trešā planēta, kas kustas ar lielāku ātrumu nekā divas iepriekšējās un sasniedz tiešu aspektu ar vienu no šīm planētām ātrāk, nekā tiešs aspekts iestājas starp divām pirmajām.

Gaisa pūķis sk. Bura.

Gaisa stihija – ietilpst trīs zodiaka zīmes – Dvīņi, Svari, Ūdensvīrs.

Gaismas nodošana – (horārajā astroloģijā) situācija, kad kāda ātra planēta atdalās no savienojuma ar lēnu planētu un tuvojas citai lēnai planētai, veidojot aspektu. Ātrā planēta ir starpnieks starp abām lēnajām.

Gradusoloģija – Zodiaka apļa grādu interpretācija.

Grāds – 1/360 daļa no Zodiaka apļa. Katrā grādā ir 60 minūtes, bet katrā minūtē ir 60 sekundes.

Griničas laiks – pieņemtais atskaites punkts laika joslu noteikšanai. Tas sakrīt ar 0 grādu meridiānu, kas iet caur Griniču (Anglijā).

Grozs – Džonsa figūra, kas raksturo horoskopu, kurā viena planēta atrodas pretim visām pārējām, kuras aizņem pusi Zodiaka apļa (180 grādus).

Ģeocentriska sistēma – sistēma, kad Zemi pieņem par pasaules centru, bet planētas atrodas šādā secībā: Mēness, Merkurs, Venera, Saule, Marss, Jupiters, Saturns.

Ģeodētiskā karte – cilvēka vai subjekta astroloģisko parametru ģeogrāfiskas projekcija ar astrokartogrāfijas metodi.

Hadess – termins, ko lieto Hamburgas astroloģijas skola transeptūna faktora apzīmēšanai, kurš norāda uz vientulību, trūkumiem, netīrumiem, nabadzību, izlaidību, ilgstošu slimību, grūtiem apstākļiem, arheoloģiju.

Hamburgas skola – (pamatlicējs Alfrēds Vitte) savā darbībā (horoskopu analīze) balstās uz planētu ainām, ko veido to simetriskās struktūras, kuras mijiedarbojas vairāku planētu un faktoru (sk. Transneptūna faktori) enerģija un spēks.

Harisma – (gr. Charisma – labvēlība, dieva svētība) – kādas personas autoritāte, kas saistīta ar izcilām, fascinējošām personiskajām īpašībām – spilgtām runas dāvanām, gudrību, pievilcīgu ārieni vai suģestiju.

Harmonisks aspekts – (gr. Harmonikos) – saskanīgs, tāds, kurā nav pretrunu. Saskanīga divu planētu mijiedarbība.

Heliocentriskā sistēma (fr. Heliocentrique) – pasaules sistēma, kuras centrā ir Saule. Šādu uzskatu par pasaules uzbūvi 16. gs. Izstrādāja N. Koperniks.

Hermesa trutina – sena dzimšanas laika precizēšanas metode, kas balstīta uz augļa ieņemšanas kartes sastādīšanu.

Hilegs – (tulk. No persiešu val. – fiziskais ķermenis) – ar šo terminu apzīmē planētu, kuru izmanto cilvēka dzīves ilguma noteikšanai.

Hiroloģija – mācība par rokas līniju sakarību ar cilvēka raksturu un viņa dzīves notikumiem.

Hiromantija – (gr. Cheir – roka + manteia – zīlēšana, pareģošana) – zīlēšana pēc rokas līnijām.

Hirons – komēta – planetoīds, kas rotē ap Sauli starp Saturnu un Urāna orbītām.

Horārā astroloģija – lietišķās astroloģijas tehnika, kas skaidro konkrētas situācijas, to sauc arī par laika momenta astroloģiju.

Horārs (horāra karte) – horoskops, ko sastāda brīdim, kad tiek uzdots jautājums.

Horizonts – (gr. Horizon – norobežojošs) – Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija, apvārsnis.

Horoskops – astroloģiska karte, ko sastāda kādam konkrētam laika momentam ( cilvēka dzimšanas brīdim, firmas reģistrācijai).

Imum coeli – horoskopa zemākais punkts, kurā pēc vietējā laika saule atrodas pusnaktī. IV mājas virsotne. To apzīmē ar IC, kas ir saīsinājums no lat. imum coeli.

Ingresija – planētas pāriešana blakus esošā Zodiaka zīmē.

Jaunava – Zodiaka apļa sestā zīme, kas atrodas no 150 līdz 180 grādiem. Pieder pie mainīgā krusta un Zemes stihijas.

Jumts – aspektu konfigurācija starp trim planētām, no kurām divas veido sekstila aspektu, bet trešā planēta ar abām iepriekšējām veido pussekstila aspektu.

Jupiters – astronomijā lielākā Saules sistēmas planēta, tās diametrs 143200 km. Pilnu ciklu ap Sauli veic 11 gados un 314 dienās. Astroloģijā Jupiters simbolizē attīstību, ietekmes sfēras paplašināšanos, spējas vadīt, sociālās adaptācijas spējas, pašcieņas principus.

Kadentās mājas – III, VI, IX, un XII mājās.

Kara cirvis – aspektu konfigurācijas starp trim planētām, no kurām divas veido kvadratūras aspektu, bet trešā veido pusotra kvadrāta aspektus ar abām iepriekšējām.

Kardinālais krusts – tajā ietilpst četras zodiaka zīmes Auns, Vēzis, Svari un Mežāzis.

Karmas (sanskr. Karma(n) – darbība;liktens) – indiešu filozofijā un reliģijā – cilvēka vai citas dzīvas būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni: atkarībā no tā, kā cilvēks ievērojis dzīves ētiskos principus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenāka vai zemākā veidolā.

Kauss sk. Grozs.

Kazimi – “Saules sirdī” – planētas tiešs savienojums ar Sauli.

Ketu sk. Lejupejošais Mēness mezgls.

Konjukcija – aspekts, kad divas vai vairākas planētas veido savienojumut.i. abas atrodas viena un tai pašā grādā.

Konstelācija – (lat. Constellatio – zvaigžņu stāvoklis) – debess spīdekļu savstarpējais izvietojums .

Kontrantiss – punkts, kas atrodas vienā leņķiskā attālumā no ass Auns – Svari (piemēram, punkta, kas atrodas 15 grādos Vērša zīmē, kontrantiss ir 15 ūdensvīra zīmē).

Konverts – aspektu konfigurācija starp četrām planētām, kura veidojas no diviem kvintila aspektiem, diviem tridecila aspektiem un divām opozīcijām.

Kosmoprogramma – debess ķermeņu izvietojuma attēls Zodiaka aplī.

Kreisais aspekts – aspekts, kad ātrākā planēta attālinās no lēnākās pēc tieša aspekta izveidošanas.

Kritusi planēta – planēta, kas atrodas Zodiaka zīmē, kura ir pretēja tai, kur planēta ir eksaltācijā.

Kronoss – termins ko lieto Hamburgas astroloģijas skola transneptūna faktora apzīmēšanai, kurš norāda uz autoritāti, valsti, hierarhiju, pārsvaru, patstāvību, šefu.

Kupidons – termins, ko lieto Hamburgas astroloģijas skola transneptūna faktora apzīmēšanai, kurš norāda uz ģimeni, sabiedrību, laulību, sabiedriskiem centieniem, mākslu, kopību, akciju sabiedrībām.

Kuspīda – punkts, kas atdala vienu Zodiaka zīmi no otras, vai arī vienu māju no otras.

Kvadrants – Zodiaka apļa ceturtdaļa.

Kvadrantūra – neharmonisks aspekts (90 grādi).

Kvadriplicitāte – Zodiaka zīmju grupēšana pa četri (krustā).

Kverents – cilvēks, kas uzdod jautājumus (horārajā astroloģijā).

Kvezits – priekšmets, cilvēks vai darbība, par kuru tiek uzstādīts jautājums (horārajā astroloģijā).

Kvinkoss – aspekts (150 grādi).

Kvintils – aspekts ( 72 grādi).

Labais aspekts – aspekts, kurš izveidojas starp planētām, kad ātrākā planēta tuvojas lēnākajai.

Laimes punkts – Pars Fortunea – aritmētiski izskaitļots punkts, kad no Ascendenta atņem attālumu starp Sauli un Mēnesi.

Laiva – aspektu konfigurācija, kas veidojas no trim radošajiem aspektiem – diviem puskvintiliem un kvintila.

Lauki sk. Mājas.

Lauva – Zodiaka apļa piektā zīme, kas atrodas no 120 līdz 150 grādiem. Pieder pie fiksētā krusta un uguns stihijas.

Lejupejošais Mēness mezgls – punkts, kur Mēness orbīta šķērso ekliptiku virzienā no Ziemeļu platuma uz Dienvidu platuma grādiem.

Lielais krusts – aspektu konfigurācija, kas veidojas starp četrām planētām, kuras savā starpā veido kvadrtatūras aspektu, bet divas pretim stāvošās opozīciju.

Lielais trigons – aspektu konfigurācija starp trim planētām, kas izveidojas no trīs trigona aspektiem (120 grādiem).

Liktens pirksts – aspektu konfigurācija starp trim planētām, kur divas planētas veido sekstila aspektu, bet trešā planēta ar iepriekšējām veido kvinkosa aspektus.

Lilita sk. Melnais Mēness.

Linga – Džonsa figūra, kad planētas horoskopa aplī izkārtotas 120 grādu sektorā un viena planēta jeb divu planētu ciešs savienojums atrodas tam pretī.

Lokālais laiks sk. Vietējais laiks.

Lokomatīve – Džonsa figūra, kad planētu izkārtojumā horoskopa aplī ir tukšs 120 grādu sektors.

Lunārs – ikmēneša horoskops, kad Mēness atgriežas tajā pašā vietā, kur bija cilvēka dzimšanas horoskopā.

Magu (maģiskā) zvaigzne – septiņstūru zvaigzne, kuras darbības princips ir nedēļas dienu , planetāro stundu, termu, grādu valdījuma pamatā. Planetārā valdījuma secība pa apli ir Mēness, Merkurs, Venera, Saule, Marss, Jupiters, Saturns. Stars izejot no Saules virzās uz Mēnesi, no Mēness uz Marsu, no Marsa uz Merkuru, tālāk uz Jupiteru, tad uz Venēru, no Venēras uz Saturnu un no Saturna atgriežas pie Saules.

Mainīgais (mutabelais) krusts – Tajā ietilpst četras zodiaka zīmes – Dvīņi, Jaunava, Strēlnieks, Zivis.

Marss – tuvākā planēta Zemei, tās orbīta ir lielāka par Zemes orbītu. Tās diametrs 6787km.

Mažorie aspekti – savienojums, opozīcija, trigons, sekstils, kvadratūra, kvintils.

Mājas – debesu sfēra sadalot 12 daļās iegūst 12 astroloģiskās mājas. Māju koordinātas aprēķina, par pamatu ņemot cilvēka dzimšanas laiku un vietu.

Medium coeli sk. Debesu vidus.

Melnais Mēness - fiktīva planēta, kuru astroloģiskajā praksē 19.gs. ieviesa Sefarials;

1. Mēness apogeja projekcija uz ekliptikas. Simbolizē neapzinātu emocionalitāti, apspiestus kompleksus, mantotas psihiskās traumas, bailes bērnībā, ienaidnieka psiholoģisko tēlu, attīstības trūkumu.

Meridiānas – līnija, ko iegūst ģeogrāfiska platuma līniju projicējot no Zemes uz debess sfēru.

Merkurs – Saulei tuvākā planēta - nav tālāk no Saules par 28 grādiem. Pilnu ciklu ap Sauli veic 87 dienās un 23 stundās. Diametrs – 4879km. Astroloģijā Merkurs norāda uz cilvēka spējām kontaktēties , apmainīties ar informāciju, tam ir starpnieka uzdevums, norāda uz loģisko domāšanu, runas spējām, tirdzniecības darbinieka talantu.

Metamais šķēps – aspektu konfigurācija starp trim planētām, divas no tām ir savienotas ar kvadratūras aspektu, bet trešā veido puskvadrāta aspektu ar abām iepriekšējām.

Mežāzis – Zodiaka apļa desmitā zīme, kas atrodas no 270 – 300 grādiem. Pieder pie kardināla krusta un Zemes stihijas.

Mēness – astronomijā – Zemes pavadonis. Diametrs 3476 km. Spīd ar atstarotu gaismu, ko saņem no Saules. Astroloģijā apzīmē cilvēka zemapziņu, parāda emocionalitātes līmeni. Simbolizē māti, dzimteni, sievišķo daļu cilvēkā.

Mēness mezgli – astronomijā – Mēness orbītas krustpunkti ar ekliptikas plakni. Ir augšupejošais un lejupejošais Mēness mezgls, kurus attiecīgi sauc arī par Ziemeļu un Dienvidu mezgliem vai Drakona (Pūķa) galvu un asti. Indiešu astroloģijā to dēvē arī par Rahu (augšupejošais) un Ketu (lejupejošais).

Minorie aspekti – puskvadrāts, sekvikvadrāts, pussekstils, kvinkonss, puskvintils, sekvikvintils, bikvintils.

Mundānā astroloģija – valstu, nāciju un politisko notikumu astroloģija.

Mutabelās zīmes sk. Mainīgās zīmes.

Nadirs sk. Imum coeli.

Nakts horoskops – horoskops, kurā Saule atrodas zem horizonta.

Natālā karte sk. Horoskops.

Natīvs – (lat. nativus) – tāds, kas attiecīgajā vietā izveidojies vai dzimis, tas, kuram sastāda horoskopu.

Naturālā māja – sakarība starp katru no 12 Zodiaka zīmēm un katru no 12 mājām ( piemēram, Auns asociējas ar I māju, Vērsis ar II utt.).

Negatīvās zīmes sk. Sievišķās zīmes.

Neharmonisks aspekts – parāda, ka starp divām planētām nav saskanīgas mijiedarbības.

Nekustīgās zvaigznes – visi tie debess ķermeņi, kurus sauc par zvaigznēm, izņemot Sauli.

Neptūns – planēta, kas pilnu ciklu veic 164 gados un 285 dienās. Diametrs – 47000km. Astroloģijā uzskata par Venēras un Mēness augstāko oktāvu, bet reizēm – kā šo abu planētu sintēzi. Neptūns simbolizē augstāko mīlestību, mistikas pasauli, sapņus, radošo iztēli.

Nonangons – karmiskais aspekts ( 40 grādi).

Numeroloģija – sena mācība par skaitļu nozīmi. Tā parāda, kā skaitļu vibrācijas ietekmē cilvēka dzīvi.

Opozīcija – neharmonisks aspekts ( 180 grādi).

Orbiss – pieļaujamais attālums starp divām planētām, kad aspekts jau sāk ( pirms tieša aspekta) vai vēl turpina ( pēc tieša aspekta) savu iedarbību.

Orbīta – ( lat. orbīta – sliede, ceļš) – ceļš, pa kuru riņķo debess ķermenis vai tā mākslīgais pavadonis.

Pajūgs – aspektu konfigurācija starp četrām planētām, kas sastāv no diviem trigona aspektiem, diviem sekstila aspektiem un divām opozīcijām.

Palma – aspektu konfigurācija starp trim planētām, no kurām divas veido kvintil;astroloģij aspektu, bet trešā veido bikvintila aspektus ar abām iepriekšējām.

Paralēle – veidojas starp divām planētām tad, kad tas atrodas vienādā attālumā no Zemes ekvatora. Pēc iedarbības spēka tiek pielīdzināta savienojumam.

Pars Vitae sk. Dzīves punkts.

Partils aspekts sk. Tiešs aspekts.

Pasīvās zīmes – Zemes ( Vērsis, Jaunava, Mežāzis) un Ūdens ( Vēziz, Skorpions, Zivis) stihiju zīmes.

Pavasara punkts – Auna zīmes 0 grāds.

Pārvaldnieks sk. Saimnieks.

Peregrīns – atsvešinātā planēta, t.i. tāda, kas ar aspektiem nav saistīta ar citām planētām.

Perigejs – vistuvākais attālums starp Zemi un planētu, kas riņķo ap to pa eliptisko orbītu.

Perihēlijs – vistuvākais attālums starp Sauli un planētu, kas riņķo ap to pa eliptisko orbītu.

Pitagora kvadrāts – skaitļu sistēma numeroloģijā, kuru var izmantot cilvēka īpašību raksturošanai, par pamatu ņemot dzimšanas datus.

Planēta – debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli un saņem no tās gaismu un siltumu, ko atstaro.

Planētu mezgli – punkti, kur planētas orbīta šķērso ekliptiku. Šis termins lietojams visām planētām, taču visbiežāk runā par Mēness mezgliem.

Plutons – astronomijā Saules sistēmas planēta, kuru atklāja 1933. gadā. Pilnu ciklu veic 247 gados un 7 mēnešos. Diametrs – 6500km. Astroloģijā tiek uzskatīts par Marsa augstāko oktāvu. Horoskopā simbolizē tautas masas, pūli, lielu enerģiju.

Poseidons – termins, ko lieto Hamburgas astroloģijas skola transneptūna  faktora apzīmēšanai, kurš norāda uz garīgumu, ideju, skaidrību, kultūru, intelektu, patiesību.

Prognoze – ( gr. Prognosis – paredzēšana) – paredzējums, kas balstīts uz konkrētiem datiem.

Progresijas – astroloģisko prognožu metodes.

Promisors – objekts ( planēta, mājas virsotne), kuru pārvieto simbolisko direkciju metodē, lai veiktu prognozēšanu.

Prozerpīna – hipotētiska, vēl neatklāta planēta.

Puskvadrāts – nesharmonisks aspekts (45 grādi).

Pusnonagons – karmiskais aspekts ( 20 grādi).

Pusotrakvadrāts – neharmonisks aspekts ( 135 grādi).

Pussekstils – harmoniskais aspekts ( 30 grādi).

Radikāla karte – ( horārajā astroloģijā) horoskops, kura interpretēšanai nav nekādu šķēršļu.

Radikss sk. Horoskops.

Rahu sk. Augšupejošais Mēness mezgls.

Recepcija – savstarpēja iedarbība starp divām planētām, kur viena atrodas tādā Zodiaka zīmē, ko pārvalda otra ( piemēram, iedarebība starp Merkuru Ūdensvīrā un Urānā Dvīņos).

Refranācija – situācija ( horārajā astroloģijā), kad viena no divām planētām, kas sāk veidot aspektu nesasniedzot tiešu aspektu, sāk kustēties retrogrādā kustībā.

Rektifikācija – dzimšanas laika precizēšana.

Retrogrāda aplikācija – situācija, kad aspektu veido divas planētas, kas atrodas retrogrādā kustībā.

Retrogrāds – ( lar. retrogradus – atpakaļejošs) – redzama planētu atpakaļejošā kustība. Apzīmē ar burtu R pie planētas simbola.

Rīta planēta – planēta, kas uzlec tieši pirms Saules uzlekšanas.

Sadedzinātais ceļš – Via Combusta – loks starp 15 grādiem Svaru zīmē un 15 grādiem Skorpiona zīmē.

Sadegusi planēta – planētas ciešs savienojums ar Sauli.

Saimnieks – planēta, kura ir valdījumā tajā zīmē, kurā atrodas mājas virsotne.

Sainis – Džonsa figūra, kad planētas horoskopa aplī izvietotas 120 grādu sektorā, bet pārējie 240 grādi ir tukši.

Saule – Saules sistēmas centrālā planēta, kurai apkārt rotē pārējās Saules sistēmas planētas. Diametrs 1, 39 miljoni km. Astroloģijā simbolizē dzīvību radošo enerģiju. Vīrišķā planēta, aktīva, karsta. Parāda cilvēka pašapziņu un radošās spējas, viņas dzīves ideālu, spēja suz panākumiem.

Saules revolūcija sk. Solārs.

Saturns – planēta, kas astroloģijā simbolizē pieredzi, pārbaudījumus, laika ritējumu, ierobežojumu principu, struktūru, formu, tos uzdevumus, kurus cilvēkam savā dzīvē jāatrisina. Diametrs 120 tūkstoši km. Pilnu ciklu ap Sauli veic 29, 5 gados.

Savienojums sk. Konjukcija.

Sekstils – harmonisks aspekts  ( 60 grādi).

Sektori sk. Mājas.

Selēna sk. Baltais Mēness.

Sentagons – karmiskais aspekts ( 100 grādi).

Separācijas (attālinošais) aspekts – situācija, kad divas planētas attālinās viena no otras pēc tieša aspekta izveidošanās.

Septeners – septiņas planētas ( Saule, Mēness, Merkurs, Vevera, Marss, Jupiters, Saturns).

Sievišķās zīmes sk. Pasīvās zīmes.

Signifikators – planēta, kas apzīmē noteiktu dzīves sfēru ( piemēram, laulību, slimību signifikators);

1. planēta, kas norāda tās pārvaldījuma saistību ar atbilstošu horoskopa māju ( piemēram, Marss ir I mājas signifikators).

Sinastrija – divu vai vairāku horoskopu salīdzināšana, to savstarpējo aspektu novērtēšana. Ar šo metodi var pētīt cilvēku savstarpējās attiecības, saderību.

Singletons – planēta, kas horoskopā atrodas pretī visām pārējām.

Sintēze – atsevišķu horoskopa īpašību izvērtēšana un galveno īpatnību apkopošana vienotā aprakstā, kas raksturo cilvēka būtību.

Sintētiskais četrstūris sk. Pajūgs.

Sintētiskais trijstūris – aspektu konfigurācija starp trim planētām, kur divas no tām veido opozīciju, bet trešā veido sekstilu ar pirmo planētu, bet trigonu ar otro.

Sintētiskā zīme – Zodiaka zīme, kas raksturo cilvēka iekšējo būtību, kuras izvērtēšanā ņem vērā planētu izvietojuma pārsvarā krustos un stihijās.

Skorpions – Zodiaka apļa astotā zīme, kas atrodas no 210 – 240 grādiem. Pieder pie fiksētā krusta un Ūdens stihijas.

Solārs – astroloģiskās prognozes metode, kas pamatojas uz horoskopa sastādīšanu katra gada momentā, kad Saule atgriežas tajā pašā zīmē un grādā, kur tā atradās cilvēka dzimšanas momentā. Šī metode pielietojama tikai tad, kad ir zināms precīzs cilvēka dzimšanas laiks.

Spīdekļi – Saule un Mēness.

Statistisks – tāds, kas saistīts ar miera vai līdzsvara stāvokli.

Stelliums – planētu sablīvējums horoskopā ( vairāk par trīs planētām).

Stipra planēta – planētu sauc par stipru, ja tā atrodas savā valdījuma vai eksaltācijas zīmē.

Strēlnieks – Zodiaka apļa devītā zīme, kas atrodas no 240 – 270 grādiem. Pieder pie mainīgā krusta un Uguns stihijas.

Stūra mājas – I, IV, VII un X mājas.

Svari – Zodiaka apļa septītā zīme, kas atrodas no 180 – 210 grādiem. Pieder pie kardinālā krusta un Gaisa stihijas.

Šļakatas – Džonsa figūra, kad desmit planētas horoskopa aplī ir sakārtotas vairāk vai mazāk vienmērīgi.

Šļakatas ar sabiezinājumiem – no šļakatām atšķiras ar to, ka planētas sakārtotas vienmērīgi, bet vienā vietā ir sabiezinājums ( 2 vai 3 planētu savienojums).

Šūpoles – Džonsa figūra, kad planētas horoskopa aplī izkārtotas it kā divos saiņos, kas atrodas viens otram pretī, katrs sektorā kas nav plašāks par 120 grādiem.

Tau – kvadrāts – aspektu konfigurācija starp trijām planētām, kur divas planētas ir opozīcijā, bet trešā kvadratūras aspektā pret abām pirmajām.

Terma – noteikti grādi Zodiaka zīmē. Katrai termai ir savs saimnieks, kas ietekmē šīs termas raksturu.

Tiešs aspekts – veidojas tad, kad abas planētas atrodas vienā un tajā pašā Zodiaka apļa grādā ( savienojums, ja abas ir vienā Zodiaka zīmē, citi aspekti, ja atšķirīgas zīmes).

Transsaturna planētas – Urāns, Neptūns, Plutons.

Transneptūna faktori – ( horoskopu analīzē izmanto Hamburgas skola) Admentoss, Apolons, Hadess, Kronoss, Kupidons, Poseidons, Vulkāns, Zevs.

Tranzīts – situācija, kad debesu planētas savā kustībā veido aspektus ar dzimšanas horoskopa planētām vai māju virsotnēm.

Tranzītu metode – prognožu metode, kas balstās uz debesu planētu situācijas mainīgumu to kustības rezultātā, brīžam harmonējot, bet brīžiem disonējot ar dzimšanas karti.

Trapece – aspektu konfigurācijas starp četrām planētām, kas sastāv no trijiem sekstila aspektiem, diviem trigona aspektiem un vienas opozīcijas.

Tridecils – radošais aspekts ( 180 grādi).

Trijžuburis ( Trijzaris) – Džonsa figūra, kad planētas horoskopa aplī sagrupējas trijos izteiktos sektoros.

Trigons – harmoniskais aspekts ( 120 grādi).

Trimda - situācija, kad planēta atrodas mājā, kurā pati ir visvājākajā pozīcijā ( pretēji valdījumam).

Tronis – situācija, kad planēta atrodas mājā, kurā pati ir valdniece ( saimniece).

Triplicitāte – Zodiaka zīmju grupēšana par trīs.

Uguns stihija – ietilpst trīs Zodiaka zīmes Auns, Lauva, Strēlnieks.

Urāns – astronomijā pirmā planēta, kas atrodas tālāk par septeneru. Atklāta 1781. gadā. Diametrs 49000 km. Pilnu ciklu ap Sauli veic 84 gados 7 dienās. Astroloģijā to uzskata par Merkura augstāko oktāvu. Simbolizē cilvēka spējas uztvert Kosmosa enerģiju, pieslēgties informācijas plūsmai. Norāda uz vecā sagraušanu un jaunām reformām, revolucionāriem apvērsumiem. To uzskata par astrologu, astronomu, zinātnieku planēta.

Uzlecošā zīme – zīme, kur atrodas Ascendents.

Ūdens stihijas – tajā ietilpst trīs Zodiaka zīmes Vēzis, Skorpions, Zivis.

Ūdensvīrs – Zodiaka apļa vienpadsmitā zīme, kas atrodas no 300 – 330 grādiem. Pieder pie fiksētā krusta un Gaisa stihijas.

Vainags – aspektu konfigurācija, kas veidojas no pieciem radošajiem aspektiem – kvintiliem.

Vakara planēta – planēta, kas uzlec pēc Saules.

Valdnieks sk. Saimnieks.

Velna pirksts – sk. Kara cirvis.

Venera – planēta, kura atrodas starp Zemi un Sauli ar kustības cikla periodu 224, 7 dienas un diametru 6000 km. Astroloģijā norāda uz mīlestību, skaistumu, estētisko gaumi, saderību.

Vīrišķīgās zīmes sk. Aktīvās zīmes.

Vezums – aspektu konfigurācija starp četrām planētām, kura veidojas no diviem trigoniem, diviem sekstiliem un divām opozīcijām.

Vērsis – Zodiaka apļa otrā zīme, kas atrodas no 30 – 60 grādiem. Pieder pie fiksētā krusta un Zemes stihijas.

Vēzis – Zodiaka apļa ceturtā zīme, kas atrodas no 90 – 120 grādiem. Pieder pie kardinālā krusta un Ūdens stihijas.

Videra punkts – Hamburgas astroloģijā apzīmē kardinālo krustu, kurš atbild par dzīves realizāciju uz Zemes.

Viduspunkts – ekliptikas punkts, kas atrodas vienādā attālumā no divām planētām. Viduspunktu teoriju plaši izmantoja XIII gs. Uzskata, ka šie punkti horoskopā ir jūtīgi. It sevišķi, ja tie ir savienojumā ar kādu planētu.

Vietējais laiks – cilvēka dzimšanas laiks viņa dzimšanas vietā.

Virsotne – horoskopa grāds, kurā sākas astroloģiskā māja.

Vulkāns – termins, ko lieto Hamburgas astroloģijas skola transneptūna faktora apzīmēšanai, kurš norāda uz lielu spēku, varu, enerģiju, varmācību, izturību.

Zeme – Saules sistēmas planēta.

Zemes stihija – ietilpst trīs zīmes – Vērsis, Jaunava, Mežāzis.

Zenīts sk. Debesu vidus.

Zevs – termins, ko lieto Hamburgas astroloģijas skola transneptūna faktora apzīmēšanai, kurš norāda uz vadīšanu, radīšanu, iesākumu, plānveidīgu darbību, tālejošiem mērķiem, uguni.

Ziemeļu mezgls sk. Augšupejošais Mēness mezgls.

Zivis – Zodiaka apļa divpadsmitā zīmē, kas atrodas no 330 – 360 grādiem. Pieder pie mainīgā krusta un Ūdens stihijas.

Zodiaks – burtiskā tulkojumā “zvēru aplis” – josla, kurā ietvertas 12 Zodiaka zīmes – Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs, Zivis.

Zvaigzne – Debess ķermenis, kas izstaro gaismu.

Zvaigžņu laiks – stundās, minūtēs un sekundēs izteikts leņķiskais attālums no pavasara punkta ( 0 grādi Aunā) līdz kādas noteiktas vietas meridiānam. Apzīmējums – ST. Skaitliskais lielums nolasāms efemerīdās. 

Anita Brasliņa