TICĒJUMI

 

1. Mēness laukumi.

20173. Kad mēness jeb saule
aptumšojas, tad raganu saimniece
jājot govis slaukt.
/V. Līce, Nītaure./

20174. Ja mēness aptumšojas,
tad pie loga jānoliek spainis ar tīru
ūdeni, lai mēnesim būtu vieglāki.
/J. A. Jansons, Jelgava./

20175. Māņu ticīgi cilvēki bīstas
par mēness aptumšošanu.
/Latv. Avīzes, 1823.2./

20176. 9., 10. un 11. dienā jaunā
gaismā un 19., 20. un 21. dienā
vecā gaismā mēnesim ir kalns
(hat einen Berg, luna est gibbosa),
zemnieki saka: "Mēness ir ar
puntēm (jir Ponten)." Tad nav
mieži jāsēj.
/S. Gūberts, 1688./

20177. Ja mēnesnīcā kāda cilvēka
ēnai rodas ap galvu gaismots
vainags, tad tas drīzi mirs.

/A. L.-Puškaitis./

II. Mēness sakars ar ierašām.

20178. Neviena tauta gan laikam
neierīko savu darbu rūpīgāki
pēc mēneša kā latvieši.
/Gelehrte Beitrāge zu den rigischen
Anzeigen. 1764, VII, 50./

/S. Gūberts, 1688./

20179. Ja grib droši zināt, vai
mēnesis aug, vai dilst, tad jādara
tā. Jānostājas tā, it kā ar labo roku
gribētu mēnesi sajemt. Ja nu
tā puse, ko tādā gadījumā aizkartu ar īkšķi, nav pilna,
tad mēnesis ir augošs. Bet ja otra puse ir
tikša, kur pirksti stāvētu, tad tas
ir dilstošs.
/S. Gūberts, 1688./

20180. Kad pirmo reizi ierauga
mēnesi, tad jāsaka: "Pie žīda kašķis,
pie cūkas miegs, man no Dieva
veselība!"
/A. Strode, Rudzēti./

20181. Mēnesi sauc par čigānu
un puišu sauli.
/K. Jansons, Pāņi./

III. Mēness nicināšana.

 20182. Reiz kāda ūdens nesēja
pie akas parādījusi mēnesim pakaļu
un sacījusi: "Ko tu nu, mēnesīt, tur spīdi,
mana pakaļa jau
vairāk spīd!" Mēnesis tad to uzrāvis
pie sevis augšā, kur viņi vēl
tagad stāv ar nesieniem uz pleciem.
/P. Š., Rauna un Smiltene.
K. Jansons, Pāņi./

20183. Uz mēneša redzama meitene
(sieviete) ar kāšiem (ūdens
nesieniem) uz pleciem, kuru mēnesis
tur uzrāvis, par to ka rādījusi
pakaļu.
/E. Lācis, Tirza./

20184. Mēnesim nedrīkst rādīt
mēli un pliku pakaļu, jo tas rādītāju
uzraunot pie sevis.
/H. Skujiņš, Smiltene./

20185. Mēnesi nedrīkst mēdīt,
jo tad nopūst mēle.
/A. Plaudis, Kosa./

20186. Ja mēnesim rāda pliku
pakaļu, tad vainīgo cilvēku pierauj
pie mēness.
/J. A. Jansons, Tirza./

20187. Kad mēnesim rāda pliku
dirsu, uzrauj pie mēneša.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./

20188. Mēnesim nedrīkst rādīt
pakaļu - mēness uzvelk pie sevis.
/J. Rudzītis, Rīga./

20189. Uz mēnesi nevajagot ar
pirkstiem rādīt, tad mēness rādītāju
uzvelkot augšā pie sevis.
/A. Briedis, Nīca./

20190. Ja uz mēnesi rāda ar
pirkstu, tad pirksts nopūst.
/P.Š., Rauna un Smiltene.
J. Simbruks, Bauska./

20191. Uz mēnesi nevar ar
pirkstu rādīt, jo tad pirksts nopūst.
/A. L.-Pukšaitis, K. Cobriks
Tukums./

20192. Ar pirkstu uz mēnesi nedrīkst
rādīt, tad pirksts nopūst.
/M. Auziņa, Rīga./

20193. Nedrīkst rādīt uz mēnesi
ar pirkstu, tad pirksts nopūst.
(Sal. saule, varavīksne)
/J. Apsalons, Sēļpils./

20194. Uz mēnesi nedrīkst ar
pirkstu rādīt, citādi nopūst pirksts.
/M. Pelēce, Cirsti./

20195. Ja uz mēnesi rāda ar
pirkstu, tad tas nopūst.
/K. Cobriks, Jelgava./

20196. Nav brīv ar pirkstu rādīt
uz mēnesi, tad pirksts nopūst.
/L. Kleinberga, Vecsaule./

20197. Ja mēnesim rāda ar
pirkstu, tad pirksts nopūst.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./

20198. Nedrīkst ar pirkstu rādīt
uz mēnesi, jo tad nopūst
pirksts.
/J. A. Jansons, Piņķi./

20199. Ja ar pirkstu rāda mēnesim,
pirksta gals nopūst.
/M. Ozole, Stopiņi./

20200. Mēnesim nedrīkst rādīt
ar pirkstu - pirksts nodilst.
/Z. Biša, Rīga./

20201. Kad mēnesim rāda ar
pirkstu, tad pēc trim gadiem tas
nopūst.
/A. Štoks, Kandava./

20202. Mēnesim nedrīkst ar
pirkstu rādīt, tad būs nelaime.
/L. Bērziņa, Rīga./

20203. Mēnesim nedrīkst rādīt
ne ar pirkstiem, ne mēdīties, tad
pirksti vai mēle sapūst.
/V. Greble, Kalnamuiža
Valkas apr./

20204. Uz mēnesi nevajag rādīt
ar pirkstu, jo tad paliks līks
pirksts.
/K. Cobriks, Kroņa-Vircava./

20205. Uz mēnesi nedrīkst rādīt
ar pirkstu, tad vai nu norauj
šo pirkstu, vai dabū kādu slimību.
/K. Cobriks, Valgunde./

20206. Ja mēnesim rāda ar
pirkstu, tad tas paliek līks.
/A. Āboltiņš, Alūksne./

20207. Ja uz mēnesi rāda ar
pirkstu, tad pirksts noaugs līks.
/H. Dravniece, Alūksne./

20208. Nedrīkst rādīt ar pirkstu
uz mēnesi, tad viņš paņem pie
sevis.
/I. Indāns, Gārsene./

20209. Kas mēnesim rāda ar
pirkstu, to tur uzvilks.
/A. Vilciņš, Līgatne./

20210. Mēnesim nedrīkst rādīt
ar pirkstu, var saslimt.
/A. Mūrniece, Cēsis./

20211. Mēnesim nedrīkst ar
pirkstu rādīt, tad akls paliek.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

20212. Mēnesim nedrīkst ar
pirkstu rādīt, tad paliek mēms.
/P. Ortmans, Nogale./

20213. Uz mēnesi nedrīkst ar
pirkstu rādīt, tad vecuma dienās
klāsies slikti.
/I. Mennika, Ainaži./

20214. Uz mēnesi nedrīkstot ar
pirkstu rādīt, tad pirksts pēc nāves
sadegot.
/E. Kampare, Skrunda./

IV. Mēness sakars ar valgu vīšanu.

20215. Mēness griežos vīti valgi
un auklas ātri dilst un trūkst it
kā būtu grieztin pārgrieztas uz
mēness asiem ragiem.
/K. Bika, Gaujiena./

20216. Mēness aptumšošanās
laikā vajagot pret mēness spožumu
novīt aukliņu, to piestiprināt pie
kāda sprūdzenīša un tad to lietot
kur kāda vaina vai lopiem strēles,
vīveles jeb cits kas. Ar aukliņu
vajadzīgā vieta jāpažņauga un ar
sprūdzenīti jāpaspaida.
/K. Bika, Gaujiena./

V. Mēness gaisma dažreiz kaitīga.

20217. Pa nakti nevar gulēt tādā
vietā, kur mēness spīd virsū, jo
tad paliek par nakts staiguli.
/O. Freimane, Jaunrumbas
muiža./

20218. Ja guļot naktī spīd mēnesis
virsū, var palikt mēnešsērdzīgs.
/V. Rūnika, Skujene./

20219. Tas nav labi, ka guļot
spīd mēness virsū. No tā piemetoties
vaina, n to vainu sauc par
mēnessērdzību.
/H. Skujiņš, Smiltene./

20220. Ja guļ mēness apspīdumā,
tad paliek mēnessērdzīgs.
/L. Seržante, Aloja./

20221. ja guļot nakti spīd mēness
kakla bedrītē, tad var palikt
mēnessērdzīgs.
/V. Priedīte, Mālpils./

20222. Nevajag gulēt tādā vietā,
kur mēness var apspīdēt, tad
paliks mēnessērdzīgs.
/M. Hermakile, Rīga./

20223. Ja vairākas naktis pēc
kārtas gulētāju apspīd mēness
stari, tad tas cilvēks paliek mēnessērdzīgs.
/J. Jakāns, Bebrene./

20224. Ja guļot mēness spīd uz
sejas, tad paliek mēnessērdzīgs.
/R, Sverkre, Valka./

20225. Ja gulētāju naktī apspīd
mēness gaisma, tad rādās nelabi
sapņi un gulētājs miegā sāk staigāt.
/M. Navenickis, Zas./

20226. Kam mēnesis uzspīd
naktī uz kailām krūtīm, tas paliek
mēnešsērdzīgs.
/K. Jansons, Pāņi. P. Š., Rauna./

20227. Mēnesnīcā nedrīkst gulēt
ar atsegtām krūtīm, jo tad
kļūst mēnešsērdzīgs.
/A. Užāne, Skujene./

20228. Kad vakarā mēnesī ilgi
skatās, tad naktī staigās pa jumtu.
/K. Cobriks, Jelgava./

20229. Ir jāsargās, lai mēnesis
neapspīdētu jaunu gaļu.
/S. Gūberts, 1688./

VI. Mēness ar lietuvēnu.

20230. Kad mēnesī vakarā skatās
ilgi, tad lietuvēns naktī mocīs.
/K. Cobriks, Jelgava./

VII. Mēness kā nākamības rādītājs.

20231. Ja mēnesī iekšā krusts,
būs karš.
/J. Ikreviča, Virbi./

20232. Pie mēnesi sarkans
krusts - uz labu tas nav.
/A. Šlesere, Kuršu kāpas./

20233. Ja ap mēnesi parādās
šķēpi un krusti, tad gaidāms karš.
/E. Bērziņa, Mālpils./

20234. Ja par mēnesi grib ko
smalkāk izzināt, tad viņš piešķir
nelaimi.
/E. Rullis, Virbi./

20235. Ja grib ko nākotnē uzzināt,
tad pilnā mēnesī, pie skaidras
debess, priekš gulēt iešanas jāiziet
ārā, ilgi un nopietni jāskatās
mēnesī un jādomā: ja tas būs tā,
tad lai es to litu redzu sapnī.
Tad paņem neredzot kaut ko
no zemes, ieliek pagalvī un bez
vārda runas apgulstas, tad pareizais
sapnī rādīsies.
/Z. Prauliņš, Aumeistari./

20236. Ja grieztā mēnesī iegriež
rokā, tad ilgi čūlo.
/Z. Lāce, Veclaicene./

VIII. Mēness laika zīlēšanā.

20237. Kad jauna mēneša ragi
ir tumši, kad pats melngans,
kad ap pilnu mēnesi ir
dārzs, kad mēnesī ir daudz mākuļu,
tad būs lietus. Ja mēneša
dārzs ir plāns un caurspīdīgs un
drīz pazūd, tad būs labs laiks. Ja
ziemā mēneša dārzs ir ļoti liels un
caurredzams, tad būs salna. No
kuras puses mēneša dārzs izzūd,
no tās puses būs vējš. Ja pilns mēnesis
ir iesarkans, tad būs vējš. Ja
pilns mēnesis skaidrs, tad būs
labs laiks.
/S. Gūberts, 1688./

20238. Kad vecā mēnesī ir slikts
laiks, tad saka: "Ar jaunu mēnesi
būs labs laiks." Ja jaunā mēnesī
bijis piem., sauss laiks, tad gaida,
ka pilnā mēnesī līs lietus u.t. pr.
/Mājas Viesis, 1868. 342./

20239. Ja jauna mēneša sākumā
līst lietus, tad mēneša beigās ir
jauks laiks.
/M. Macpāne, Alsunga./

20240. Ja mēnesim apdārzs (apkārt
gaišs laukums), laiks grozīsies.
/V. Rūnika, Skujene./

20241. Ja mēnesim apkārt redzams
dārzs, tad laiks mainās.
/K. Kristape, Olaine./

20242. Mēnesim apkārt spožs
dārzs - būs vējains laiks.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./

20243. Kad ap mēnesi ir gaišs
dārzs, tad būs vējš. Ja šis dārzs
ir liels un paliek vienmēr bālāks,
tad otrā dienā būs jauks laiks.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

20244. Ja mēnesim riņķis apkārt,
tad tas ir uz vēju.
/K. Cobriks, Kroņa-Vircava./

20245. Ja riņķis ap mēnesi, tad
būs vēji.
/I. Indāns, Gārsens./

20246. Kurā pusē vispirms nozūd
mēnešam dārzs, no tās sagaidāms
vējš.
/A. Zvejniece, Piebalga./

20247. Bāls mēnesis vēsta lietu,
spožs skaistu laiku, sarkans
stipru vēju jeb vētru.
/E. Blūms, Tome./

20248. Dārzs ap mēnesi - gaidāms
negaiss.
/K. Rasa, Stiene./

20249. Ja mēnesim ir dārzs apkārt,
tad būs negaiss.
/J. Krastiņš, Irlava./

20250. Ja nakti mēnesim riņķis,
rītu draņķa laiks.
/A. Stemps, Jaunpiebalga./

20251. Ja mēnesim dārzs riņķī -
gaidāms slikts laiks.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./

20252. Ja mēnesim un saulei
stari riņķī, tad gaidāms slikts
laiks.
/M. Brante, Ainaži./

20253. Kad mēnesim nakti tā
sauktais dārzs apkārt, tad būs slikti
laiki.
/K. Bika, Gaujiena./

20254. Ja ap mēnesi ir dārzs,
tad drīzā laikā sagaidāms slikts
laiks.
/T. Rigerte, Brunava./

20255. Ja redzams vakarā ap
mēnesi dārzs, tad sagaidāms slikts
laiks.
/A. Krone, Meirāni./

20256. Ja nakti ap mēnesi ir
liels gaišums (dārzs), tad pēc trim
dienām gaidāms slikts laiks.
/K. Šķila, Nīca./

20257. Ja mēnesim vai saulei
ir apdārzs (tāds gaišāks riņķis apkārt)
apkārt, tad būs slikts laiks.
/E. Puriņš, Skujene./

20258. Ap mēnesi ja ir dārzs,
tad tas ir uz lietu.
/L. Saliņa, Lubāna./

20259. Ja ap mēnesi balts loks,
tad būs slikts laiks.
/K. Atgāzis, Nītaure./

20260. Kad mēnesim cieši apkārt
dārzs, tad drīzi gaidāms slikts
laiks; kad dārzs stāv attālāk, tad
tik drīzi laiks nemainās.
/H. Andersons, Antiņciems./

20261. Ja ap mēnesi redzami
riņķi, sagaidāms slikts laiks.
/J. Andersons, Sātiņi./

20262. Ja ap mēnesi redzami
riņķi, sagaidāms slikts laiks.
/J. Vīksne, Lubāna./

20263. Kad mēnesim dārzs apkārt,
tad gaidāms slikts laiks.
/I. Gūraitis, Skrunda./

20264. Ap mēnesi un sauli redzamais
dārzs vēsta drīzumā sliktu
laiku.
/J. Vilnītis, Jumurda./

20265. Ja ap mēnesi ir dārzs,
tad dienā otrā, trešā ir gaidāms
lietus jeb sniegs.
/K. Meiers, Lubāna./

20266. Ja mēnesim apkārt riņķis,
tad būs slikts laiks.
/J. Fleišers, Skrunda./

20267. Ja ap mēnesi dārzs, tad
būs slikts laiks.
/V. Johansone, jaunpiebalga./

20268. Ja mēnesim vai saulei
riņķis apkārt - būs slikts laiks.
/J. Rudītis, Jaunpiebalga./

20269. Ja dārzs ap mēnesi vasarā,
tad būs lietus.
/H. Janovska, Rīga./

20270. Ja naktī ap mēnesi
dārzs, tad sagaidāms negaiss. Ja
dārzs mazs, tad negaiss bij nākošā
dienā, ja liels - tad pēc vairākām
dienām.
/A. Aizsils, Meirāni./

20271. Ja ap mēnesi redzams
apkārt dārzs, riņķis, tad būs vai
nu putenis, vai lietus.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./

20272. Kad dārzs ap mēnesi,
vasarā būs sauss, ziemā - sniegputeņi.
/G. Troica, Dzelzava./

20273. Ja ap mēnesi ir dārzs,
tad būs vētra ar sniegu.
/V. Bērziņa, Priekule./

20274. Ja ap mēnesi ir pelēks riņķis,
tad sagaidāms negaiss.
/M. Ranne, Lubāna./

20275. Ja ap mēnesi ir miglains
riņķis (dārzs), tad gaidāms putenis
vai lietus.
/A. Aizsils, Bērzaune./

20276. Ja ap mēnesi ir miglains
riņķis apkārt, tyad sagaidāms
sniegputenis.
/V. Greble, Kalnamuiža, valkas apr./

20277. Ja ziemu ap mēnesi ir
riņķis, tad būs putenis.
/A. Salmāns, Balvi./

20278. Ja mēnesim naktī ir apkārt
riņķis, tad sagaidāms negaiss,
sevišķi sniega puteņi.
/P. Š., Limbaži./

20279. Ja ap mēnesi dārzs, tad
sagaidāms sniegs, pat dažreiz liels
sals.
/K. Lielozols, Nīca./

20280. Ja mēnesim apkārt spoža
ripa, tad būs sala laiks.
/F. Otmans, Nogale./

20281. Ja ziemā ap mēnesi ir
dārzs, tad gaidāms auksts laiks.
/R. Sverkre, Valka./

20282. Kad dārzs ap mēnesi ziemā,
tas būs stiprs sals.
/H. Jankovskis, Rīga./

20283. Tumšs mēness norāda
uz aukstumu, gaišs uz sausumu.
/V. Pilopjonoka, Asūne./

20284. Kad ziemā, naktī, mēnešam
apkārt dārzs, tad liels aukstums
gaidāms.
/H. Skujiņš, Smiltene./

20285. Ja mēnesim apkārt
dārzs iešķībi un pāri kā tvaiks,
tad salts laiks.
/E. Zirnītis, Lubāna./

20286. Kad mēness nokti byus
palāks, to itei pīzīmēj, ka uz reita
byus leits; a ka byus spūdrys -
loba un skaista dīna; a ka meness
byus sorkons, tad byus uz
reita vējs.
/ V. Podis, Rēzekne./

20287. Kad mēnešam vai saulei
ir stabs virsū, tad laiks tiek vai nu
sauss, vai auksts.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

20288. Ja mēness iet augstu pie
debesīm un ir sarkans, tad otrā mēnesī
būs sauss vai auksts laiks (ziemā
auksts, vasarā sauss); bet ja
mēness iet zemu gar debess malu
un ir bāls, tad otrā mēnesī būs lietains
vai silts laiks. Tā ja pilnais
mēness iet zemu gar debess malu
un ir bāls, tad otrs pilnais mēness
vasarā būs lietains, bet ziemā
silts.
/K. Oļļe, Mazsalaca./

20289. Ja Mēnesis trīs dienas,
priekš vai pēc sava pilnā vai jaunā
stāvokļa, spīd gaiši un skaidri,
bez miglas tvaikiem un mākoņiem,
tad gaidāms jauks laiks.
/A. Zvejniece, Piebalga./

20290. Kad mēneša sākumā mēnesis
stāv augšpēdus, tad visu mēnesi
būs slikts laiks.
/T. Grīnbergs, Dundaga./

20291. Lietus gaidāms, kad mēnesim
ceturksni ragi paliek tumši,
vai ari, kad pilns mēness atstaro
atspulgu.
/A. Zvejniece, Lubāna./

20292. Ja mēnesim ragi uz augšu,
tad gaidāmas vētras.
/N. Dārziņa, Ranka./

20293. Mēnesim asi gali, būs
auksts laiks.
/J. A. Jansons./

20294. Ja mēnesim ragi uz augšu,
tad sals gaidāms.
/K. Kristape, Olaine./

20295. Kad mēnesim abi ragi uz
augšu, tad tai laikā daudz mirst.
/Z. Lāce, Veclaicene./

20296. Ja pusmēnesis ir vairāk
sēdus nekā taisni, tad to mēnesi
daudz mirīs.
/Z. Kozenkraniuse, Ainaži./

20297. Ja mēness vairāk sēdus
nekā stāvus, tad to mēnesi daudz
mirīs.
/Z. Kozenkraniuse, Ainaži./

IX. Mēness sapnī.

20298. Ja sapnī redz mēnesi uzlecot,
tad kāds vīrietis piedzimst;
bet ja redz mēnesi noejot, tad
kāds vīrietis nomirs.
/K. Jansons, Pāņi./

20299. Kad sapnī redz mēnesi
norietam, tad nomirs kāds vīrietis.
tas zīmējas īpaši uz vecākiem,
apprecējušiemies cilvēkiem. (Sal.
saule.)
/ Āronu Matīss no vecmāmiņas,
Bērzaune./

MĒNESS, JAUNS.

20300. Jaunā mēnesī nedrīkst
muti mazgāt, jo tad niezot.
/A. Oše, Lubāna./

20301. Vasarā jauna mēneša
naktis siltas, bet ziemā aukstas.
/S. Grūberts, 1688./

20302. Kad pirmo reizi ierauga
jaunu mēnesi, tad jāsaka: "Pie cūkas
miegs, pie žīda kašķis, man
no Dieva veselība."
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta.
A. Strode, Rudzēti./

20303. Pirmo reizi jaunu mēnesi
ieraugot, jāsaka sekoši vārdi,
tad katrreiz pastāvēs veselība un
arīdzen viss labi izdosies: "Ak tu,
Dievs! Es izaugu Dievam jauns
karavīrs! Šķirni, veiksmi darbiņam,
sētā gausu maizītei! Visas
sāpes akmenī, manī visa veselīb'!"
/M Celmiņš, Valka./

20304. Uz jaunu mēnesi nedrīkst
skatīties, ja kabatā nav
nauda, jo tad mēnesi jāstaigā
bez naudas.
/L. Bullītis, Krape./

20305. Ja pirmo reizi jaunu mēnesi
ieraugot, nauda ir kabatā, tad
to vajaga parīvēt, neizņemot no
kabatas, lai nauda mēnesi turētos
papilnam.
/E. Krauklīte, Embūte./

20306. Jaunu mēnesi ieraugot
vajag būt pinām rokām, tad būs
bagāts mēnesis, ja tukšas, tad -
tukšs.
/V. Greble, Kalnamuiža
Valkas apr./

20307. Kad pirmo reizi redz
jaunu mēnesi, jālec uz augšu un
jāsit pa kabatu, kurā atrodas nauda,
tad visu mēnesi naudas netrūks.
/M. Baltiņa, Menģele./

20308. Ja jaunu mēnesi pirmo
reiz ierauga ar labo aci, tad visu
mēnesi iet labi, ja ar kreiso, tad
slikti.
/M. Liniņa, Valka./

20309. Ja redz mēnesi pavisam
jaunu pirmo reizi tieši pretī, tad
to mēnesi ies labi, bet ja redz aizmugurē,
tad ies slikti.
/L. Aizupe, Asūne./

20310. Kad ierauga jaunu mēnesi
pa labo roku, tad to mēnesi
ejot labi, ja pa kreiso - slikti.
/K. Cobriks, Jelgava./

20311. Jaunu mēnesi pirmo reizi
redzēt no kreisās puses - uz
labu, no labās - uz sliktu.
/B. Daņilovs, Kacēni./

20312. Ja pirmo reizi ieraudzīsi
jaunu mēnesi no labās puses,
tad tanī mēnesī būsi laimīgs, bet
ja no kreisās puses, tad nelaimīgs.
/J. Rupjais, Asūne./

20313. Kad jaunu mēnesi ierauga pirmo reizi
pa kreisi, tad tanī mēnesī ir laime, pa labi, tad nelaime.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

20314. Kad jaunu mēnesi ierauga pirmo reizi
ierauga, un ja ir kaut kas rokā,
tad dabū tanī mēnesī dāvanas.
/V. Juoņus, Pustiņa./

20315. Kad pirmo reizi ierauga
jaunu mēnesi, tad vajaga krustu
pārmest.
/V. Juoņus, Pustiņa./

20316. Kad pirmo reizi ierauga
jaunu mēnesi, tad aizvien vajaga
noglaudīt ģīmi, lai tas būtu skaits
kā jauns mēness.
/L. Reiteris, Lubāna./

20317. Kad ierauga jaunu mēnesi,
tad aizvien jānoglauda trīs
reizes ģīmis, lai būtu skaits.
/A. Zālīte, Bērzpils./

20318. Kad esot jauns pilns mēnesis,
tad jāpieejot pie loga un jāliekot
roka pie rūts tieši pret' mēnesim,
roka jāturot tik ilgi, kamēr
palikot vēsa, tad roka jāliekot
pie tās vietas, kur sāpot, tad
sāpe pazūdot.
/E. Aizpurve, Lubāna./

20319. Vispāri ņemot, jaunā
mēnesī jādara tādas lietas, no kurām
vēlas labu izdevību, audzelību,
vairošanos u. t. pr.
/P. Augstkalniņš, Vecpiebalga./

20320. Vajaga visu ko sākt likt
jeb bērt jaunā mēnesī un rītā, tad
peles neēdīs.
/J. Rupjais, Asūne./

20321. Jaunā mēnesī celājas cūkas,
govis, aitas, t. i. meklējas, jūt
vaislas dziņas.
/K. Jansons, Pāņi./

20322. Jauna mēneša naktī vajagot
iziet ārā un skatītie mēnesī
līdz pulkstens divpadsmitiem.
Pēc tam iet gulēt un ne ar vienu
vairs nerunāt. Kas tad guļot rādīšoties
sapinī, tas būšot brūtgāns
vai brūte.
/H. Skujiņš, Smiltene./

20323. Ieraugot pirmo reizi gluži jaunu
mēnesi, nav vairs jārunā
līdz vakaram neviens vārds un jāiet
gulēt. Kas naktī nāks runāt, tas
būs nākamais dzīves biedrs.
/Fr. Vāvere, Stāmeriene./

20324. Ja pirmo reizi ierauga jaunu
mēnesi, tad nevejaga ne ar
ko neviena vārda runāt un vakarā
apgulties, tad naktī sapnī redzēsi
visu savu dzīvi uz priekšu.
/J. Rupjais, Asūne./

20325. Jaunā, trīs dienas vecā,
mēnesī jāskatās uz mēnesi un jāsauc
tā vārds, kurš lai saucējā iemīlētos,
un ja tas sapnī parādās,
tad vēlēšanās piepildīsies.
/E. Lācis, Tirza./

20326. Kad vakarā iziet laukā
un ierauga pirmo reiz jaunu mēnesi,
tad vajaga apstāties uz vietas
un izskaitīt tēvareizi, pēc tam
paņemt no kreisās kājas pēdas
apakšas zemi un ietīt lakatiņā. Gulēt
ejot lakatiņš apakš spilvena jāpaliek,
tad nakti ieraudzīs nākošo
brutgānu.
/K. Cobriks, Sesile./

20327. Jauna mēneša sākumā,
trešās mēneša dienas vakarā, jāielej
glāzē ūdens, jāielaiž ūdenī laulājamais
gredzens un jāskatās
gredzenā. Tad redzēs nākamo
brūtgānu.
/K. Cobriks, Lielselava./

20328. Pirmo reizi jaunu mēnesi
ieraugot, vajaga nolauzt ābeles zaru
un palikt to zem spilvena, kas
sapnī zaru paņems, tas apprecēs.
/A. Aizsils, Lubāna./

20329. Slimu bērnu jāārstē tā:
kad pirmo reizi ierauga jaunu mēnesi,
tūlīt vajaga nostāties tai pašā
vietā tais pašās pēdās, tad jāpienes
slimais bērns un ūdens, ar ūdeni
jānomazgā slimais bērns, pret mēnesi
turot.
/ J. Apsalons, Sērpils./

20330. Trīs dieni jauns mēness
esot tikpat kā vecs mēness.
/K. Jansons, Pāņi./

20331. Ja jaunā mēnesī līst lietus,
tad viss mēnesis būs ļoti labs.
/V. Jupņus, Daugavpils./

20332. Kad jauna mēneša pirmā
nakts ir skaidra, tad trīs dienas
būs skaidrs laiks.
/Z. Lanemanis, Lejasciems./

20333. Kāds laiks ir jaunā mēnesī,
tāds būs visu mēnesi.
/A. Aizsils, Zilupe./

20334. Ja jaunā mēnesī labs
laiks, būs jauks visu mēnesi.
/J. Ikreviča, Virbi./

Mēness, jauns, sapnī.

20335. Jou sapynā redz jauna
mienesi, tod tamā pusē jaunai meitai
bārns.
/A. Brozinska, Barkava./

 

MĒNESS, PILNS.

20336. Ja vakarā, kad pilns mēnesis,
ieskatās viņā un pēc tam ne
ar vienu nerunā, bet tūlīt liekas
gulēt, tad redz, kas apprecēs.
/A. Smilga, Gaiķi,.

20337. Pilna mēneša naktī, lai
redzētu savu brūti, un otrādi,
viņam jāskatās mēnesī un pēc tam
jāapguļas ar vienām domām.
/K. Jansons, plāņi./

20338. Kad skatās uz pilnu mēnesi,
tad jāpaņem tas akmens, kas
tai brīdī stāv zem kreisās kājas, un
jāpaliek pa nakti pagalvē, tad tanī
naktī parādīsies brūtgāns. Bet visu
vakaru nedrīkst runāt.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

20339. Ja pilns mēnesis dabū
apspīdēt kādu pārīti, tad tie paliek
viens otram uzticīgi.
/L. Berkholcs, Vaive./

 

MĒNESS, VECS.

20340. Vecā mēnesī nedrīkst nekā
stādīt, citādi nekas neaugs.
/V. Kalniņš, Burtnieki./

20341. Kad vecā laikā cērt žagarus,
tad atvases neaug.
/A. L.-Puškaitis./

 

MĒNEŠSĒRDZĪBA.

20342. Māņticīgi latvieši domājot,
ka mēnešsērdzība ceļoties no
tā, ka pie kristīšanas notikusi kāda
nekārtība.
/P. Einhorns, 1627./

20343. Nevajaga likt mazu bērnu
gultas tur, kur naktī guļot viņus
apspīd mēness, citādi viņi paliek
mēnessērdzīgi.
/J. Atteka, Nīca./

20344. Mazus bērnus nevajag
turēt mēnesnīcā, jo tad paliekot
mēnessērdzīgi - staigā pa naktīm.
/M. Macpāne, Alsunga./

20345. Ja bērni pa naktī staigā,
tad viņiem trīs reizes jāiesit
ar vēja slotēm, kuras aug bērzos
kamolveidīgas, tad mitējoties staigāšana.
/M. Macpāne, Alsunga./

20346. Ja gulošam cilvēkam mēness
iespīd mutē, tad tas paliks
mēnešsērdzīgs. (Sal. mēness.)
/A. Salmāns./

20347. Mēnessērdzīgs cilvēks
staigājot pa nakti apkārt un varot
kā kaķis uzkāpt kokā vai sienā.
Bet kad kāds to piesaucot vārdā,
tad tas uzreiz nokrītot zemē.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

20348. Ja kādam nakts pamašas,
tam vajaga sist ar pastalu pa
muti; tad viņš vairs nestaigās.
/K. Cobriks, Līvbērze./

20349. Mēnessērdzīgais ar zirga
pineklu jāper, kamēr tas sāk krākt.
/K. Jansons, Bilska./

 

MĒNEŠZIEDI.

20350. Kad meitai ir pirmo reiz
mēnešziedi, tad tas ūdens, kur
mazgā netīrās drēbes, jālej zināmās
vietās. Ja to lej par zirga muguru,
tad meita būs stipra un vesela.
Ja to ūdeni lej uz ābeles saknēm,
tad meita būs skaista. Ja lej
apinājā, tad puši tīsies ap meitu
kā apiņi.
/E. Laime, Tirza./

20351. Kad meitenei pirmie "kaķa
bērni" uz piešuva, tad meitenei
ar to jāsit pa vaigiem, lai visu
mūžu tai vaigi kā rozes zied...
/K. Jansons, Pāņi./

20352. Ja meitenei pirmo reizi
sākās mēnešziedi, tad māte iesit
pliķi pa vaigu,- meitai būšot
sārti vaigi.
/E. Kampare, Skrunda./

20353. Pirmie "kaķu bērni"
( mēnešziedi) apukš ābeles jānorok,
lai meitene visu mūžu būtu smuka,
balta. (Sal. otra puse.)
/K. Jansons, Pāņi./

20354. Ja mēnešu ziedi jaunavai
pirmo reizi atrodas pie uguns,
tad šī jaunava ir ļoti skaudīga.
/V. Krieviņš, Daugmale./

20355. Ja meita grib būt skaista,
tad tai tas ūdens, kur mazgātas drēbes
no mēnešziediem, ir jālej
zem ābeles.
/G. Pols, Vecgulbene./

20356. Pirmie "kaķu bērni" jānorok
apakš rožu krūma, lai meitene zied kā roze.
/K. Jansons, Plāņi./

20357. Kad meitenei pirmo reiz
mēnešziedi, tas jāstāsta mātei. Kad
mēneša kaite pārgājusi, pēc trīs
dienām mātei jāmazgā meitas
krekls un ūdens jāielej rožu krūmā,
tad meita visu mūžu esot sārta
un skaista.
H. Skujiņš, Smiltene./

20358 Meitenei "pirmie ziedi"
pašai jāizmazgā "mazā ūdenī" (ķipītē),
kurā uz skaidas trīs reiz jāiemet
pelni un ūdens pēc tam jānolej
pirts palāvē vienā bedrītē.
//K. Jansons, Plāņi./

20359. Pirmie "kaķa bērni" -
mēnešziedi jāizmazgā "mazā ūdenī"
un izmazgātā drēbe 3 baļķu
mietu jāiemet ķēves aizgaldā, lai
tie. t. i. "ziedi" 3 dieni uz dēbēm
stāv un bērni viegli dzem.
/K. Jansons, Pāņi./

20360. Pirmie "kaķu bērni
jānolej 3 baļķu mietu klusā vietā,
lai meitenei ir tikai 3 bērni.
/K. Jansons, Vijciems/

20361. Netīrai ūdens, pēc
menustrācijas laikā savalkāto
drēbju mazgāšanas, jālej tādā
vietā, kur vīrieši nestaigā. Ja izlies
tur, kur vīrieši staigā, tad meitas
līgavainis cels par to meitu neslavu.
/M. Hermakile, Gauja./

20362. Kad jaunām meitām pirmo
reiz atrodoties uz drēbēm īstenais
zieds, tad tas ūdens, kur tās
drēbes mazgājot, jāuzlejot ērzeļam
uz priekškājām. Vēl to pašu
ūdeni nesot uz luktu jeb staļļa
griestiem un lejot zemē. Tad meita
visādā ziņā tikšot izprecēta.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./

20363. Ūdens kurā pirmos "mēnešziedus"
mazgā, cūku migā jālej.
/K. Jansons, Pāņi./

20364. Lai laulībā labi dzīvotu,
tad no "mēnešziediem mazgāto
drēbju ūdens jālej starp diviem
mietiem.
/G. Pols, Vecgulbene./

20365. Ja ziedainās drēbes mazgā
tekošā ūdenī, tad ziedi kā
ūdens skrien.
/K. Jansons, Pāņi./

20366. kad meitenei pirmo reiz
parādās mēnešziedi, tad māte var
izdarīt, ka tai savā mūžā nebūs
bērnu. Tam nolūkam jādod meitenei
šie mēnešziedi iedzert.
/H. Skujiņš, Smiltene./

202367. Kad pirmo reizi uz drānām,
jāiemērc pašas asinīs apslapināti
trīs pirksti slauktuvē ūdenī,
lai trīs dienas vien slimotu. Tekošā
ūdenī nedrīkst mazgāt. Kam
mēnešu ziedi par daudz iet, jādzer
ozola mizu savārījums. Kad ziedi
vecumā atkal nostājas, sien klāt
sagrūstus lipstukus, kas palīdz
asinīm izstaigāt.
/K. Pētersons, Raņķi./

20368. Pret pārliecīgu asins
noiešanu der asu nātru un vībotņu
saknes novārījums.
/L. Bičole, Zaļenieki./

20369. Kad dikti noiet asinis,
tad jāsavāra ķiršu zaru slotiņa un
novārījums jādzer.
/L. Bičole, Zaļenieki./

20370. Kad sievietēm nav uz
drēbēm, tad dzer balto nātru, pupu
kaulu (cūku pupu striebuļu), ozola
mizu vai safrāna (saprāna, ko
liek pie maizes) tēju.
/A. Rozenšteine, Saldus./

20371. Mēnešziedu laikā sieviete
esot nešķīsta, tā tad nedrīkstēja
iet ne ciemā, ne baznīcā.
/G. Pols, Vecgulbene./

20372. Ja tāda sieviete, kurai
pašlaik ir mēnešu ziedi, paņem otras
sievietes bērnu rokās, tad bērnam
visa miesa apmetas ar vātīm.
Lai vātis nodzītu, bērns jāapspaida
ar šīs sievietes mēnešu ziedaino
kreklu, un vātis visas būs nost.
/V. Krieviņš, Daugmale./

20373. Kad vēl nemaz nav uz
drānām, lai gan vajadzētu būt,
dzer allažiņ raudas, savārītas ar
alu, un tura kājas siltā ūdenī; savāra
un dzer zemes āboltiņus (aug
tādi čāparaini); dzer iekšā spirtu,
savārītu ar mārrutkiem.
/K. Pētersons, Ventspils./

20374. Sievas, kurām baltumi
iet, dzer nātru un baltā āboliņa savārījumu,
pieliekot klāt balto kanēli,
balto ingveru (engvēri), baltos
piparus un kastāņu ābolīšus;
dzer savīlētu varu ar kumelīšu
teju.
/K. Pētersons, Raņķi un Ventspils./

20375. Kad ir baltie ziedi, tad
jāsaberž olu čaumalas un jāiedzer.
/L. Bičole, Zaļenieki./

Mēnešziedi sapnī.

20376. Kad sapnī redz kādu cilvēku
nosmērējušos ar sieviešu mēnešu
ziediem, tad tas cilvēks atrodas
lielā nelaimē jeb mirs šausmīgā
nāvē.
/J. Apsalons, Sēļpils./

Liis Lv