“Apokalipto”
Laba filma nedrīkst izplūst kļūdainos "sīkumos"

Pamanījos jau laikus noskatīties, manuprāt, vienu no pēdējā laika labākajām filmām — Mela Gibsona režisēto "Apokalipto". Fantastiski dzīvniecisks, aizraujošs un ar politisku kultūrslāni bagāts skatāmgabals. Kārtējo reizi sajutu priekš kam īsti kino ir radīts.

Bet šekureku no nekā Gibsona kungs pāršāvis pār strīpu!

Kā viens no būtiskākajiem filmas fragmentiem saistās ar SAULES APTUMSUMU. Skaisti (kaut pārlieku dinamiski notiekošs). Bet ne par to: pēc aptumsuma sekojošās galvenā varoņa bēgšanas ainās vēlās nakts stundās, skaistuma vārdā ieviesusies nepatīkama kļūda. Virs jaunā aborigēna galvas iezīmējās PILNS MĒNESS. Apburoši! Kā jau vienmēr, kad Pilnmēness mistērijās izgaismo Saules gaismu.

Un te nu bija, vasarsvētki! Mīlīši, Saules aptumsums var un notiek TIKAI Jaunā Mēness fāzē jeb Tukšā mēnesī, respektīvi, kad naktī no Mēnestiņa čigāniņa nav ne miņas. Kā zināms tiem, kas nedaudz draugos ar debesu cikliem, 12 stundu laikā pēc Jauna Mēness iestāšanās Pilns mēness nu nekādi nav sagaidāms. Sīkums, bet nepatīkami.
Kopumā: vēlreiz noliecu galvu diža režisora un smalkas kinematogrāfiskās ožas īpašnieka Mela Gibsona priekšā.

Kristaps Baņķis