Meditācija - skaistais prāta piedzīvojums

"Esmu miera okeāns, zvaigzne, kas izstaro gaismu… Mūžīga, tīra, ar mieru piepildīta dvēsele…" - klusi skan līdzās, bet varbūt man tikai tā liekas, jo meditācijas laikā dzejisko mantru pieskandētais klusums ir tik piesātināts ar tīru prāta enerģiju, ka burtiski izstaro gaismu… Esmu atnākusi uz tikšanos ar lamu OLI NIDĀLU, kurš šobrīd ir iegrimis meditācijas mūžīgā miera okeānā. Neviļus arī es sajūtu kādu it kā bezveidīgu gaisa plūsmu savā degungalā un ļauju domām un sajūtām rasties un atkal pazust.

No meditācijas radītās absolūtās miera un pilnības izjūtas tomēr nākas iznirt, jo sākas mana saruna ar lamu Oli - dāņu izcelsmes budisma skolotāju, kurš oktobra vidū ir ieradies Rīgā, lai vēstītu par meditāciju - par to, kā cilvēkam, izzinot pašam sevi, kļūt laimīgākam un iegūt apskaidrību.

- Kopš 1972. gada kopā ar sievu Hannu esam sev izvirzījuši augstāko dzīves uzdevumu stāstīt cilvēkiem par Tibetas budisma un psiholoģijas tradīcijām. Mana dzīvesbiedre šoreiz gan uz Rīgu nevarēja doties līdzi, jo ir saslimusi, bet pats patiesībā jūtos kā ceļojošs profesors. Esmu cilvēks, kurš divas reizes gadā apceļo pasauli, pavadot katrā jaunā pilsētā tikai pa dienai. Mani gaida, jo cilvēki ir beidzot nonākuši pie atziņas, ka svarīgi ir ne vien ticēt vienai konkrētai reliģijai un kalpot tās dieviem, bet arī pašam pieredzēt sava prāta skaidrību, - šādi savu ceļu raksturo lama Ole.

"Lama" tibetiešu valodā nozīmē "augstākais". Šis termins Tibetā parādījās astotajā gadsimtā. Sākotnēji par lamām sauca vien budistu priesterus, kuri bija ieguvuši augstāko slepeno zināšanu pakāpi, kas viņiem sniedza tiesības kļūt par skolotājiem. Kāds bija Oles Nidāla ceļš līdz šim augstajam titulam? - Esmu dzimis Kopenhāgenā. Pirmās manas atmiņas saistās ar dienām, kad Dānija atbrīvojās no vācu okupācijas varas. Mani vecāki ļoti mīlēja viens otru, bet mēs ar brāli augām savā vaļā, mēģinot izzināt apkārtējo pasauli, - stāsta Ole.

Viņa jaunības gadi aizritējuši visai vētraini - dažāda stipruma narkotiku reibumā, jo "saldajos" sešdesmitajos Dānijā pret reibinošajām vielām vēl nebija tik stingra attieksme kā šodien. - Biju liecinieks, ka mana paaudze burtiski izmira narkotiku dēļ. Kad aizsaulē bija aizgājuši visi mani labākie draugi, es beidzot apstājos un mēģināju savā dzīvē atrast kaut ko, kam tiešām būtu nozīme manā garīgajā atdzimšanā.

1969. gada maijā toreiz divdesmit septiņus gadus vecais dumpinieks apprecējās ar Hannu - filoloģijas studiju biedreni Kopenhāgenas universitātē. - Šis lēmums bija visprātīgākais no visa, ar ko līdz tam biju nodarbojies, - šodien atzīst Ole.

Jaunais pāris aizbrauca pavadīt medusmēnesi uz Himalajiem. Toreiz viņi vēl nezināja, ka pavadīs tur četrus gadus, kuri uz visiem laikiem izmainīs viņu dzīvi.

Zeltā mirdzošais lama

1969. gada 22. decembris bija liktenīgā diena, kad Hanna un Ole Nepālas galvaspilsētā Katmandu satikās ar Lielo Skolotāju - Viņa Svētību Gjalva Karmapu. Viņš ir pirmais no Tibetas lamām, kurš apzināti veic jaunas pārdzimšanas kopš 1100. gada, atpazīstot sevi katrā jaunā reinkarnācijā (pavisam to ir bijis septiņpadsmit) un ik reizi pirms nāves atstājot vēstuli, kurā precīzi apraksta savas nākamās pārdzimšanas apstākļus. - Kad mums ar Hannu, par spīti neiedomājamajai drūzmai, kā vieniem no pēdējiem tomēr izdevās pietuvoties lamas tronim, viņš katram no mums uzlika uz galvas savu roku. Mēs paskatījāmies uz viņu, un pēkšņi viņš, milzīgs un zeltā sijājošs, mums aizpildīja visas debesis. Mēs jutāmies kā transā, - atceras Ole Nidāls. Turpmākos četrus gadus viņš pavadīja, tiekoties ar lamām - diženajiem skolotājiem un izejot cauri daudzām iniciācijas ceremonijām. Tas bija laiks, kad izmainījusies visa viņa dzīves uztvere un viņš daudz laika pavadījis meditācijās.

Vai Olem kā eiropietim nebija grūti pieņemt tibetiešu kultūru? - Kad vēl biju mazs zēns, sapņos redzēju vīzijas par kalniem un cilvēkiem sarkanos apmetņos, kurus es aizsargāju no ienaidniekiem. Lai gan esmu piedzimis Rietumu sabiedrībā, šķiet, ka manī ir reinkarnējies kāds no tibetiešiem.

Meditācijas un neiedomājamie prāta stāvokļi

Tibetiešu lamas ir slaveni ar prātam neaptveramajiem brīnumiem, kurus viņi spēj veikt, manipulējot ar psihisko enerģiju. Ar dažiem no šiem fiziskajiem un psihiskajiem fenomeniem saskāries arī Ole.

Zināms, ka ar psihiskajā treniņā apgūto koncentrēto domas spēku lamas spēj radīt cilvēka, dzīvnieka vai priekšmeta fantomu, kas, kļuvis reāls, pakļaujas sava radītāja pavēlēm. Vēl nesen viņi savus mācekļus uz trim gadiem iemūrēja tumšā alā, lai jaunie mūki tur meditētu, atstājot vaļā tikai tik lielu spraugu kā viņu plauksta ar izplestiem pirkstiem. Pēc trim gadiem māceklim bija jābūt gatavam veikt trīs pārdabiskus pārbaudījumus. Vispirms bija jātiek galā ar "miesas sakļaušanu". Tās gaitā māceklim vajadzēja pa šo mazo spraudziņu pašam tikt ārā no alas. Vēl viņam bija jāmāk "vairot karstumu" - ziemā, sēžot pie āliņģa, jāspēj izmērcēt uz sava ķermeņa izklātu jaka ādu. Pēdējais iniciācijas pārbaudījums bija tuvs levitācijas brīnumam. Sēžot lotosa pozā un sakoncentrējot gribasspēku, lamam bija jāpaceļas augšā no zemes, kā gumijas bumbai sākot lēkāt uz augšu un uz leju.

Ole atceras, ka viņam kā eiropietim viens no smagākajiem iniciācijas vingrinājumiem likusies "izplūšana". Tās laikā, atspiežoties uz rokām un skandējot mantras, nācies liekties uz priekšu, līdz viss ķermenis bijis "izlīdzināts" pa zemi. Pavisam šis vingrojums bijis jāveic simts tūkstošus reižu, un Ole vēl tagad atceras, ka pēdējo triju tūkstošu laikā viņš visbiežāk izdvesis sāpīgus vaidus, nevis mantras.

Ko pats Ole pārdzīvo meditāciju laikā? Sasniedzot augstākās svētlaimes virsotnes, viņš jūtoties, it kā pārdzīvotu tūkstoškārtējus orgasmus. Meditācijas laikā viņš četru sekunžu laikā spējot sasniegt dziļā miega līmeni, kas sevišķi izdevīgi esot biežo ceļojumu laikā, kad naktīs gulēt iznākot vien trīs četras stundas.

Studiju gaitā Ole Tibetā ir apguvis sarežģīto un parasta eiropieša prātam visai grūti aptveramo "phova" meditāciju. Tas ir ārkārtīgi dziļš meditācijas stāvoklis, kas mirušajiem palīdz nonākt "baltā klusuma" pieskandētajā "tīrajā pasaulē".

Kad labais kļūst bezgalīgs

Kā Ole izprot meditācijas būtību? - Galvenais tās gaitā ir sevis paša iepazīšana. Meditācijā mēs meklējam tieši prātu - cenšamies piedzīvot tā pilnību, kas ir neatkarīga no domām, jūtām vai jebkādiem citiem apstākļiem. Šeit ir vietā salīdzinājums - ja kaut ko zini par okeāna dzīlēm, kāpēc gan aizrauties tikai ar viļņiem, kas ir virspusē? Mēs spējam no malas raudzīties uz savām izjūtām, piemēram, atzīstot: "Cik interesanti! Es tikko biju greizsirdīgs…" Es tomēr vēlos noskaidrot, kā meditācija var palīdzēt cilvēkam viņa ikdienas dzīvē. - Mana recepte ir vienkārša: es stāstu cilvēkiem, ka tieši meditācija ir tā, kas spēj viņus izvest cauri slimībām, vecumam un nāvei. Tās laikā prāts kļūst līdzīgs Visumam - tikpat atklāts, skaidrs un bezgalīgs, - uzsver lama Ole.

Patiesi - jau sen ir pagājuši laiki, kad meditāciju uzskatīja vienīgi par Austrumu misticisma paveidu. Apzinātu emociju kontroli ar meditācijas palīdzību lieto, ārstējot nopietnas slimības. Paaugstinātu asinsspiedienu var pazemināt ar gribas palīdzību, migrēnas upuriem var iemācīt pasargāt asinsvadus no izplešanās, var apgūt arī prasmi pārvaldīt savu autonomo nervu sistēmu. Meditācija dažu dziednieku praksē nereti tiek lietota pašterapijas nozīmē. Pieņemot, ka personība ir pašprogrammējoša sistēma, cilvēks var šādi veidot sev "uzstādījumu" uz veiksmi, naudu, veselību… Lama stāsta, ka ir divi meditāciju veidi - absolūts koncentrācijas stāvoklis, kad prāts ir ass kā dimants, un veids, kad prāts līdzinās baltai sienai - mēs jūtamies ērti, bet esam pa pusei aizmiguši. "Dimanta prāta skaidrību" varot attīstīt tikai tad, ja prātā esot daudz pozitīvu iespaidu. Tāpēc, pirms sasniegt šo stāvokli, ir jādara apkārtējiem daudz laba un jāskaita mantras. Tā kā šis meditācijas veids varot būt psihiski un emocionāli bīstams, Tibetā šo meditāciju neļaujot veikt kuram katram, bet tikai tiem mācekļiem, kuriem ir visnopietnākais garīgais pamats.

Kas meditācijā ir visskaistākais? - Tas, uz ko mēs meditācijas laikā fokusējamies, no galvas nonāk sirdī, kļūstot par mūsu būtības daļu. Meditācijas nobeigumā aizvien izjūtam vēlmi, lai labais, ko izjutām, kļūtu bezgalīgs un nestu laimi visām dzīvajām būtnēm. Mēs it kā nonākam "Tīrajā zemē", kur visas skaņas ir mantras, visas domas ir gudrība, katrs atoms vibrē priekā un tiek saturēts kopā ar mīlestību, un mūsu ķermenis ir brīvs no vājuma un slimībām.

Vai Olem Nidālam vēl ir kāds nepiepildīts sapnis? - Mans īstenais sapnis ir, lai visi cilvēki būtu brīvi savās garīgajās izpausmēs. Lai viņus neierobežotu nekādi režīmi un varas, lai mēs neapdraudētu viens otra brīvību, - atzīst lama.

***

Austrumu meditatīvās tehnikas balstās uz koncentrēšanos ar mantru palīdzību

Mantra ir fonētiska formula, kuras daudzkārtēja atkārtošana (cilvēkam atbrīvojot muskulatūru un atrodoties relaksācijas stāvoklī) pārveido personības "es" tās augstākajā izpausmē

Tikpat svarīga ir arī pareiza elpošana - elpai jābūt lēnai, nesteidzīgai, ritmiskai

Vēlams, lai meditācijas fonā skanētu mierīga, neuzmācīga mūzika (eiropiešiem vispiemērotākā esot Baha ērģeļmūzika)

Labākais laiks meditācijai ir rīts, kad esat noskalojies ar ūdeni, bet vēl neesat sācis savus dienas darbus, vai arī vakars, kad visi darbi ir pabeigti

Lūk, viena no senākajām un iedarbīgākajām mantrām: "Aptverot visu pasauli un Visumu, no tīras sirds nesu mīlestību un labestību vienmēr un visur."

 

Autors: Anita Bormane
Publicēts: “Mājas Viesis”, 2006. gada 27. oktobris.

Kristaps Baņķis