Magnētiskās vētras

Kalendārs pieejams šeit

Magnētiskās vētras ietekmē būtiski cilvēkus ārpus citiem planētu un Saules/Mēness kalendāa rādītājiem. 
Ja planētu cikli ir cikliski un paredzami, Saules uzliesmojumi, kas rada magnētiskās vētras nav iepriekš paredzamas. 
Ezotēriski tās apliecina Dievišķo spēku un tam, ka ne viss ir tālā nākotnē prognozējams.
Magnētiskās vētras ietekmē omu, noskaņojumu un cilvēku veselības stāvokli; bieži izplatītas ir hronisku kaišu saasināšanās un galvassāpes; tā padara neprognozējamākus dzīvniekus; bērni kļūst niķīgāki un raudulīgi. 
Kopā ar citiem nelabvēlīgiem planētu stāvokļiem dienas astroluksoforā tie var būt arī par pamatu negatīvisma izpausmēm, traumatismam un katastrofām, avārijām. Esi uzmanīgs un dienu pavadi mērenībā. 

 

Saules aktivitāte. Magnētiskās vētras

Saule ir zvaigzne - milzīga, kvēlojoša gāzu lode.

Saules aktivitāte ir periodisks process. Uz Saules notiekošie mainīgie procesi - uzliesmojumi, protuberances, u.c. nosaka Saules aktivitātes līmeni.

Magnētisko vētru ietekme uz cilvēkiem

Zinātniskajos žurnālos un mājas lapās publicēti daudz dažādi zinātniskie pētījumi par Saules aktivitāšu, magnētisko vētru, protona un neitrona daļiņu aktivitātes ietekmi uz cilvēka veselību un paradumiem.

Plaušu vēža slimniekiem, kuriem tika veikta operācija magnētisko vētru laikā, bija biežāk novērojamas operāciju un pēcoperāciju komplikācijas nekā pacientiem, kuriem ķirurģiskās iejaukšanās tika veiktas Saules aktivitātes mierīgajos periodos.

Austrālijā tika veikts pētījums par pašnāvību gadījumiem saistībā ar magnētiskajām vētrām. Dati tika ņemti no valsts pašnāvību statistikas reģistra laika periodā no 1968. līdz 2002. gadam. Tika analizēti 51 845 vīriešu un 16 327 sieviešu pašnāvības gadījumi. Secinājumi: vidējais vīriešu un sieviešu pašnāvību skaits lielāks bija pavasarī, mazāks pašnāvību skaits vīriešiem bija rudenī, bet sievietēm vasarā. Pašnāvību skaits sievietēm ievērojami pieauga rudens un magnētisko vētru laikā. Vīriešu pašnāvības gadījumu vidū šāda novērojuma nebija.

Trīsdesmit procenti no sirds un asinsvadu slimību nāves gadījumiem nav izskaidrojami ar zināmajiem riska faktoriem. Tādēļ Lietuvā tika veikts pētījums par saules aktivitātes ietekmi uz mirstību, izmantojot Lietuvas nacionālās nāves statistikas datus par 120 mēnešiem, laika periodā no 1990. līdz 1999. gadam par 424 925 nāves gadījumiem. Tika analizēti sirds un asinsvadu, ceļu satiksmes negadījumu, pašnāvības, nekardiovaskulārās nāves gadījumi. 
Secinājumi: kopējais nāves gadījumu skaits bija statistiski ticami saistīts ar magnētiskajām vētrām. Ar Saules uzliesmojumiem nāves gadījumu skaits nebija saistīts. Ar saules uzliesmojumiem nāves gadījumu skaits bija saistīts tikai vecuma grupā no 69 līdz 74 gadiem.

Kopumā magnētiskās vētras palielināja konorārās sirds slimības un insulta gadījumus par 1, 27 un 1,32 reizēm magnētisko vētru laikā. Spēcīgi ietekmēja ikmēneša pašnāvības gadījumu skaitu, nedaudz palielināja autotransporta nāvēs gadījumu skaits. Ne-sirds un asinsvadu slimību nāves gadījumu skaits statistiski ticami palielinājās tikai sievietēm.

Par Lietuvas iedzīvotāju datiem laika periodā no (1990.-2001.) tika veikts līdzīgs pētījums, meklējot kolerācijas ar trīs veidu kosmiskajām aktivitātēm: saules aktivitāti (SA), magnētisko vētru (GMA) un rentgena staru aktivitāti (CR). Visi 144 mēnešu dati statistiski ticami kolerēja ar SA un CR, bet ne ar GMA. Savukārt nāves gadījumi no vēža, pašnāvībām, motociklu avārijām un akūtiem miokarda infarktiem statistiski ticami korelēja ar visiem trim fizikālajiem faktoriem. Išēmiskās sirds slimības korelēja tikai ar GMA, citi sirds un asinsvadu slimību nāves gadījumi ar SA un CR, savukārt ne-sirds un asinsvadu nāves gadījumi un pašnāvību gadījumi lielākoties ietekmēja CR [11.].

Līdzīgi vēl divi pētījumi tika veikts apvienojot Izraēlas un Lietuvas datus par nāves gadījumiem no sirds asinsvadu slimībām, satiksmes negadījumiem un pašnāvībām. Tika pētīta savstarpējā korelācija ar protonu daļiņu plūsmu kosmosā. Arī šajā pētījumā noskaidrojās, ka protonu plūsma kosmosā ietekmē sirds un asinsvadu, satiksmes negadījumu un pašnāvības gadījumu skaitu [12.,13.].

Zinātnieki secinājuši, ja magnētisko vētru rādītāji ir zemi Saules aktivitāšu laikā, tad palielinās protonu un neitronu daļiņu ietekme uz zemes. Veikti līdzīgi pētījumi arī protonu un neitronu daļiņu – rentgena starojuma ietekmi uz mirstību no sirds un asinsvadu slimībām un pašnāvību gadījumiem.

Saules un kosmosa aktivitātes ietekmē arī bērnu piedzimšanu pirms noteiktā laika, īpaši ja gaidāmas ir multiplās dzemdības – dvīnīši vai trīnīši.

Saules aktivitātes cikls

Viens Saules aktivitātes cikls ilgst vidēji 11 gadus. Atsevišķi aktivitātes cikli var būt gan garāki, gan īsāki (attēls nr.1) no 9 līdz pat 14 gadiem.

Attēls nr.1. redzams uz x ass laiks uz y ass saules plankumu skaits – (sunspot number)

Aktīvajos gados uz Saules novēro daudzus plankumus, protuberances, bieži notiek uzliesmojumi. Aktivitātes minimuma gados plankumu un ar tiem saistīto aktīvo apgabalu ir ļoti maz.

Sākoties kārtējam aktivitātes ciklam, plankumu skaits strauji palielinās un aptuveni četrus gadus pēc cikla sākuma sasniedz maksimumu. Tad seko lēnāks aktivitātes kritums, kas ilgst aptuveni 7 gadus. 

Saules aktivitātes cikliskuma cēlonis nav precīzi zināms, domājams, ka tas ir saistīts ar magnētiskām norisēm Saules konvektīvajā zonā un dažādu Saules slāņu atšķirīgo griešanās ātrumu.

Attēlā nr. 1 redzams nākamā paredzamā saules aktivitātes maksimālā pīķa lielums. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, aiznākamais Saules aktivitātes cikls paredzams daudz mierīgāks.

Taču pētot NASA mājaslapu, atrodamā duāla informācija. Sākumā tika paredzēts, ka nākamais Saules aktivitātes maksimālais pīķis būšot zemākais kopš 1859. gada. Savukārt jaunākajos rakstos ziņots, ka iepriekšējie ziņojumi esot bijuši maldīgi, esot paredzams daudz lielāka saules aktivitāte.

Daži avoti ziņo, ka gaidāmā magnētiskā vētra būs piecas reizes spēcīgāka par to, kas 1989. gadā bez elektrības atstāja sešus miljonus Kvebekas provinces iedzīvotāju Kanādā. Tās ģeomagnētiskās aktivitātes līmenis pārsniedza visas prognozes un sasniedza Kp8 (Maksimālais ir Kp9).

Videomateriāls.

Uzliesmojumu klasifikācija 

Spēcīgākie uzliesmojumi tiek klasificēti kā X kategorijas uzliesmojumi.

Vājākie ir pazīstami kā A (praktiski nepārsniedz Saules fona aktivitāti).

Nākamie ir B, tad seko C, M un parādi noslēdz X.

Katrs nākamais burts nozīmē, ka izdalītās enerģijas daudzums pieaug desmit reizes.  X ir desmit reizes spēcīgāki nekā M un 100 reizes spēcīgāki nekā C kategorijas uzliesmojumi.

Magnētiskās vētras

Samērā daudzas parādības uz Zemes ir saistītas ar Saules aktivitātes līmeni un mainās ar 11 gadu periodu. Saules aktivitātes maksimuma gados uz Zemes biežāk novērojamas polārblāzmas un magnētiskās vētras.

Arī radiosakaru kvalitāte ir atkarīga no Saules aktivitātes. Maksimuma gados dažos īsviļņu diapazonos radiosakari pasliktinās, bet garajos viļņos, gluži pretēji, uzlabojas. Tas ir saistīts ar izmaiņām Zemes jonosfērā.

Saules aktivitāte nedaudz ietekmē arī laika apstākļus. Izpētīts, ka aktivitātes maksimuma gados cikloni un anticikloni ir spēcīgāki. Tiesa, šī sakarība izpaužas ne vienmēr un visur.

Īpaši spēcīgi Zemi ietekmē Saules uzliesmojumi. Rentgenstarojums un ultravioletais starojums, kas rodas uzliesmojumu laikā, izmaina Zemes jonosfēras stāvokli un rada spēcīgus īsviļņu radiosakaru traucējumus. Ja uzliesmojums notiek Saules diska centra tuvumā, uzliesmojumā radušās lādētās daļiņas tiek izsviestas Zemes virzienā. Pēc vienas, divām dienām tās sasniedz Zemi un izraisa magnētiskā lauka izmaiņas – magnētiskās vētras. 

Saules uzliesmojumi ietekmē cilvēku veselības stāvokli. Medicīnas statistika liecina, ka uzliesmojumu laikā pieaug sirdslēkmju, infarktu, insultu skaits, biežāk notiek autokatastrofas. Tāpēc Saules uzliesmojumu prognozēšanai un savlaicīgai brīdināšanai ir liela praktiska nozīme.

Kristaps Baņķis