PLANĒTU CILPAS. ASTRONOMIJA

Planētu redzamā kustība. Planētas pie debesīm izskatās kā spožas zvaigznes, kas lēni pārvietojas starp zvaigznēm zodiaka zvaigznāju joslā. Raugoties no Zemes, kas pati kustas ap Sauli, planētu redzamā kustība izskatās savādāk, nekā iedomātam novērotājam no malas. Planētas pārvietodamās "met cilpas". Šīs cilpas veidojas, summējoties Zemes un planētas orbitālajai kustībai. Lielāko daļu laika planēta pārvietojas starp zvaigznēm planētas tiešajā kustībā no rietumiem uz austrumiem. Kad Zeme savā riņķojumā ap Sauli panāk planētu, tā "apstājas" un sāk pārvietoties atpakaļvirzienā (planētas pretējā kustībā). Kad Zeme pagājusi garām planētai, atsākas tās tiešā kustība. Jo tālāk planēta atrodas no Zemes, jo tās mestā cilpa ir mazāka. Cilpas "vertikālā izvērse" rodas tāpēc, ka planētas un Zemes orbītu plaknes nesakrīt - mainoties attālumam starp Zemi un planētu, mainās arī planētas leņķiskais attālums no ekliptikas, tāpēc tā pārvietojas pie debess sfēras uz augšu vai uz leju.

No redzamās kustības viedokļa izšķir ārējās un iekšējās planētas. Iekšējās planētas atrodas Saulei tuvāk nekā Zeme. Tās ir Venēra un Merkurs. Šīs planētas vienmēr redzamas pie debess ne pārāk tālu no Saules. Noteiktus planētu stāvokļus attiecībā pret Sauli sauc par konfigurācijām. Iekšējā planēta atrodas maksimālā elongācijā, kad tās leņķiskais attālums no Saules ir vislielākais, apakšējā konjukcijā, kad tā atrodas starp Zemi un Sauli, un augšējā konjukcijā, kad planēta atrodas aiz Saules. Iekšējās planētas vislabāk novērojamas maksimālās elongācijas tuvumā. Ārējās planētass atrodas tālāk no Saules nekā Zeme. To galvenās konfigurācijas ir, pirmkārt, opozīcija, kad Zeme atrodas starp planētu un Sauli. Tad attālums starp Zemi un planētu ir vismazākais, planēta atrodas pretējā pusē Saulei un tās novērošanas apstākļi ir vislabākie. Otra ārējo planētu konfigurācija ir konjukcija, kad planēta atrodas aiz Saules, vistālāk no Zemes, un nav redzama.

Www Liis Lv