«Aizspogulijā» ieejot

Saskaņā ar jaunākajiem netradicionālās zinātnes korifeju atzinumiem spogulis ir logs, kas īpašos apstākļos un dvēseles noskaņojumos mūs patiesi var iznest ārpus no tik pierastās realitātes uz paralēlajām pasaulēm, kurās nepastāv pierastais laika jēdziens un kuru esamību varam tikai nojaust, bet ne izprast.

Spoguļa spožās virsmas dzīlēs atspoguļojas informācija par mūsu izjūtām, domām, atmiņām, pieredzi - par visu, kas jebkad noticis un notiks. Īstenie magi savus ar Visuma enerģiju uzlādētos burvju spoguļus mēdz izmantot kā vidutājus, atverot durvis uz noslēpumainajām paralēlajām pasaulēm, kurās mīt mūsu senču gari, kā arī augstākās astrālās būtnes. Stāsta, ka "Aizspogulijā" esot spējis ieiet slavenais indiešu mags Ošo, bet daži no senajiem inkiem, kuri ar spoguļiem "spēlējās" savu drūmo maģisko mistēriju laikā, vairs neesot spējuši no tās atgriezties…

Cilvēces pastāvēšanas gaitā par spoguļiem (spoguļoties var arī dažādās citās spīdošās, gludās virsmās, arī metālā, ūdenī…) stāstītas visdažādākās šausmu lietas. Pirmatnējās maģijas sistēmās tos nereti uzskatīja par paša nelabā radītiem, jo ticēja, ka spoguļi ataino cilvēka dvēseli un ir jābūt aizsargātam, lai to nepazaudētu. Senie indusi iedomājās, ka cilvēka dvēsele ir iemiesojusies garā - purušā, kas mājo acs zīlītē. Viņi bija paraduši katram gadījumam labāk neskatīties uz savu atspulgu ūdenī, jo ļaunie ūdens gari var tajā paslēpto dvēseli aizraut upes dzelmē. Senie grieķi par ļoti sliktu zīmi uzskatīja, ja cilvēks sapnī redzēja savu atspulgu. Viņi bija izveidojuši pat sevišķus "psihomanteumus", kur ar dažādu spīdošu virsmu maģijas palīdzību konsultējās ar aizgājēju gariem. Baumoja pat, ka Francijā savulaik "uzdarbojies" kāds spogulis slepkava, uz kura "sirdsapziņas" esot bijušas 38 cilvēku dzīvības…

Acīmredzot tieši seno tautu bažās un bailēs no mirdzošo virsmu maģijas sakņojas daudzi no arī šodien zināmajiem, ar spoguļu īpašajām spējām saistītajiem aizspriedumiem. Spogulis var būt gan dvēseles, gan arī cilvēka bioenerģijas zaglis. Ir pat dzirdēts, ka sievietes, kuras daudz lūkojoties spogulī, ātrāk paliekot vecas. Uzskata, ka arī maziem bērniem līdz trīs gadu vecumam vajadzētu pēc iespējas retāk skatīties spogulī.

Sevišķi rūpīgi visi spoguļi ir jāaizsedz tad, ja mājās ir slimnieks - fiziski novājināta cilvēka dvēsele ir īpaši viegli ievainojama un to nedrīkst "izlaist" ārpus ķermeņa caur atspulgu spogulī. Spoguļi ir obligāti jāaizklāj, ja mājās gaidāmas bēres, jo mirušā gars varot aiznest sev līdzi arī tā cilvēka dvēseli, kurš ieskatās spogulī. Pēc bērēm iesaka spoguļus notīrīt, lai neitralizētu uz tiem sakrājušos negatīvo enerģiju, un pēc tam tos no jauna "uzlādēt" Saules gaismā. Starp pasaules tautām neatradīsim nevienu, kuras ticējumos sasists spogulis nestu laimi, - to aizvien uzskata par nelaimes vēstnesi, iesakot nekavējoties izmest, turklāt tā, lai spoguļa atstarojošā daļa atrastos pret zemi.

Caur spoguli ieskatīties liktenī

"Skaties liesmojošā spogulī ar dūmakainu virsmu un redzi diženus notikumus, brīnumainus un baisus," - 1558. gadā Francijas karalim Anrī II rakstīja slavenais pareģis Mišels Nostradams. Savā maga praksē viņš izmantoja rotējošu spoguli, kas bija iebūvēts kādā aparātā. Ne mazumu dažādu brīnumu, kas saistīti ar spoguļiem, savā praksē lietoja arī 18. gadsimta "ģeniālais blēdis" Kaliostro. 13. gadsimta dižākais mags Rodžers Bēkons bija pat izgatavojis divus spoguļus - ar vienu no tiem viņš jebkurā diennakts laikā varējis aizdegt sveci, bet ar otru - redzēt, ko dara ļaudis jebkurā pasaules vietā.

Maķedonijas Aleksandrs, Ābrams Linkolns, Aleksandrs Puškins - arī viņi sev nolemtajā liktenī ir spējuši ieskatīties tieši ar spoguļos redzamo vīziju palīdzību.

Ir ļaudis, kuri spoguļos nesaprotamā kārtā redz nevis savu atspulgu, bet gan sen mirušu, vai arī tālu atrodošos cilvēku atveidus. Varētu domāt, ka viņiem piemīt īpašas spējas pārvietoties pa "kanāliem" un "pārejām", kas savieno mūsu fizisko pasauli un smalko pasauli — to, kas mums, pārējiem, šķiet nebūtība.

"Spoguļu gaišredzības" fenomenu vairāk nekā desmit gadus pētījis amerikāņu psihiatrs Raimonds Mūdijs (kopā ar slaveno latviešu parapsihologu Kārli Osi viņš uzrakstīja savulaik par bestselleru kļuvušo darbu "Vai ir dzīve pēc nāves"). Viņa Alabamas laboratorijā izveidotajā "spoguļvīziju kabinetā" veiktajos eksperimentos puse no dalībniekiem it kā patiešām vismaz savās galvās sastapās ar mirušajiem tuviniekiem. Daži no "psihonautiem" to atveidus saskatījuši spoguļa virsmā, bet citi jutuši, ka paši mentāli "saplūst" ar spoguli.

Apziņai "paplašinoties"

Vai spoguļu fenomenus var kaut kā izskaidrot? Izrādās, to uzdotās mīklas cieši savijas ar vienu no dabas vislielākajiem noslēpumiem - cilvēka apziņas mistēriju.

Vienu no atrisinājumiem piedāvā amerikāņu zinātnieks Roberts Monro, kurš pazīstams kā "smadzeņu pusložu sinhronizācijas" metodes izgudrotājs. Šīs metodes būtība - mūsu smadzeņu puslodēm ir dažādas funkcijas - kreisā atbild par loģisko, racionālo domāšanu, bet labējā nodrošina intuitīvas atklāsmes, jaunu ideju rašanos, radošu un māksliniecisku attīstību. Tieši šī smadzeņu puslode vistiešākajā veidā atrodas mijiedarbībā ar informāciju, kas līdz mums nonāk no Visuma informācijas lauka, un tāpēc to vajag stimulēt.

Monro atklāja, ka īpaši skaņu viļņu svārstību savienojumi spēj izmainīt cilvēka smadzeņu darbības viļņu frekvenci un intensitāti. Noteiktās frekvencēs viņa apziņa "paplašinoties" tik ļoti, ka pieciem sajūtu orgāniem pievienojoties "sestais prāts". Šo metodi lieto, papildinot ar īpašu telpas iekārtojumu, apgaismojumu, stereofonisko mūziku, spoguļiem - kristāli vēl vairākkārt pastiprina uz tiem nonākušo cilvēka smadzeņu starojumu. Ļaudis šajos seansos mentāli burtiski "saplūstot" ar spoguli.

Bet ko tad cilvēki īsti redz spoguļos? Izrādās, neparastās vīzijas ir tēli, kurus mūsu labā smadzeņu puslode iegūst no Visuma informatīvā lauka. Tieši šajā, nosacīti sakot, pasaules "globālajā tīmeklī" ir saglabājušies visu kādreiz dzīvojušo cilvēku hologrāfiskie atveidi, kā arī informācija par visu pasauli.

Šie impulsi ir tik spēcīgi, ka atbalsojas visdažādākajās smadzeņu zonās, - tāpēc vienam šķiet, ka viņš ir redzējis atveidu, citam, ka dzirdējis to runājam, vēl kāds, iespējams, pat izjutis pieskārienus...

Sanktpēterburgas psihoterapeits Viktors Vetvins ar spoguļu vīziju palīdzību ārstējot pacientus no depresijas un citām psiholoģiskajām saslimšanām. Viņš uzskata, ka, "nokļuvis "Aizspogulijā", pacients uz visiem laikiem atbrīvojoties no nāves bailēm un iegūstot dziļu iekšēju mieru.

Vai šīs metodes dziedniecībā lieto arī mūsu dziednieki, vaicāju diplomētajam bioenergoterapeitam Jurim Kraucim. Viņš savā praksē spoguļu maģiskās spējas neizmantojot - ekstrasensa darbā tie esot vien palīglīdzeklis. Agrāk gan magi gatavojuši spoguļus no kristālu savienojumiem, speciāli tos noslīpējot. Maģijas ieročus nekad neturējuši atklāti, bet gan noseguši ar blīvu audumu, lai apkārtējā vide neiespaidotu spoguļa informāciju nesošās spējas.

Juris Kraucis tomēr brīdina speciāli nesagatavotus ļaudis pārlieku neaizrauties ar spoguļu maģiju - pēkšņs kontakts ar smalkajām vibrācijām varot radīt nopietnus garīgos traucējumus - pat pilnīgu psihes aptumšošanos. - Kontaktus ar maģiskajiem spoguļiem var īstenot vienīgi profesionāļa vadībā un ik mirkli stingri apzinoties, kur ir smalkā robeža starp vīziju un realitāti.

- Spoguļus varētu uzskatīt par paralēlo pasauļu "informatoriem", - uzskata dziednieks un atklāj, ka ir novērojis - maģiskais kontakts ar tiem veidojas vienīgi noteiktā diennakts laikā (puskrēslā), apgaismojumā (vislabāk sveču vai Mēness gaismā), vajadzīgs ir pat noteikts gaisa mitrums.

Maģijā noderot vienīgi senie spoguļi, kuri noklāti ar sudraba kārtu, jo šis metāls labi saglabā un pārvada informāciju. Juris Kraucis iesaka nemest ārā vecos spoguļus, pat ja tajos vairs nevar lāgā neko saskatīt, jo tie labi noderot āderu dzīslojuma neitralizēšanai.

***

Kad spoguli atnes mājās, tā atstarojošo virsmu rūpīgi nomazgā ar aukstu ūdeni. Vēlams to pēc tam vēlreiz pārslaucīt ar atdzisušu vībotņu uzlējumu. Pēc tam nožuvušo spoguli uz piecām minūtēm iznes ārā, ļaujot to apspīdēt Saulei

Maģiskajiem mērķiem paredzētos spoguļus uzlādē ar Mēness staru enerģiju un tur apklātus ar melnu audumu. Tos nekādā gadījumā neizmanto ikdienas vajadzībām.

Lai varētu pilnvērtīgi atpūsties, guļamistabās spoguļi ir jānovieto tā, lai to atstarojošā virsma nebūtu vērsta pret gultu

Novietojot spoguli ar atstarojošo virsmu uz leju āderu krustpunktos, var panākt, ka tiks neitralizēts no Zemes dzīlēm nākošais bīstamais starojums

Austrumnieki ir pārliecināti, ka, novietojot spoguli caurstaigājamu istabu virknes galā, var samazināt "enerģētiskā caurvēja" kaitīgo ietekmi.

Autors: ANITA BORMANE
Publicēts: “Mājas Viesis”, 2006. gada 28. jūlijs.

Kristaps Baņķis