Kaķis, svaidīts pa dažādiem stāviem

Tukumā viesojoties pie dziednieka Eduarda Ūdra, pirmā mani pārsteidz viņa namā jūtamā smarža - tā ir tik salda un modina atmiņas par vasaras viskarstākajām dienām. Kad jautāju, no kurienes tā, viņš ieved mani istabā, kur glabājas viņa ārstniecības tēju krājumi. Un tad es saprotu - lai noreibtu, ne vienmēr vajadzīgs vīns, mīlestība vai franču smaržas, reizēm pilnīgi pietiek ar mūsu pašu pļavu iemītnieču - kumelīšu, piparmētru, melisas, kliņģerīšu - aromātu.

Šodien Eduarda Ūdra (draugi un paziņas gan viņu mēdz saukt vienkārši par Ūdrīti) vadītā firma "Planta Medica" ir to trīs Latvijas ārstniecības augu izplatīšanas uzņēmumu vidū, kas aptiekas apgādā tikai ar Latvijā augušajiem ārstniecības augiem. - Dzīve mani gluži kā kaķi svaidījusi no dažādiem stāviem. Zinu, ko nozīmē smaga slimība, kad sirds strādā ar pārsitieniem, bet nieres no lietotajiem hormonu preparātiem vairs negrib lāgā darboties. Tomēr man ir izdevies izdzīvot un nostāties uz kājām un to pašu vēlos iemācīt arī saviem pacientiem, - uzsver dziednieks.

Viņaprāt, pie visām mūsu kaitēm visvairāk ir vainojama organisma piesārņotība. Dziednieks var palīdzēt cilvēkam ar savu enerģētisko spēku, bet, lai organismu nostiprinātu, atjaunotu un attīrītu, ir nepieciešams izmantot arī dabas produktus, jo arī ārstniecības augos ir ļoti daudz dažādu vitamīnu un minerālvielu. Piemēram, gados vecāki cilvēki, kuriem osteoporozes dēļ mēdz lūzt kauli, bieži nezina, ka viņiem var palīdzēt kaut vai kalmju saknes - dabiskā želatīna avots. Dabiskie produkti palīdz, jo ir bagātināti ar domu un dziednieka zemapziņas ielikto enerģiju.

Ūdrītis kļuvis par dziednieku, pateicoties tam, ka pats savulaik izdziedināts no smagas slimības. - Kad man klājās grūti, pārliecinājos, ka dziedniekiem ir liels spēks, - viņš atzīst. Eduarda darba kabinetā pie sienas uzmanību piesaista senlaicīgs zobens - ar to viņu līdz ar dziednieka diploma saņemšanu dziedniecībā apbalvojis viņa skolotājs, Latvijā pazīstamais dziednieks Mārtiņš Rode.

Viss sākās ar žeņšeņu

Bet kā tad viss savulaik sācies? Jau kopš jaunības gadiem Ūdrīti aizrāvušas daiļās mākslas. Viņš savulaik mācījies glezniecību pie slavenā mākslinieka Jura Petraškeviča. Tuva bijusi arī keramika, ar kuru nodarbojies trīspadsmit gadus - kļuvis pat par Tautas daiļamata meistaru, par ko liecina daudzie mākslas darbi viņa mājās. Tā viss jauki turpinājies, līdz toreiz gados vēl pavisam jauno Eduardu pieveikusi smaga un, kā licies, neārstējama slimība. Sešdesmitajos gados viņš bija dienējis padomju armijas aviācijas dienestā Kolas pussalā, kur acīmredzot viņu bija skāris radioaktīvais starojums. - Manas veselības problēmas sākās ar leikēmiju. Biju jau pavisam novārdzis, kad, ārstējoties Jaunķemeru sanatorijā, ārsts man ieteica doties uz Čečeniju - uz kādu sanatoriju, kur bija pieejamas naftas vannas. Uz divdesmit piecām minūtēm ieguļoties šādā vannā apmēram četrdesmit grādu temperatūrā, no organisma tiek izvilkta visa negatīvā enerģija, - stāsta dziednieks. Viņš atzīst, ka arī tajos laikos, tāpat kā šodien, par ārstēšanu bijis jāmaksā. Viņš to spējis, jo kādu laiku, pārnācis no armijas, nodarbojies ar rožu un tulpju audzēšanu. Ūdrītis smej, ka latviešu nacionālā nodarbe gan nav viņu padarījusi par miljonāru kā vienu otru šodien.

Laikā, kad ilgstoši bijis "pielaulāts" gultai, jo sākusies locītavu deformācija, Eduards studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā neklātienē agronomiju. Tikko ticis uz kājām, tā sācis strādāt par dārzu meistaru vietējā Tukuma dārzniecībā. Viņa pirmā aizraušanās bijusi žeņšeņs, kuru vākt 1981. gadā pat īpaši braucis uz Tālo Austrumu taigu, bet pēc tam nākuši kaktusi un citronu kociņi. - Stradiņa slimnīcā biju iepazinies ar kādu krievu no Tālajiem Austrumiem, kurš man teica: "Kad atgriezīšos mājās, atsūtīšu tev žeņšeņa saknes uzlējumu, un tu būsi dzīvs un vesels." Neticami, bet viņa vēlējums tiešām piepildījās, - stāsta Eduards. Vēlāk, jau pēc paša braucieniem uz Tālajiem Austrumiem, izrādījies, ka žeņšeņu varot it labi audzēt arī mūsu zemē, un Tukuma rajona Irlavā Ūdrītis pat ierīkojis veselu plantāciju, kur žeņšeņs audzis griezdamies.

Zāļu tirdzniecības uzņēmumu "Planta Medica" Ūdrītis nodibinājis 1993. gadā kopā ar domubiedru, farmaceitu Dailoni Pakalnu. Sākotnēji viņiem piederējušas divas aptiekas - Tukumā un Dobelē, kuras gan nācies slēgt. - Tas ir smags stāsts. Lielākais klupšanas akmens bija mana lielā atklātība un tas, ka nepratu izpatikt toreizējiem šīs jomas pārvaldes funkcionāriem. Pēc aptieku slēgšanas gan man kādu laiku klājās grūti - nācās iziet cauri pat nervu sabrukumam un depresijai, - nosaka Ūdrītis.

Citronliāna, elektrokoks, žeņšeņs, kumelītes, ķimeņu augļi, kliņģerītes, baldriāna saknes, rožu augļi, mārsils, raskrēsliņi, piparmētras, melisa... Minētā ir vien daļa no smaržojošajiem dārgumiem, kas atrodas Ūdrīša glabāšanā. Viņa vadītais uzņēmums arī šobrīd apgādā Latvijas aptiekas ar astoņpadsmit zāļu tēju veidiem. Tā kā Eduards ir pārliecināts, ka savulaik ticis uz kājām, tikai galvenokārt pateicoties dziedniekiem un žeņšeņam, nav brīnums, ka šā auga attēls lepni gozējas arī viņa vizītkartē.

Ūdrītis izjūtot gandarījumu par to, ka ir viens no trim zāļu tēju izplatītājiem mūsu valstī, kas nodarbojas tikai ar mūsu valsts pļavās izaugušajām zālītēm. Kā izrādās, lielākā daļa no mūsu aptiekās nopērkamajām zāļu tējām īstenībā ir nākušas no ārzemēm: kliņģerītes - no Marokas, baldriāna saknes - no Ķīnas, piparmētras - no Vācijas... Ikdienas darbu reizēm apgrūtinot Eiropas Savienības stingrās prasības attiecībā uz augu ražošanas un savākšanas apstākļiem. Ne jau nu vienmēr var nodrošināt, lai kumelīšu laukā būtu sausā tualete, bet kliņģerītes lai vāktu ar gumijas cimdiem. Stingro prasību dēļ no divdesmit iepriekšējiem Ūdrīša sadarbības partneriem šobrīd ir palikuši tikai četri. Kā pats atzīst, veiksmīgākā esot kopdarbība ar Dobeles rajona Krimūnu pagasta zemnieku saimniecību "Rūķīšu tēja", kur saimnieko Eduarda jaunākā meita Iveta. "Planta Medica" esot kārtīgs ģimenes uzņēmums, jo tajā līdzdarbojas arī Eduarda vecākā meita Daiga un dzīvesbiedre Ruta.

Iedvesma - no dziedniecības

- Uzskatu, ka man dzīvē izturēt spēku un iedvesmu ir sniegusi pievēršanās dziedniecībai. Ilgajā ārstēšanās procesā biju jau pārliecinājies par īpašajām spējām, kas piemīt spēcīgākajiem dziedniekiem, bet to, ka arī man tādas piemīt, uzzināju no viņiem. Mācību laikā viens no maniem skolotājiem teica: "Tu pastudēsi, un no tevis iznāks īsts lietaskoks", - atceras Ūdrītis. Viņa kā dziednieka skolotāju vidū ir bijis ne vien pazīstamais latviešu dziednieks Mārtiņš Rode, bet arī slavenais krievu ekstrasenss Zatejevs un izcilais polis Andrejs Kučinskis.

Kādas īpašas metodes dziedniecībā izmanto pats Ūdrītis? - Darbs ir ļoti grūts, jo ir jāprot ikvienu pacientu uzklausīt un iedziļināties viņa sāpē. Dziedinot atkarībā no situācijas izmantoju gan ārstniecības augus - žeņšeņu, skujas, visdažādākās ārstnieciskās zāles -, bebra dziedzerus, gan elektronisku aparatūru, ar kuru pārbaudu orgānu stāvokli, gan arī savas rokas. Spēju jebkuram cilvēkam pārraidīt savu enerģiju, kaut vai uzliekot viņam roku uz pleca. Viņš tās plūdumu izjutīs vai nu kā spēcīgu siltumu, vai arī kā aukstumu. Savukārt pats no šā pieskāriena varu pateikt, kurš cilvēka orgāns nav kārtībā. Grūti izskaidrot, kā tas notiek, bet reizēm šāda informācija pienāk, pat tikai paskatoties uz cilvēku, - atklāj Eduards.

Viņš man nodemonstrē arī savu darba instrumentu un, kā pats atzīst, lielāko palīgu - no metāla izgatavotu rāmīti. - Kad cilvēki pie manis atnāk, viņi parasti vēlas izrunāties, un es ar rāmīša palīdzību pārbaudu, vai viņi man saka patiesību, - skaidro Eduards. Viņš pārbauda arī manu enerģijas starojumu, un man par prieku izrādās, tas ir pozitīvs.

Eduarda dziednieka filozofija nepieļaujot kādam nodarīt ļaunu. Reizēm nākoties arī nepateikt visu, ko viņš uzzinājis par konkrēto cilvēku, vienkārši, lai neieprogrammētu viņu uz kaut ko sliktu. Viņš vienmēr atsakoties no klientiem, kuri nāk ar vēlmi kādam sariebt. Tāpat jāatceras, ka pie dziednieka nekad nedrīkst vērsties tikai ziņkārības dēļ, jo tad rezultāta nebūs. Bet, ja cilvēks bez kādas reklāmas ir atradis savu dziednieku, tad viņam ir jāsaprot - tas nav noticis nejauši. - Man ir gadījušies arī klienti, ar kuriem nerodu kontaktu. Reizēm tie ir apzinātie vai neapzinātie vampīri, kas pārtiek no citu cilvēku enerģijas, - stāsta dziednieks.

Ikdienā Ūdrītim palīdzot tas, ka zeme Tukumā, uz kuras tālajā 1947. gadā uzbūvēts viņa nams, ir unikāla, ar pozitīvu enerģētisko lādiņu apveltīta vieta. Pirms pāris gadiem Eduards ir saņēmis Tukuma domes pateicības rakstu par sakoptāko īpašumu un par dabas objektu veiksmīgu iekļaušanu dārza ainavā. Plašais dārzs, zāliens, koki, ārstniecības augi - visa šī skaistā vieta šķiet kā īpaši radīta, lai šeit nodarbotos ar dziedināšanu.

- Uzskatu, ka neviens dziednieks nevar sniegt simtprocentīgi drošu rezultātu, jo pie mums jau parasti vēršas tikai pēdējā mirklī, kad pārējie līdzekļi ir izmēģināti, - mūsu sarunas nobeigumā uzsver Eduards. Ko viņš domā par lielo dziednieku popularitāti Latvijā? - Dziedniecība vēršas plašumā tāpēc, ka kaut kas nav līdz galam sakārtots mūsu medicīnas sistēmā. Kad cilvēku gluži kā pingponga bumbiņu nereti mētā no viena speciālista pie cita, bet rezultāta nav. Es kā dziednieks izmantoju diezgan daudz medicīnas knifiņu un arī ārstniecības augus. Ne velti mani mēdz dēvēt par burvi un šamani.

Autors: Anita Bormane
Publicēts: "Mājas Viesis", 2007. gada 11. maijs.

Kristaps Baņķis