APOGEJS UN PERIGEJS

Perigejs - (grieķu val. peri priedēklis ar nozīmi ‘vismazākais attālums’ + gē Zeme), ap Zemi riņķojoša ķermeņa (Mēness, Zemes mākslīgā pavadoņa) eliptiskas orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Zemes centram.

Apogejs - (grieķu val. apogeios tāls no Zemes), ap Zemi riņķojoša ķermeņa (Mēness, Zemes mākslīgā pavadoņa) eliptiskas orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes centra. 

Katru mēnesi, Mēness orbītai ap zemi ir Perigeja punkts, kad mēnesis atrodas vistuvāk zemei un Apogeja punkts, kad Mēness no zemes atrodas vistālāk.

Kad Perigejs sakrīt ar pilnmēness fāzi, tad Mēness novērojams par 12% lielāks nekā, tas ir Apogeja Pilnmēness fāzes laikā. 

 

Apogeja un perigeja attālumi nav konstanti, tie mēdz mainīties, bet vidēji mēness apogeja laikā atrodas 406 697 km attālumā no zemes un perigeja laikā 356 410 km attālumā. [

Apogeja un perigeja fāze nav saistīta ar mēness fāzēm, jo ir atšķirība to ciklos.

• Laiks no apogeja līdz perigejam ir 27.55 dienas
• Laiks no viena pilnmēness līdz otram ir 29,53 dienas 
• Tas ir - 2 dienu starpība.

Apogeja un perigeja fāzes sakrīt ar mēness fāzēm ik pēc 413 dienām. 

Mēness pret Zemi rāda visu laiku vienu un to pašu virsmu. 27.55 dienās Mēness veic arī vienu apgriezienu ap asi, tāpēc pret Zemi vienmēr pavērsta viena un tā pati Mēness puse. Bet salīdzinot apogeja un perigeja uzņemtos attēlus pilnmēness laikā var novērot, ka mēness virsmas rotācija notiek gan pa labi un pa kreisi gan uz leju un uz augšu. Tādejādi no zemes mēs varam novērot 59% mēness virsmas- skatīties attēlu n. 3.

Attēlu kustībā varam apskatīt šeit.

Tā cēlonis ir parādība, ko sauc par librācija (latīņu val. libra svari). Librācija rodas divu iemeslu dēļ:

• Pirmkārt, Mēness ekvators atrodas 7° leņķī pret Mēness orbītu. Tāpēc katra Mēness apriņķojuma laikā var ieskatīties ≈7° pāri tā ziemeļpolam, un tikpat – pāri dienvidpolam. 
• Otrkārt, Mēness, riņķojot pa orbītu, nedaudz maina kustības ātrumu, bet tā griešanās ātrums ap asi ir pastāvīgs. Rezultātā Mēness pagrieziens ap asi brīžiem aizsteidzas priekšā stāvoklim orbītā, bet brīžiem atpaliek.

Tuvākais perigejs laika periodā no 1750 līdz 2125 gadam, bija 356375 1912. gada 4. janvārī, un pats tālākais apogejs šajā pašā laika periodā būs 406720 km no zemes 2125. gada 3. februārī

Apogeja un perigeja ietekme uz zemes

Uz zemes Apogeja un perigeja fāzes ietekmē plūdmaiņas – paisumu un bēgumu intensitāti. Kad mēness ir apogeja fāzē, atrodoties tālāk no zemes, tas izsauc mazāku gravitātes spēku, tādejādi samazinot paisuma un bēguma svārstības. Savukārt kad mēness ir perigeja fāzē, tas izsauc lielākas paisuma un bēgums svārstības, jo izsauc lielāku gravitātes spēku [5.]

Vācu pētnieku grupa, kas nodarbojas ar finansu un astroloģisko norišu savstarpējo sakarību izpēti, veica pētījumu par apogeja un perigeja ietekmi uz finanšu tirgu.

Pētījumu veica Daniels Ciuntuc (Daniel Ciuntuc), kurš pieņēma, ka mēnesim atrodoties tuvāk, tas ietekmē cilvēku spēcīgāk, tie kļūst jūtīgāki, nervozāki un vairāk izpauž bailes, uztraukums. Savukārt, mēnesim attālinoties no zemes, cilvēkus, tas ietekmē labvēlīgāk, samazinot stresu un nervozitāti, sekmējot pārdomātāku lēmumu pieņemšanu un finanšu tirgus augšupeju. No šiem pieņēmumiem tika savstarpēji salīdzināts finanšu tirgus kāpumi un kritumu ar apogeja un perigeja ciklu. Galvenie secinājumi, kuri tik veikti, pētot grafikus, kurus var apskatīt šeit,:

• Ir novērojama savstarpējā sakarības, 70% gadījumos, finanšu tirgus augšupejai un lejupejai ar apogeja un perigeja ciklu;
• Finansiālā augšupeja novērojam apogeja laikā- mēness attālināšanās no zemes, veicina finansiālo izaugsmi;
• Finansiālā lejupeja novērojama perigeja laikā – mēness pietuvošanās zemei samazina finansiālo izaugsmi.

Mēness apogejā un perigejā ietekme uz cilvēka uzvedību literatūrā ir apskatīta dažādi, kādā pēdījumā ko veica Amerikas Psihiatru asociācija, psihiatrs Aleks Pokornijs (ALEX D POKORNY) izmeklēja  2497 pašnāvības un 2017 slepkavības gadījumus laika periodā no 1959 līdz 1961 gada atkarībā no mēness fāzēm un apogeja un perigeja cikla. Zinātnieks secināja, ka nav savstarpējas sakarības mēness cikliem ar šiem gadījumiem.

Apskatot krievu literatūru, minēts, ka, kad Mēness apogejā, cilvēkiem palielinās efektivitāte un bezbailība. Cilvēki var likties pārāk optimistiski un neapdomīgi. Piemēram, braukšanas laikā, transportlīdzekļa vadītājs var zaudēt piesardzību un neizjust ātrumu un kustības ritmu. 

Cilvēki var ir emocionāli pacilātāki un vieglāk var iesaistīties dažādās avantūrās,attiecības un notikumos. Šajās dienās, ir grūti sajust mēra izjūtu tam, kas ir atļauts un iespējams, tāpēc kopumā palielina ievainojumu un nelaimes gadījumu skaitu.

Šajā laikā, mums ir jācenšas nezaudēt kontroli pār sevi un notikumiem, sekot līdzi visām domām, lai piebremzētu sevi, kā arī ierobežoti lietot stimulantus, piemēram, kafiju. 

Bet visgrūtāk cilvēkiem, kad ir Mēness Perigejs - vistuvāk Zemei.

Emocionāli jūtīgāki cilvēki perigeja laikā var just satraukumu, bailes un dvēseles nemieru. Grūtāk šajās dienās ir cilvēkiem ar nestabilu nervu sistēmu. Īpaši bīstami ir no perigejs kopā ar jauno mēness, pilnmēness un aptumsums. Statistika liecina, ka dienās, kad mēness ir perigejs, pieaug traumu un negadījumu skaits.

Perigeja laikā Mēness fāzēm, un zīmēm kādā atrodas Mēness ir aptuveni 1,2 reizes spēcīgāka ietekme uz Zemes.

Apogeja laikā visām Mēness fāzēm un zīmēm, kurā atrodas Mēness, ir mazāka ietekme, jo Mēness šajā laikā atrodas tālāk no zemes. 

Ietekme dabā

Tā kā Perigejs ietekmē plūdmaiņām okeānā, tas arī ietekmē augu ūdens un minerālvielu kustību pa kapilāriem no augsnes un augiem. Šajā laikā augsnē ir vairāk mitruma, un ir pierādīts, ka perigeja laikā sēklas absorbēt lielāko daļu ūdens, jo īpaši pilnmēness laikā. Perigeja laikā pieaug augu augšanu. Perigeja laikā nevēlama: sēšana, stādīšana, pārstādīšana, sakņu dzīšanu, jo var uzbrukt kaitēkļi vai slimības.

Augi apogeja laikā var pāragri nobriest vai izstīdzēt.

Perigejs - stiprina virszemes augus, augi stiepjas.

Apogejs - Zemes pievilkšanās spēka maksimumā viss iet uz saknēm, tās intensīvi barojas. 

Melnais Meness – Lilita

Astronomiski Melnais Mēness ir Mēness orbītas punkts – Mēness apogejs. Norvēģu astrologs Andru Bavan (Andrew Bevan) kādā angļu astroloģijas mājas lapā, ir aprēķinājis, ka Melnais mēness – Lilita otrais gravitātes punkts ap ko mēness veic savu ceļu pa elipsi. Kopumā mēness orbīta veic kustību nevis tikai ap melno mēnesi – Lilita, bet zemes un Lilitas gravitātes kopumu, to varam apskatīt attēlā nr. 4.

Melnā Mēness ar apogeju ir vienā līnijā, līdz ar to mēnesim atrodoties apogejā, tas sakrīt ar zīmi, kādā tobrīd atrodas Melnais mēness. Melnais mēness pārvietojas 40° gadā. Pilnu ciklu pa zodiaku veic 8 gados un 10 mēnešos [8.,9.]

Noderīgas saites:

Šeit varam apskatīt apogeja un perigeja Mēneša fāžu kalkulatoru.

Sagatavojusi: Ineta Meldere 

Kristaps Baņķis / e-pasts