"Saimniekam" Kārlim Ulmanim -130

Latvijas tautu astrologi pieskaita Jaunavas zīmei. Latvijas politikā mēs zinām vienu spēcīgu JAUNAVAS zīmes pārstāvi - SAIMNIEKU - KĀRLI ULMANI.

Pirmskara Latvijas spilgtākais vadītājs dzimis 1877. gada 4. septembrī Bērzes pagastā. Tātad Saule viņa dzimšanas brīdī atradās Jaunavas zīmē.

Mūsu uzdevums nav ne celt, ne pelt Kārli Ulmani. Ar žurnālā "Mājas Viesis" raksta palīdzību izgaismojam tikai dažas valstsvīra sentences, kurās, protams, jaušams konkrētās Zodiaka zīmes gars (katrs cilvēks izrunā savu horoskopu) un kuras var kļūt arī par šī divarpus gadu perioda, kamēr Saturns valdīs Jaunavā, IEZĪMI. Varbūt latviešiem pienācis laiks pamācīties no pagātnes pieredzes...
astrologi.lv

"Viņa 130. dzimšanas dienā mums katram ir savs KĀRLIS ULMANIS.

Varam diskutēt par atsevišķiem viņa kā politiķa darbības aspektiem, tomēr skaidrs ir viens - viņš bija spilgtākais latviešu nacionālo centienu paudējs un latviskās Latvijas simbols. Ulmanis dzīvoja kā latvietis. Ulmanis domāja kā latvietis. Lai gan teic, ka galvenais ir cilvēka darbi, reizēm ir vērts ieklausīties arī viņa domās.

Dažas atziņas no Kārļa Ulmaņa dzīves filozofijas.

Mīlestība galu galā ir viss. Tā ir dzīvības atslēga, un tās izstarojums ir spēks, kas sakustina pasauli. Dzīvo mīlestības domās pret visiem, un tu no visām pusēm pļausi mīlestību.

Tie cilvēki, kas izdara pa kļūdai, ir tie, kas vada pasauli. Bezkļūdainie strādā priekš viņiem, izpilda uz mata viņu pavēles un saskata bez kļūdām ciparu kalnus. Tas nav ģēnijs, kas savā mūžā nav kļūdījies vai kam allaž palaimējas, vai kam nav jācīnās ar grūtībām. Īstais vīrs ir tas, kas ņem dzīvi un likteni savās rokās un rada ko patiesi vērtīgu.

Ar zemām un sīkām domām augsti un lieli darbi nav padarāmi.

Maza uzmanības parādīšana, viens laipns vārds bieži vien nāks vēlāk atpakaļ ar necerētiem augļiem un svētību.

Tautai, kuras dvēselē nav iededzināts mirdzums par viņas nākotnes varenību, ir lemts iznīkt un bojā aiziet.

Īdzība ir sabiedrības ģifts, privātās dzīves mēris, kaimiņu sadzīves lietuvēns un mājas velns. Kā bērns es daudzkārt biju īdzības pilns. Tagad kā vīram man arī palaikam jācīnās pret īdzības dēmonu, bet es lūdzu Dievu, lai ļauj viņš man nomirt, iekams tieku par vecu dadzi.

Neskaitāmi cilvēki paši nonāvē savas iespējamības. Bailes un mazdūšība nodara tik bezgala daudz ļaunuma un rada tik daudz ciešanu. Mācies domāt pats savas domas, mācies pats izšķirties, mācies pats rīkoties. Mācies uzticēties pats sava prāta slēdzieniem, mācies rīkoties pats uz savu drosmi. Izšķiries bez bailēm un vilcināšanās!

Mēs mācāmies vadīt un valdīt, mācāmies paklausīt un sekot. Ikkatrs, kurš grib citiem pavēles dot, pirms pats lai iemācās pavēles pildīt.

Visniknākā vajadzība rada milžus, jo panākumi dibinās uz cīniņu ar grūtībām.

Darbs ir vienīgais līdzeklis un vienīgais ceļš, kā tu vari paglābt un saglabāt savu pašcieņu.

Jūs sauksit mani par optimistu. Jo es esmu tieši un vienkārši savas valsts dēls, kas domā, ka šī zeme ir īstā paradīze citu zemju starpā un ka mani līdzpilsoņi ir tikpat lieli patrioti un tikpat lepni uz savu dzimteni un tēviju kā es. Un neviens mani nepārliecinās par pretējo.

Tas, ko cilvēks dara, top par daļu no viņa paša. Cilvēka darbā gūst izteiksmi viņa ideāli. Tas kļūst par mūsu dziņu, mērķu un domu attēlu. Tavs mūža darbs ir tavs piemineklis, no kura tu nevari aizbēgt.

Tikai vislabākais lai ir labs diezgan. Izstiep rokas pēc vislabākā un visaugstākā, kraties vaļā no visa, kas ir mazvērtīgs. Lai pilnība ir tavas dzīves ceļa zvaigzne.

Vienalga, cik niecīgs tavs darbs arī liktos, ļauj tam kļūt apgarotam, tas celsies tad un cels arī tevi līdzi. Še ir ieguvumu un panākumu atslēga - dzelzs griba, degsme un pašpaļāvība.

Tūkstoši no mums izdzen no savas dzīves saules spožumu, gaišumu un siltumu, mūžīgi kaudamies ar iedomātiem trūkumiem un briesmām.

Nepiederiet pie tiem, kuriem bail no brūcēm un no nāves, jo patiesībā viņiem vislielākās bailes ir no kāju saslapināšanas un saaukstēšanās. Un šīs bailes pataisa viņus par nullēm! Jūsu gods stāv uz spēles! Jo nekas pasaulē nav un nevar būt bīstamāks par neveiksmi, par veltīgi nodzīvotu mūžu. Jūsu sirdis lai ir pilnas karstas degsmes, bet prātā nesiet pašticību un pašpaļāvību!

Mūsu lielā nelaime ir, ka mēs metamies dzīvē bez domāšanas un darām savu darbu tīri mehāniski bez sirsnības, bez dedzības un varbūt arī bez mērķa. Mēs negribam iedziļināties augstajā mākslā dzīvot augšanai, prāta, gara un dvēseles plašumam.

Mēs sakām: mēs esam maza tauta. Mēs aizmirstam, ka, ja kāds ir mazs, tad to vajag sevišķi kopt. Mēs nodarām sev ļoti daudz ļauna, ka turam katrs atsevišķi sevi par sīkiem un mazvērtīgiem.

Tavs lepnums lai ir nevis tava nama stāvu skaits, bet tas gars, kas namā mīt!

Rakstā izmantoti citāti no K. Ulmaņa rakstu krājuma «Degsme» (1938) un no grāmatas Kārlis Ulmanis «Dzīves filozofija» (Austrālija, 1951)

Fakti par Kārli Ulmani:

Dzimis 1877. gada 4. septembrī Bērzes pagastā, tēvs - Indriķis Ulmanis, māte - Lizete Ulmane (dz. Līnberģe), diplomēts agronoms;

pēc neatkarīgās Latvijas valsts proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī kā pirmais Ministru prezidents izveidoja Pagaidu valdību, kurā pats uzņēmās apgādības, zemkopības un līdz 1919. gada 28. jūnijam - arī ārlietu ministra pienākumus;

neatkarīgās valsts sākumposmā Ulmaņa darbības programmā galvenais bija jaunās valsts atbrīvošana un nostiprināšana, pārtikas jautājuma nokārtošana, agrārreforma, kultūras dzīves atjaunošana;

pēc Satversmes sapulces sanākšanas 1920. gada 11. jūnijā izveidoja ceturto valdību, kas izstrādāja agrārreformas projektu, slēdza miera līgumu ar padomju Krieviju;

1922. gada 18. jūnijā pēc Kārļa Ulmaņa ierosmes izveidoja Kultūras fondu;

vadīja četras Latvijas pagaidu valdības (1918. gada 18. novembris - 1921. gada 18. jūnijs) un trīs parlamentārās valdības (1925. gada 24. decembris - 1926. gada 6. maijs; 1931. gada 27. marts - 5. decembris; 1934. gada 17. marts - 15. maijs);

1934. gada 15. maijā atlaida Saeimu, apturot visu partiju darbību;

1936. gada 11. aprīlis - 1940. gada jūlijs - Latvijas Valsts un Ministru prezidents;

1940. gada 22. jūlijā izvests mocekļa gaitās uz Dienvidkrieviju;

dažas no Kārļa Ulmaņa ierosmēm kultūras laukā - Draudzīgais aicinājums, Tēvzemes balva, Uzvaras laukuma izbūves projekts, Studiju fonds u. c."

AUTORS: Anita Bormane
PUBLICĒTS: «Mājas Viesis», 02.09.2007

Kristaps Baņķis