Astroloģija un psiholoģija

Dr. psych. Deivids Grums, Vestminsteres universitāte Londonā, Žurnāls "Psiholoģijas Pasaule"

Plaši izplatīta metode cilvēku klasifikācijai ir astroloģija. Tādēļ nav brīnums, ka par to ieinteresējās arī psiholoģija - vai astroloģijā ir kaut daļa patiesības? Ja jau astrologi pēc dzimšanas gada, datuma un vietas patiešām spēj mums dot precīzu prognozējošu informāciju par cilvēka raksturu un uzvedību, tad, iespējams, arī psihologiem vajadzētu šo metodi izmantot.

Ja nu tomēr astroloģija nespēj piedāvāt ticamu un drošu informāciju, tad būtu jāseko, lai tās metodes netiktu pielietotas reālajā dzīvē (piemēram, kadru izvēlē vai lēmumu pieņemšanā). Šī dilemma arī bija kā savdabīgs grūdiens, lai veiktu pētījumus par astrologu apgalvojumu patiesumu. Šo uzdevumu - pētījumu apkopojumu, datu analīzi un secinājumus savā grāmatā "Parapsiholoģija" ir centušies paveikt psiholoģijas doktori D. Grums un R. Roberts no Anglijas.

Vai šodien esat iepazinušies ar savu horoskopu - televīzijas rīta raidījumā, avīzē, personīgajos pierakstos? Aprunājušies par to ar ģimenes locekļiem, kolēģiem?

Socioloģiskā aptauja, ko veica Gallup & Newport (1991) parādīja, ka ar saviem horoskopiem regulāri iepazīstas 75% amerikāņu. Apmēram 25% aptaujāto tic astroloģijai un ir pārliecināti par pareģojumu patiesumu. Iespējams, ka šie cilvēki dzīvē nozīmīgus lēmumus, piemēram, - precēties vai nē, pieņem balstoties tieši uz astrologa ieteikumiem. Arī tad, ja jums astroloģija neko nenozīmē, tā jūsu dzīvi var ietekmēt. To var izdarīt citi - novērtējot jūs pēc zodiaka zīmes, dzimšanas datuma u. tml. Tāpat arī daži darbadevēji, pieņemot jūs darbā, uzklausa astrologa ieteikumus: piemēram, Francijā 6% lielāko darbadevēju, izvēloties darbiniekus, balstās uz astroloģiju (Smith & Abrahamson, 1992).

Astroloģijas teorijas nopietnākā problēma ir mēģinājums izskaidrot, kādēļ tik lielu lomu cilvēka dzīvē spēlē tieši viņa dzimšanas brīdis. Iespējams, pirms tūkstoš gadiem tam arī bija izšķiroša nozīme cilvēka dzīvē, tomēr šodien mēs zinām, ka dzimšana ir tikai grūtniecības perioda nobeigums. Dzimšanas brīža nejaušību nosaka un arī pastiprina, piemēram, priekšlaicīgas dzemdības vai dzemdību stimulācija. Šobrīd nav ticamu izskaidrojumu teorijai par to, ka mūsu raksturu un likteni nosaka zvaigžņu stāvoklis dzimšanas brīdī (Kelly, 1998).

Astrologi uzskata, ka cilvēka raksturu un likteni ietekmē zvaigznes. Īpaša nozīme ir to izvietojumam dzimšanas brīdī. Vēl vairāk - zvaigžņu izvietojumam dzimšanas brīdī ir spēcīga un ilgstoša iedarbība. Citiem vārdiem sakot, tieši zvaigžņu stāvoklis, kāds tas ir bijis dzimšanas brīdī, formē cilvēka personības tipu un tas saglabājas līdz pat mūža beigām.

Viszināmākā astroloģijas forma ir iedalīt dzimšanas datumus atbilstoši 12 zodiaka zīmēm (vai 12 debesu sfēras daļām), caur kurām saule veic savu ceļu gada garumā. Izrietoši, cilvēka zodiaka zīme norāda uz saules atrašanās stāvokli viņa dzimšanas brīdī. Šī iemesla dēļ minētās divpadsmit zīmes dēvē par "saules" zīmēm. Piemēram, ja cilvēks ir dzimis saulei atrodoties Zivs zīmē, tad viņa raksturu noteiks šai zīmei raksturīgās īpašības.

Visas "saules" zīmes vēl iedalās četrās pamata grupās - uguns, zemes, gaisa un ūdens. Par "ugunīgiem" jau kopš dzimšanas astrologi uzskata uguns zīmē dzimušos: visbiežāk viņi ir enerģiski, optimistiski, neatlaidīgi un izteikti entuziasti. Bet par zemes zīmē dzimušajiem saka, ka viņi ir praktiski, piezemēti, uzticami, loģiski domājoši un apdomīgi ļaudis.

Bez tam, minētās divpadsmit zodiaka zīmes tiek iedalītas vēl divās lielās grupās: "aktīvās" (uguns un gaisa zīmes) un "pasīvās" (zemes un ūdens zīmes). Aktīvo zīmju (kuras tāpat tiek apzīmētas kā "pozitīvās" vai "vīriešu") raksturīgākās īpašības ir enerģija, impulsivitāte un sabiedriskums. Pasīvās zīmes (zināmas kā "negatīvās" vai "sieviešu") norāda uz tādām rakstura iezīmēm kā savaldība, apdomīgums un noslēgtība. Zināmā mērā šīs atšķirības atspoguļo kontrastu, kas pastāv starp cilvēkiem, kuri seko "sirdij" vai vadās no "prāta" apsvērumiem. Iespējams, ka šī atšķirība atspoguļo zinātniski pamatoto starpību starp "introvertiem" un "ekstravertiem". Šī dihotomija izraisa arī psihologu interesi - to var izmērīt un, izrietoši, pakļaut zinātniskai pārbaudei (turpmāk rakstā tiek piedāvāta iegūto datu analīze).

Astrologi uzskata, ka katrai zīmei ir tikai tai raksturīgas īpašības. Piemēram, tiek uzskatīts, ka "Aunu" raksturo: pašpārliecinātība, ekstravertums, enerģija, izlēmīgums, godkārīgums, drošsirdīgums, impulsivitāte, nepacietīgums. Zodiaka zīmes aprakstu sastāda vairāku astrologu uzskatu kombinācija. Savukārt, šīs domas attiecībā uz vienu vai citu zodiaka zīmi var nesakrist. Tomēr, neskatoties uz viedokļu atšķirību, galvenās ar zodiaka zīmi saistītās rakstura iezīmes ir nemainīgas ikvienam astroloģiskam nolasījumam.

·  Pats interesantākais apgalvojums par labu astroloģijai - tā ir spēja pēc dzimšanas gada un datuma noteikt cilvēka raksturu un spējas. Ja tas atbilst patiesībai, tad būtu saprātīgi pieņemt, ka ir iespējams konstatēt arī objektīvus mērījumus, kas apliecinātu atšķirīgās zodiaka zīmēs dzimušu cilvēku atšķirības.

·  Cits astroloģijas apgalvojums - cilvēka dzimšanas zīme var lieti noderēt profesijas izvēlē. Arī šo teoriju ir iespējams pārbaudīt. Lai to paveiktu, ir jānoskaidro, vai cilvēki, kuri dzimuši konkrētajā zodiaka zīmē, patiešām ir bijuši veiksmīgi noteiktos darbības veidos vai ir sasnieguši augstus profesionālus panākumus izvēlētajā profesijā.

·  Un visbeidzot, daži astrologi apgalvo, ka viņi spēj pareģot nākotni. Arī šinī gadījumā ir jābūt iespējai, lai par to pārliecinātos - vai astrologi spēj attaisnot savus apgalvojumus? Lielu daļu šādu apgalvojumu ir iespējams pārbaudīt.

Viens no pirmajiem, kas veica šādu pētījumu, bija Džefs Meio (Mayo et al., 1978). Pētījumā piedalījās 2324 dalībnieki, kuri aizpildīja Aizenka personības aptauju ekstraversijas un emocionalitātes noteikšanai. Pētāmie, ņemot vērā viņu dzimšanas datus, tika sadalīti atbilstoši divpadsmit zodiaka zīmēm. Saskaņā ar astrologa Meio hipotēzi, "aktīvās" zīmes ir ekstravertākas, nekā "pasīvās". Pētījumā tas arī tika noteikts, lai arī atšķirības starp blakusesošām zīmēm bija pavisam nelielas. Tā kā aktīvās un pasīvās zīmes seko viena otrai, tad ekstraversijas vidējais rādītājs katrai zodiaka zīmei izmainījās atbilstoši kārtas modelim.

Pirmajā acumirklī šie dati apstiprina astrologu paziņojumus. Tomēr vēlākos pētījumos šādus rezultātus iegūt atkārtoti neizdevās. Nevienā mūslaiku pētījumā netika atklāta būtiska atšķirība starp dažādās "saules" zīmēs dzimušu cilvēku personības iezīmēm vai īpašībām (Jackson & Fiebert, 1980; Saklofske et al., 1981; Shaughnessy et al., 1990; Dahlstrom et al., 1996).

Meio un kolēģu veiktā pētījuma dati tika rūpīgi analizēti un tika atrasts arī šāda rezultāta izskaidrojums. Tas slēpās pētījuma veikšanas nosacījumos un apstākļos. Lielākajai daļai pētāmo bija plašas zināšanas astroloģijas jomā. Cilvēks, kurš zina, ka viņa zīmei ir raksturīga ekstraversija, var noticēt tam, ka viņš ir ekstravertāks, nekā tas ir patiesībā. Tas ir, cilvēki, balstoties uz savām zināšanām astroloģijā, īsteno pašatribūciju jeb identificē sevi ar konkrētu zodiaka zīmi. Sev noteiktu īpašību pierakstīšana ietekmēja arī viņu atbildi aptaujā. Šī izskaidrojuma patiesumam tika iegūti skaidri un nepārprotami pierādījumi. Tas izdevās Aizenkam un Niasam (Eysenck & Nias, 1982). Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, ekstraversijas rādītāji starp blakus esošām zodiaka zīmēm pilnībā izzuda, kad pētījums tika veikts ar bērniem un pieaugušajiem bez zināšanām astroloģijā. No tā izriet, ka astrologa Meio un viņa kolēģu veiktajā pētījumā "pašatribūcijas efekts" bija saistīts ar pētāmo zināšanām un gaidām. Vēlākie pētījumi šos rezultātus vēl apstiprināja.

Savukārt, Karlsons (Carlson, 1985) astroloģijas novērtēšanai izvēlējās citu ceļu. Viņš testēja astrologu spēju salīdzināt personības aptaujas datus ar astroloģiskajiem portretiem. Pētījumā piedalījās 116 pētāmie. Visi viņi zināja savus dzimšanas datus - precīzu laiku, datumu un vietu, kas bija nepieciešami astroloģiskās kartes sastādīšanai. Pēc tam šie paši pētāmie aizpildīja Kalifornijas universitātes personības aptauju (California Personality Inventory, CPI), ko ļoti plaši pielieto personības psiholoģiskā profila izveidošanai. Grupai profesionālu astrologu deva iespēju iepazīties ar viena pētāmā astroloģisko karti, bet pēc tam ar viņa un vēl divu citu pētāmo CPI psiholoģiskajiem profiliem, kas izvēlēti pēc nejaušības principa. Astrologu uzdevums bija noteikt, kurš no trijiem psiholoģiskajiem profiliem atbilst astroloģiskajai kartei. Procedūra tika atkārtota katram pētāmajam atsevišķi. Astrologi nespēja savietot pētāmo astroloģiskās kartes ar atbilstošiem viņu testēšanas rezultātiem vai psiholoģisko profilu biežāk, nekā tas būtu iespējams, nejauši uzminot.

Turpmākajā pētījuma gaitā arī paši pētāmie nespēja atpazīt savu astroloģisko profilu no trim piedāvātajiem. Jāatzīmē, ka arī ar sava psiholoģiskā portreta atpazīšanu pētāmajiem neveicās labāk. Kaut arī eksperimenta rezultāti bija maz iepriecinoši astrologiem, tomēr arī psihologiem tie varēja būt labāki.

Daudzi astrologi piedāvā savu palīdzību atbilstošākas profesijas vai darba izvēlē. Dažās valstīs astrologiem pat piedāvā darbu uzņēmuma personāldaļās. Tas nozīmē, ka apgalvojumam par to, ka astroloģija spēj pareģot veiksmi profesionālajā darbībā, ir reāla praktiska nozīme. Izrietoši, šāds apgalvojums būtu jāpakļauj pārbaudei.

Viens no veiksmes kritērijiem darbā ir popularitāte izvēlētajā darbības sfērā. Mišels Goklēns (Gauquelin, 1955), veicot pētījumu, ievāca informāciju par 20 000 ievērojamu francūžu dzimšanas datiem ar nolūku noskaidrot, vai viņu popularitāte kaut kādā mērā ir saistīta ar zodiaka zīmi. Piemēram, astrologi apgalvo, ka Skorpioni un Lauvas parasti kļūst par labiem karavīriem vai militārpersonām, bet Mežāži - par veiksmīgiem politiķiem. Goklēna pētījumā neapstiprinājās neviens no šiem pareģojumiem. Netika atklāta arī sakarība starp zodiaka zīmi un popularitāti kādā profesijā. Tomēr kāds interesants fakts tika konstatēts, - izskatot ievērojamu cilvēku dzimšanas laiku (stundu), Goklēns atklāja noteiktas novirzes no brīva sadalījuma. Lielākā daļa ievērojamu sportistu un militārpersonu bija dzimuši noteiktā diennakts stundā, - kad planēta Marss kāpa vai atradās savā augstākajā punktā. Līdzīgs efekts tika konstatēts arī vēl citām profesijām.

Astrologi Goklēna atklājumu izmantoja savā labā - viņi to izmantoja kā pierādījumu savām spējām. Šādu reakciju diezin vai var uzskatīt par pamatotu. Kā norādīja pats Goklēns, viņa eksperimenta rezultātus nevar uzskatīt par pierādījumu tradicionālajā zodiakālajā astroloģijā. Vēl vairāk, daži kritiķi apgalvoja, ka tik mazas novirzes var būt nejaušas svārstības vai kāda cita faktora, kas nav saistīts ar astroloģiju, ietekmes dēļ. Šādus rezultātus vēlāk nav izdevies iegūt atkārtoti, tādēļ mūsdienās zinātnieki tos lielākoties noraida.

Par profesijas saistību ar zodiaka zīmi tika veikts vēl cits pētījums. Alans Smiters (Smithers, 1984) ieguva Lielbritānijā 1971. gadā veiktās iedzīvotāju skaitīšanas datus, kur 2 300 000 pilngadību sasniegušajiem pilsoņiem (aptuveni 10% strādājošo iedzīvotāju) cita starpā bija norādīts dzimšanas datums un nodarbošanās. Smiters katrā profesiju grupā uzskaitīja kopējo cilvēku skaitu, kas bija dzimuši zem dažādām zīmēm.

Zodiaka zīmju sadalījums pa profesiju grupām izrādījās visai pārsteidzošs. Dažas zīmes atkārtojās ievērojami biežāk, nekā citas. Daudzos gadījumos šīs atšķirības sasniedza statistiskas nozīmības līmeni. Katrai profesijai bija savs, konkrētas zodiaka zīmes, augstākais punkts. No pētījuma rezultātiem izrietēja nākamais jautājums: vai ir iespējams, ka zodiaka zīmju augstākie punkti ir astroloģiskās ietekmes sekas?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, Smiters izveidoja komandu, kurā ietilpa 15 profesionāli astrologi. Viņiem bija jāpareģo, kāda zodiaka zīme dominēs katrā no 27 pamatprofesijām, kas tika minētas iedzīvotāju skaitīšanas anketās. Diemžēl astrologu viedokļi par kādas zodiaka zīmes atbilstību konkrētai profesijai bija atšķirīgi - pie kopsaucēja viņi nonāca tikai 10 gadījumos no 27.

Astrologi šinī eksperimentā zīmi pareizi uzminēja tikai vienā gadījumā - profesijas "rakstnieks / žurnālists" grupā patiešām dominēja Dvīņi. Pārējās deviņās profesijās astrologu minējumi nesakrita ar pētījuma rezultātiem. Tādējādi uzdevuma izpildes procents - "atminēts viens no 10" - aptuveni līdzinājās sagaidāmajam iespējamas atminēšanas līmenim. Tas nozīmē, ka eksperimentā apstiprinājums tam, ka astrologi spēj kaut ko vairāk, nekā tikai nejauši uzminēt, iegūts netika.

Kādēļ tomēr vienas zodiaka zīmes bija sastopamas biežāk nekā citas - bieži vien sasniedzot pat statistiski nozīmīgu līmeni? Kādēļ dažādās profesijās nedominēja arī dažādas zīmes? Tieši šī parādība tika minēta kā astroloģisko ietekmju, lai arī atšķirīgu no astroloģijā pieņemtajiem principiem, piemērs. Skaidrojums izrādījās pavisam vienkāršs. Izpētot dzimstības sezonālās tendences, zinātnieki atklāja lielas atšķirības (vai novirzes no normas) starp dažādiem sociālajiem slāņiem. Šīs novirzes ideāli atbilda datiem par pētāmo darbības veidu vai profesiju. Tika noteikts, ka lielākajai daļai fiziskā darba veicēju, dzimstība maksimumu sasniedz vēlā rudenī, tai laikā, kad garīga jeb intelektuāla darba veicējiem - pavasarī (Smithers, 1984; Smithers & Cooper, 1984). Tādā veidā dzimstības sezonalitātes tendences atšķirīgos sociālajos slāņos pilnā mērā izskaidro visas acīmredzamās, bet ne nejaušās novirzes no normas šajā pētījumā iegūtajos datos.

Novirze no normas var tikt viegli "pierakstīta" zvaigznēm, tai laikā, kad patiesībā tā atspoguļo sociālo tendenci. Šāds vispārējs princips ir piemērojams ne tikai Smitera eksperimentam, bet arī visiem citiem. Pirms novirzi no normas, datu nesaskanēšanu "pierakstīt" astroloģijas ietekmei, vispirms ir jāatrod visi citi iespējamie skaidrojumi. Daudzi astrologi apstiprina, ka viņi spēj pareģot nākotni pēc zvaigznēm. To ir diezgan grūti iedomāties. Ticamāka šī apgalvojuma versija skan šādi: zvaigznes var neietekmēt (vai ietekmēt) pašu notikumu, taču tās var radīt priekšnosacījumus, kas padara to vairāk iespējamu.

Viens no iemesliem, kas visai bieži liek uzticēties astroloģijas pareģojumu patiesumam, ir selektivitāte šo pareģojumu apstiprināšanā un apliecināšanā. Rūpīgi tiek izvēlēti un publicēti tie gadījumi, kad pareģojums ir piepildījies, savukārt, aizmirsts par notikumiem, kas nav piepildījušies.

Lai izpētītu līdzīgu pareģojumu precizitāti Džefrijs Dīns (Dean, 1986) izstudēja vairāku profesionālu astrologu sastādītās prognozes nākamajam gadam. Kopumā tajos bija izteikti aptuveni trīs tūkstoši atsevišķu pareģojumu. Faktiski no tiem piepildījās tikai 2%. Vēl vairāk, - prognozes, kas piepildījās, pamatā bija izplūdušas un acīmredzamas. Piemēram: "Saspīlējums Tuvajos Austrumos nemazināsies" vai "Nākamajā pavasarī ASV austrumos būs gaidāma dabas katastrofa". Ir jābūt ļoti neapdomīgam cilvēkam, lai noslēgtu derības par to, ka šādi notikumi nenotiks nākamajā gadā vai vismaz tuvākajā laikā.

Astroloģija nav zinātne un tai nav zinātnisku pierādījumu, tādēļ ir dīvaini, ka tik daudzi cilvēki ir gatavi noticēt astrologu apgalvojumiem. Šī acīmredzami neloģiskā ticība izraisa pastiprinātu psihologu interesi. Tādēļ ir veikti daudzi pētījumi, kas šo parādību nedaudz izgaismo.

Sneiders un Šenkels (Snyder & Schenkel, 1975) savā pētījumā aptaujāja lielu daudzumu cilvēku un lūdza viņus paziņot savu dzimšanas laiku un datumu. Tad šiem cilvēkiem tika piedāvāts viņu raksturojums, kas ir sastādīts, it kā balstoties uz viņu horoskopa. Patiesībā visiem pētāmajiem tika piedāvāts viens un tas pats apraksts. Lieki piebilst, ka lielākais vairums aptaujāto pilnībā piekrita savam raksturojumam - viņi atzina, ka aprakstā ir precīzi raksturotas viņu personīgās īpašības.

Frenčs ar kolēģiem (French & et al., 1991) līdzīgā pētījumā noteica, ka lielākais vairums cilvēku sava rakstura aprakstu novērtēja kā "labu" vai "teicamu", neskatoties pat uz to, - par ko patiešām ir jābrīnās, - ka tas saturēja abas katra personības rādītāja galējības (piemēram, "dažreiz jūs uzvedaties kā ekstraverts, bet dažreiz kā introverts").

Šie eksperimenti demonstrē "Barnuma efektu". Ievērojamais "impresario" Barnums savulaik apgalvoja, ka ļaudis noticēs jebkam, kas par viņiem sacīts, ja vien tajā būs "kaut tikai drusciņ priekš katra". Vienkārši ir jāsaka tas, kas der praktiski ikvienam un jādara tā, lai sacītā būtība būtu izplūdusi un nenoteikta. Piemēram, "dažreiz jums ir sajūta, ka cilvēki jūs pietiekami nenovērtē".

Astrologi vienmēr koncentrējas uz personības aspektiem, kas cilvēkam liek vēlamo pieņemt par esošo, un tādēļ saka cilvēkiem to, ko viņi vēlas dzirdēt. Izlasiet savu astroloģisko prognozi jebkurā rīta vai dienas laikrakstā vai citā izdevumā, kur ir publicēti horoskopi, - tur gūsiet tam apstiprinājumu. Ja īpaši pacentīsieties, tad atsevišķus "sevis" fragmentus atpazīsiet arī citās zodiaka zīmēs.

No aplūkotajiem zinātniskajiem pētījumiem var izdarīt secinājumu, ka pagaidām vēl nav atrasti fakti, kas liecinātu par labu astroloģijai. Astroloģijas pastāvēšanu vispār nevar falsificēt. Nevar pierādīt kaut ko, kas patiesībā nepastāv vai ir neīsts. Kas ir tikpat pareizi astroloģijai, cik Santa Klausam. Tomēr tas nenozīmē, ka astroloģija būtu atzīta kā nepamatota. Vienmēr ir vāja varbūtība, ka pastāv kādas drošas un ticamas astroloģiskas ietekmes.

Tomēr jebkādas līdzīgas ietekmes, ja tādas pastāv, ir ārkārtīgi niecīgas. Tās nevar noteikt ar līdz šim zināmām metodēm. Izrietoši, visas šīs metodes neder nekādiem praktiskiem mērķiem. Astrologi nespēja būt pārliecinoši ne rakstura un profesionālo spēju pareģošanā, ne nākotnes paredzēšanā. Viņu izteikto prognožu precizitāte nepārsniedz precizitātes gadījuma līmeni. Tādēļ pieņemt svarīgus lēmumus, balstoties uz astroloģiskajām prognozēm, būtu vairāk kā nesaprātīgi. Tāpat var diezgan tieši un viennozīmīgi paziņot, ka arī personāla izvēlē astroloģija nebūtu jāpielieto.

Komentējot minēto pētījumu datus, astrologi paziņoja, ka astroloģijas zinātniskuma pārbaudei neder psiholoģiskās metodes. Viņi apgalvoja, ka pēc personības testiem un aptaujām tiek novērtētas tikai vispārīgas rakstura īpašības un nevar tikt atklātas smalkākas rakstura iezīmes - tādas, ko apraksta astroloģija. Tāpat astrologi runāja par to, ka profesijas izvēle ne vienmēr atspoguļo cilvēka atbilstību tai, tā kā daudziem cilvēkiem nav daudz iespēju izvēlēties, ar ko nodarboties (Harvey, 1984).

Psihologi apstiprina, ka pati astroloģijas konstrukcija vai uzbūve nepieļauj, ka tā varētu tikt pakļauta jebkādam absolūti pieņemamam zinātniskam testam. Tādējādi, nav iespējams pierādīt tās nepamatotību (Kelly, 1998). Piemēram, astrologi bieži izdara nenoteiktus paziņojumus un pareģojumus, tā ka vienmēr saglabājas iespēja minēt tādas prognozes, kas atbilstu faktiskajiem notikumiem.

Daudzi cilvēki vēlas izprast savu dzīvi un ielūkoties citu cilvēku domās. Iespējams, tieši uz to arī pamatojas nekritiskums, kas ļauj pieņemt astroloģiju. Daudziem cilvēkiem nepietiek ar ierobežotajām zināšanām, ko sniedz psihologi. Cilvēki ir vīlušies, jo nepastāv pieņemama sistēma, kas palīdzētu viņiem izprast apkārtējos. Astroloģija sola izpratni, ko cilvēki vēlas sasniegt.

Zinātnisko pētījumu dati neliecina par labu astroloģijai, tādēļ, pieņemot svarīgus lēmumus dzīvē, nebūtu saprātīgi izmantot astrologu pareģojumus. No otras puses, nebūs liela nelaime, ja ik dienu izlasīsiet savu horoskopu un dažkārt pat atklāsiet, ka šīs prognozes piepildās.

Raksts pilnā apjomā lasāms žurnālā "Psiholoģijas Pasaule" 2007/1.

Deivids Grums