Pieskarties kaut kam augstākam

"Vēlos maģiju, nevis īstenību!" - Tenesija Viljamsa lugā "Ilgu tramvajs" šādi izskan galvenās varones Blanšas Dibuā dvēseles sauciens pēc kaut kā, kas palīdzētu paplašināt tik pierastās esamības robežas. Manā atmiņā šie vārdi negaidīti ataust kādā rudens priekšpusdienā, kad sēžos vilcienā, lai brauktu uz Jūrmalu, kur mans ceļamērķis ir kāda 1930. gadā būvēta, nesen skaisti restaurēta savrupmāja, kur nu jau pusgadu atrodas Latvijā vienīgā Kabalas skola.

Jēdziens "kabala" līdz šim vairāk asociējies ar noslēpumainu burvestību un maģiska misticisma caurstrāvotu seno ebreju ezoterisko doktrīnu, kuras saknes ietiecas vairāk nekā divu gadu tūkstošu tālā senatnē. Saskaņā ar tradīciju kabalā sintezētā senā dzīves gudrība patiesības meklētājiem jau daudzus gadsimtus ļauj pacelties pāri ikdienas zināšanām. Kabala māca, ka visu pasaules mīklu atrisinājums slēpjas Svētajos Rakstos, bet to nekad neatradīs tas, kurš Bībeles tekstus tulkos burtiski. Vecā Derība šajā izpratnē ir simbolu grāmata, bet tajā izklāstītie sižeti - čaula, zem kuras slēpjas seno ebreju gudrība, kura kabalistam ir jāatmin ar skaitļu un senebreju alfabēta burtu palīdzību.

Sarunās ar mūsdienu kabalistiem tomēr izskan - šodien kabala ir mainījusies. Tā jau vairs nav tikai reliģiski mistiska mācība, ar kuras palīdzību kabalistu burvji viduslaikos veica brīnumus. Kabala - tas ir īpašs pasaules redzējums, atšķirīga attieksme pret pasauli, pavisam negaidīts skatījums uz labo un ļauno, uz dzīves jēgu, uz cilvēku un pasauli, uz dzīvi un nāvi.

Pēdējo gadu gaitā ne reizi vien izskanējušas ziņas par kabalas renesansi Rietumu pasaulē, kur par tās uzticamiem adeptiem ir kļuvušas tādas šovbiznesa megazvaigznes kā Madonna, Stings un Deivids Bekhems. Līdz ar kabalistiskās meistarklases "Madregot - pacelšanās pakāpieni" izveidi šā gada maijā par "kabalistu skolu" var runāt arī Latvijā.

Kad izsaku vēlmi satikties ar kādu no Latvijas kabalas skolas pārstāvjiem, sākotnēji izjūtu visai piesardzīgu un nogaidošu attieksmi. Tomēr beigu beigās nonākam līdz sarunai ar "Madregot" meistarklases vadītāju Latvijā, filoloģijas un teoloģijas zinātņu doktoru Leonīdu Macihu, kurš ir viens no autoritatīvākajiem kabalas pazinējiem pasaulē. Šobrīd viņš ir Kijevas Starptautiskās Zālamana universitātes prorektors, mācījis reliģijas vēsturi vadošajās augstskolās Izraēlā, ASV, Dienvidamerikā, Krievijā, Ukrainā.

- Interesanti, ka Latvijā kabala šobrīd attīstās straujāk nekā Ukrainā vai Maskavā. Es izskaidroju to ar apstākli, ka Rīga vienmēr ir bijusi multinacionāla pilsēta un latvieši vienmēr ir bijuši atvērti un apbrīnojami iecietīgi pret dažādām reliģijām, - mūsu sarunas sākumā uzsver Leonīds.

Kabalistiskā panākumu atslēga

Mani visvairāk interesē noskaidrot - kas pamudina mūsdienu cilvēkus pievērsties šai senajai gudrībai? - Sākot ar pagājušā gadsimta sākumu, visās pasaules reliģijās ir iezīmējusies krīze, bet cilvēkiem ir nepieciešams apmierināt arī dvēseles prasību pēc pasaules emocionālās apjausmas. Salīdzinot ar citām reliģiskām un filozofiskām sistēmām, kabalas priekšrocība ir tā, ka šī mācība, sintezējot reliģisku un zinātnisku pieeju pasaules izziņai, pēta visas trīs galvenās Visuma sastāvdaļas - cilvēku, Dievu un pasauli, - stāsta Leonīds. Viņaprāt, kabalā visfascinējošākais ir tas, ka šī mācība, atļaujot cilvēkam savā būtībā palikt pasaulīgam un skeptiskam, tomēr sniedz iespēju pieskarties kaut kam augstākam.

Vēl pirms pāris gadsimtiem kabalas noslēpumu apguve bija vienīgi īpašu izredzēto privilēģija, kuri ar tās palīdzību izzināja Dieva un Visuma noslēpumus. Lai pasargātu seno maģisko gudrību no dažādiem šarlatāniem un "viltus praviešiem", bija nolemts, ka tai drīkst pievērsties vienīgi noteiktu vecumu sasnieguši vīrieši, kuri jau izveidojuši savu ģimeni. Leonīds Macihs gan uzsver - mūsdienīgās kabalas skolas šos nacionālos, reliģiskos, dzimuma un vecuma ierobežojumus vairs neatzīst. Tāpēc šodien kabalas mācība piesaista arī ļaudis, kuri pēc savas nacionālās piederības nav ebreji. Vienīgais ierobežojums, kas pastāv - interesentiem ir jābūt sasniegušiem astoņpadsmit gadu vecumu.

Pats Leonīds līdz kabalai savulaik nonācis intelektuāli zinātniskā ceļā. - Pēc tautības esmu ebrejs visās paaudzēs. Mana bērnība un jaunība pagāja Ukrainā - vēlāk pārcēlos uz Maskavu. Tā kā vectēvs Černobiļā bija rabīns, mani vienmēr ir piesaistījusi teoloģija. Sākumā manā interešu lokā galvenā vieta bija kristietībai, tomēr pārdomu gaitā nonācu pie secinājuma, ka visas pasaules reliģijas - to skaitā arī kristietība - būtībā balstās jūdaismā, bet šī reliģiskā sistēma savukārt bāzējas kādā vēl dziļākā visaptverošā mācībā. Lasīdams lekcijas par dažādiem Bībeles tulkošanas aspektiem, esmu izceļojies pa dažādām pasaules valstīm un pamanījis - visur no Vladivostokas līdz pat Brazīlijai - man klausītāji jautāja par kabalu. Tas mani pamudināja izstrādāt metodiku, kas plašākai sabiedrībai sniegtu iespēju iepazīties ar šo seno gudrību.

Bet kā zināšanas par kabalu var noderēt mūsdienu cilvēkam? - Kabalas nodarbību gaitā īpaši uzsveram dalībnieku personību izaugsmes aspektu. Kabalas būtība ir zināšanu pieņemšana visās izpausmēs un nozīmēs. Nav tāda cilvēka vai kāda cita zināšanu avota, no kura mēs nevarētu kaut ko pārņemt. Esam izstrādājuši unikālu metodiku, kas cilvēkiem divu dienu laikā ļauj apgūt kolosālu informācijas apjomu. Mācību gaitā cenšamies sabalansēt visus trīs pasaules izziņas elementus - intelektuālo, emocionālo un intuitīvo. Līdz ar to kabala palīdz cilvēkam orientēties pasaulē un gūt panākumus visā, ko viņš dara, - stāsta Leonīds.

Kāpjot pa "Madregot" pakāpieniem

Viņš neiesaka kabalu mācīties individuāli, bet gan grupā - draudzības un brālības garā. - Grupā rodas atmosfēra, kuru individuāli ir grūti panākt. Svarīgi, ka ir sabiedrotie, draugi un semināra vadītājs, kuriem var uzdot neskaidros jautājumus. Vienlaikus tomēr nevaram apmācīt vairāk nekā apmēram piecdesmit cilvēkus, jo mēs strādājam ar katru interesentu individuāli. Kabalas nodarbībās (Madregot) visiem ir jāiziet trīs "pacelšanās pakāpieni" - "plūsma", "raksts" un "karte". Tie ir trīs posmi zinību atklāšanā, kā arī personīgā garīgā spēka un prasmju līmeņi. Apguvis pirmo pakāpi, kabalists kļūstot spējīgs it kā iziet ārpus dzīves plūsmas, pašam iegūstot māku pārvaldīt apstākļus, nevis ļaujoties dzīves straumei. - Tieši šī spēja abstrahēties un paļauties tikai uz saviem spēkiem daudziem kabalistiem dzīvē ir ļāvusi sasniegt vislielākos panākumus. Kabala ietver uzskatu, ka cilvēkam jābūt veiksmīgam, jādzīvo cienīgi, nav jākaunas godīgā ceļā pelnīt naudu. Tā aicina mainīt dzīvi un aktīvi piedalīties tajā.

Otrajā pakāpē cilvēks mācoties uztvert pasauli, kas viņam ir līdzās, izprotot tās noslēpumaino kārtību un tuvinoties pašam sev, pasaulei un Dievam. Izejot trešo pakāpi, intelektuālo un psiholoģisko treniņu rezultātā dalībnieki savas apziņas dzīlēs atklājot tādas iepriekš neapjaustas intelektuālās rezerves, par kurām agrāk nebija pat nojautuši.

Bet kā tad ar kabalas maģisko aspektu? Leonīds man pavēsta stāstu, par kura patiesīgumu ir pārliecinājies pats savā pieredzē. Kabalas vēsturē esot zināms četrpadsmitā gadsimta rokraksts, kas ilgu laiku glabājies Lietuvā pie kāda šīs mācības adepta. Sākoties Otrajam pasaules karam, vecais ebrejs to piedāvājis padomju oficieriem. Saņēmis atteikumu, viņš vēlāk vērsies pie vācu ģenerāļa Heinca Guderiāna ar vārdiem: "Ja tu šo grāmatu izglābsi, ar tās palīdzību paliksi dzīvs." Viņa pareģojums tiešām piepildījies. Karam beidzoties, senā grāmata nonākusi Brazīlijā, kur Leonīdam pirms pāris gadiem ar Sanpaulu pilsētas ebreju kopienas palīdzību izdevies sadzīt tai pēdas un pat ieskatīties tajā. - Mistiskais moments mūsdienu kabalā vairāk saistās ar lūgšanām un meditāciju. Cilvēki ir aizmirsuši lūgties, un mēs viņiem to iemācām. Dažas psiholoģiskās prakses, kuras lietojam kabalas nodarbību laikā, palīdz garam pacelties debesīs. Tomēr cilvēki maldās, uzskatot, ka kabala ir kaut kas novecojis, mistisks un ar melno maģiju saistīts, - atzīst Leonīds.

Ekonomiste, sauksim viņu par Daci, ir viena no kabalas skolas dalībniecēm, kurai ir izdevies iziet visus trīs "Madregot" pakāpienus. Viņa šoreiz vēlējās savu īsto vārdu neatklāt, jo ir pārliecinājusies, ka mūsu sabiedrībā vēl aizvien ir dzīvi ar šo mācību saistīti aizspriedumi.

- Kabala man ir iemācījusi māku atrasties "šeit un tagad" vislabākajā veidā. Sākot mācīties kabalu, mani pārņēma milzu prieks un viegluma izjūta - nevis eiforija, bet stabils pamats zem kājām, jo apjautu, ka veiksme atrodas manis pašas rokās. Tā ir tikai mana izvēle, kā uztvert pasauli sev līdzās un kā nodzīvot mūžu laimīgi.

***

izcilākie kristīgās kabalas "milži" - Piko de la Mirandola, Johans Reihlins, Raimonds Lulijs, Johans Pistorijs, Kornēlijs Agrippa, jaunākos laikos - Horhe Luiss Borhess, Umberto Eko, Paulu Koelju

mūsdienās starp kabalas piekritējiem ir daudzi šīs pasaules varenie - arī Pasaules bankas prezidents Džeimsss Vulfensons un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas prezidents Žaks Attalī

Latvijā kabalas skolu apmeklē ļaudis no dažādiem sabiedrības slāņiem - finansisti, uzņēmumu menedžeri, skolotāji, arhitekti, mūziķi...

Autors: Anita Bormane
Publicēts: "Mājas Viesis", 2006. gada 13. oktobris.

Kristaps Baņķis