Mūsu spēks sirdī un rokās!

Pēc Liellatu -LLL latu –latviešu-lietuviešu – līvu pasaules uzskata, katrai Visuma radībai ir doti rīki, lai sarunātos ar Laiku—Radītāju, lai varētu izsargāties no slimībām, ienaidniekiem. Senāk mūsu zintnieki=zinātnieki sazinājās ar Radītāju Laiku-Gaisu-Āru caur Vieglas jeb Gaivas (liet.-dzīvinošu) sistēmu. Tā atgādina indiešu jogu, bet mūsu elpošanas cikli un roku kustības atšķirīgas.

Ar šīs sistēmas palīdzību zintnieki pieslēdza Laika spēkus=enerģiju sev, areālam, pagastam, Tēvijai, lai pavadītu Laime, veiksme, augtu labas ražas, paši būtu stipri un veseli. Jo Laika spēki, enerģija radīja visu, arī cilvēku. Ar acu skatieniem, roku-kāju kustībām (dejām), krāsām, skaņām (dziesmām) mūsu kiberņetiki, jeb senos vārdos PaGāni, ganīja „Zwērus”, jeb debesu mirdzumus (zvērot=mirdzēt, spīdēt). Viņi no Visuma zvaigznājiem ieguva to Spēku, enerģiju un lietderīgi izmantoja. Mums taču „…zwēri raka Daugaviņu…” (t.i. Vilka, Lāča u.c. zvaigznāji piedalījās upes radīšanā kopā ar Dieviņu/Laiku.

Arī mūsdienu cilvēkam „ZWĒRU” spēks, tā sudrabbalta enerģija ļoti vajadzīga – uzplaukumam un reizē aizsardzībai.

No mūsu zintniecības teorijas (Tēv-Or-Rijas=tēvu gaisa rijas) viedokļa aplūkosim, kādi spēki slēpjas mūsu rokās. Lai būtu vieglāk izprast, mēģināsim salīdzināt tos ar Dabu, jo dzīvesveidam jābūt dabīgam. Mūsu kalendārs ir saglabāts skaitliskā formā, ko sauc par ArTūra kalendāru, viļņu viedā un ir rokas kalendārs. Par cik mēs esam Visuma sastāvdaļa, tāpēc viss ir arī mūsos un āra=gaisa viļņi tekot augšā-lejā-riņķī iemiesojušies mūsu ķermenī. Tātad mūsu kalendārs atrodas rokās. Senči teikuši, ja mēs nesaglabāsim vienu sistēmu, palīdzēs cita.

Kreisajā rokā atrodas mūsu radošie, dzīvību nesošie sirds spēki. Labā – daroša, mantas, kā atbalss kreisajai. Abas vajadzīgas dzīvojot Laika telpā.

Visi zinām, ko dara ar mums katra mēneša Laiks, kādas īpašības modina vai slāpē. Piemēram Ziema; gatavo, briedina sēklu, ļauj zemītei atpūsties, skaidrina mūsu domas dāvājot ar gaisa viļņiem balto/sudraba gudrību. Tas ir precību, svētku, viesību laiks. Tādus spēkus rada ziemas gaiss, kuru mēs elpojam. Tie ir XII,I, II, III mēneši.

Tagad pēc zīmējuma sameklējiet uz kreisās un labas rokas mūsos esošos laika spēkus. Tie caur pirkstu galiem, spilventiņiem izstaro gudrības/taisnības enerģiju. Kad tās par mazs velkam uz pirkstiem gredzenus. Uzlikuši attiecīgo rotu, koncentrējam laika spēkus, savas krāsas/skaņas, kuras tiek sūtītas no mūs determinējošiem zvaigznājiem – WaldMieras, Gulbja, Zirga, Taura utt. Katrai tautai viņas areālā spīd savi zvaigznāji, kuri nosaka dabas apstākļus, tautas izskatu, raksturu un ct. Ar rotām (arī ar apģērbu, tā krāsām, stilu) mēs uzņemam spēku no Āra, atdodam, manifestējam sevi, uzņemam utt, t.i. rotējam, tāpēc mūsu gredzenu, aproču gali nav savienoti, bet pārsedz viens otru, vai ir vītie (Nameja stila). Tādas rotas var nēsāt pastāvīgi, ūdenī tās darbojās kā kondensators. Ar apaļām rotām mēs nobloķējam sudrabbalto uguns enerģiju, pat to, kas jau mūsos ir. Tagad sīkāk par katru roku.

Kreisās rokas īkšķī un rādāmajā pirkstā atrodas ziemas mēneši - decembris (XII) , janvāris (I), februāris (II) un marts (III), šo mēnešu spēki. Mūsu ārsti, saukti par raganām, ragaiņiem, daktARiem, šo pirkstu enerģiju izmantoja ĀRStēšanai (smērēšanai, laitāšanai, masēšanai), jo nav vienalga, ar kuru pirkstu smērē vai veic masāžu.

Jaunību, atmodu, pavasara garastāvokli izstaro pavasara mēneši marts (III), aprīlis (IIII), maijs (V), jūnijs (VI). Atrodiet šos skaitļus zīmējumā. Kreisās rokas pirkstu spēki izstaro sirds enerģiju, bet labās – sasūc sevī, atbalso (skat. zīm.)

Pilnības, ziedu, vasaras spēku mēneši ir jūnijs (VI), jūlijs (VII), augusts (VIII), septembris (IX). Tie ir karsti, modina pilnbriedu, kaisli, brīžiem nogurumu un slinkumu.

Viesulīgo rudens spēku izmanto lai slimību piepildītu, tas ir, ātrāk „apvērstu” uz otru pusi, lai cilvēks izveseļotos. Jābūt uzmanīgiem, jo var arī kaitēt.

Te runa iet par LLLatu (lietuvju-latvju-līvu) cilts roku spēkiem. Citu tautu spēku izvietojums pirkstos savādāks, bet šis tas arī sakrīt. Tagad sīkāk par katru roku.

Kreisā roka saistīta ar dzīvību nesošajiem spēkiem, dzīvo sudraba krāsu.

Decembris ir div-viens mēnesis: sākums, I daļa, no 1. līdz 12. naktdienim atrodas īkšķī; II daļa no 13. līdz 30. naktdienim – mazajā pirkstiņā. Uzliekot īkšķi uz mazā pirkstiņa un 2-4 reizes uzsitot knipi, noņemam satraukumu (jāpagriežas uz ZR pusi).

Janvāris – rādama pirksta I jeb lejas falanga. Tas ir sēklas, kodola laiks. Uzliekot uz tās sudraba gredzenu, pastiprināsim sevī rāmuma spēku un pasargāsim sevi no neirozēm, galvas sāpēm, satraukuma.

Februāris – rādama pirksta II jeb vidēja falanga.

Marts – rādama pirksta III jeb gala falanga. Te atrodas ziemas/pavasara atslēga. Visas trīs falangas apzīmē jauna dzimšanu. Tajās slēpjas mūsu radošie spēki. Tos izmantojām arī ārstēšanai.

Vidējā pirksta falangas ir saistītas ar aprīļa (IV), maija (V), jūnija (VI), mēnesi un ir minēto spēku izpausme. Savienojot kopā īkšķa, rādītāja un vidēja pirksta galus, dabūsim (12+3+6=21) 21 tiku spēku. Tiks ir mūsu matemātikas mērvienība. Šo pirkstu savienojumu sadzīvē vēl sauc par „brieža-stirnas” galviņu un bērnība ar to daudzi spēlējuši ēnu teātri.

Zeltnesī atrodas jūlija (VII), augusta (VIII), septembra (IX) mēneši. Vasara iet pretī rudenim. Daba pati parāda: pirksti paliek īsāki . Šeit atrodas zaļvara (bronzas) jeb zeltneša enerģētika. Tā rodas no jūlija krītoša spēka un no ķermeņa paceļošā septembra spēka. Tāpēc šo pirkstu sauc arī par bezvārda.

Mazais pirkstiņš ir saistīts ar oktobri (X), novembri (XI) un decembra otro pusi (XII). Jūs zināt, kā dabā izpaužas šo mēnešu spēks. Enerģija caur plaukstu atgriežas īkšķī – pamatā. Tautas pārruna saka: „ atdosi velnam īkšķi, viņš paņems visu plaukstu.” Tā saka arī par mazo pirkstiņu, tagad sapratīsit kāpēc. Īkšķa enerģijā mūsu meridiānā (meridienī) iemiesojusies visstiprāk Ikšķilē (šķilties, izšķilties, ķīlis). Atceraties, kādi vēsturiskie notikumi savulaik tur risinājušies. Pavērojiet kādi vadoni, notikumi tur tagad – uzzināsit daudz par mūsu cilts tagadni/nākotni.

Līdzīgi skaidrojama arī labajai rokai. Pirkstu augšējo falangu spēks atrodas zem nagiem un staro no pirkstgaliem. Acu skatieni, pirkstu spēks un izrunātie vārdi bija mūsu senču dziedniecības rīki pret visām slimībām.

Labas rokas spēki uzsūc enerģiju (skat. zīmējumu). Visstiprākais spēks slēpjas pirkstu galu falangās. To garumu sauc par Pērkona jeb Tīrības lauku. Vidējo falangu spēku sauc par Paradīzes jeb Vēsuma lauku, bet lejas falangu par Debesu uguns jeb Devēja lauku. Plaukstā atrodas pieci lauki – Padebešu, Ūdens un Dabas, Zemes, Miglāju un Elles, kā arī Dziļuma lauks.

Kalendārā izkārtojums katrā rokā atšķīrās. Saulgriežu mēneši kreisajā rokā atrodas uz pirkstu galu falangām, bet labajā rokā – uz pirkstu pamatnes falangām.

Ar šo spēku sistēmu saistīta arī mūsu valoda. Mūsu-leatu -rakstos ir 74 burti jeb rūnas un 4 lapas matemātikas un krāsu attēlojumam, tātad kopā 78. Viss pēc Visuma kārtības. Pavisam rokā ir 103. tiku spēks, 103 leņķi redz arī mūsu acis. Pat sadzīvē durvju actiņa ir radīta pēc šī principa: platais gaismas-tumsas leņķis.

Visiem latviem un lietuviem, īpaši vecākiem cilvēkiem, uz kreisās rokas vajadzētu valkāt sudraba rotas: aproces, gredzenus, bet uz labās – zaļvara, vara un dzintara rotas. Mūsu kāzu gredzeni ir sudraba un velkami uz kreisās, sirds rokas; mēs taču laulājamies aiz mīlestības!

Šāda rotu valkāšana ir vienkārša, rotaļīga un grezna un arī sargā mūs no sliktas ietekmes, slimībām.

Roku delnā saskatāma „M” jeb „W” zīme; tā ir mūsu MierWaldes jeb WaldMieras zvaigznāja zīme (tagadēja Kasiopēja), reizē tā ir latviešu Māras zīme (tagadējais Jupiters). Tā mēra un valda par mūsu likteni, katram pēc nopelniem. Citas tautas šo zīmi sauc par Marsa zīmi.

Tātad mums ir visi rīki, lai piesaistītu sev Laika enerģiju. Mēs zvēram arī ar kreiso roku - no sirds.

Ejot gulēt, ar kreiso, sirds roku uz spilvena jāuzliek Austejas (Vakara zvaigznes zīme) krusta zīme. Šī dzīvības zīme jāmet, kurot uguni, to atsaucam domās, pošoties ceļam, pavadot mīļos: kreisās rokas īkšķis, rādītājpirksts un vidējais pirksts jāsaspiež, kā radziņš uz augšu („stirnas galviņa”) – sk. zīmējumā.

Ar kreiso roku velkam arī Auseklīti, kas ausās, klausās un pieslēdz mūs Piena ceļa enerģijai, tā sudrabbaltai ugunij, kura atjauno mūsu domāšanu, sargā un ārstē mūs.

Ar labo jeb mantas roku aizsargājam savu mājokļi, īpašumu, sevi, velkot LieTUvēna krustu= „lietu ēna”, jeb „tas ne tas” zīmi. Nesajauciet ar Pentogrāmu; mūsu lietuvēna austiņas vērstas uz augšu, lai pieslēgtu Visuma spēkus, savukārt pentogrāmas austiņas ņem, uzsūc spēku no Zemes. Lietuwēna zīmē reizē ir arī mūsu LLLatu tautas skaitliska izteiksme: 4/7 vai 7/4. Abas zīmes ļoti izteiksmīgi parādās mūsu Mildas vai „Vēju Mātes” (tā to sauc Lietuvas sēļi) statujā. Mālējas ir Lietuvēna krusti, bet, diemžēl, vidēja zvaigzne nolikta ne krusteniski, bet stateniski un ir Pentogrāma. Vecais sēlis teiktu - „par mūsu tautām valda Zemes tautas un Manta”!

Ar „auseklīti” un „lietuvēnu” var notīrīt nopirktus produktus, priekšmetus, var aizsargāties no nelabvēļiem, uzvelkot zīmes uz durvīm vai galda darbā vietā utt. – kam kas vajadzīgs.

Krāsām(domām), zīmēm(stilam), vārdiem (skaņām), mēriem ir milzīgs spēks. Ar tiem var sevi celt radošai un fiziskai darbībai vai sevi pazudināt. Velkot un nēsājot svešas zīmes, krāsas ļoti kaitējam sev un savai tautai. Svešinieki, gribēdami mūs pakļaut un iznīcināt, mācīja mums nepiemērotas lietas un iekarojot zemi tūdaļ mainīja mūsu krāsas, zīmes (karogus, ģerboņus). Ikviens, protams, dara, kā vēlas, taču vislabākais veids ir pašam domāt, vērot un pārliecināties. Nēsājot apģērbu savas krāsas un mēros (sievietes - sieviešu, vīrieši-vīriešu), rotājoties savām rotām, runājot, dziedot savās Zemes valodā, būsim laimīgi, stipri, būsim neuzvarami!

Regīna Valtenberga