Kā iegūt līdzsvaru jeb transformēt sevi?

Devas Samadhi intervija ar OSHO (Ošo) starptautiskās kopienas terapeitu Swami Veetmano (ASV), kurš augstskolā „Attīstība" vadīja semināru „Enerģija, līdzsvars, emocijas un Jūs"

- Man prieks Jūs redzēt Latvijā. Bet kad es pieteicu Jūsu semināru, daudzi bija izbrīnīti par Jūsu vārdu. Ko nozīmē šis sanjasīna vārds VEETMANO, un ko tas nozīmē Jums būt piederīgam Ošo kopienai un Ošo mācībai?

Sanjasīna vārdu man deva Ošo 1978. gadā, un tas nozīmē "aiz prāta robežām", un tas atgādina, ka iekšējā patiesība ir dziļāka nekā intelektuālā domāšana. Apgūtā mācība man ir ļoti palīdzējusi, un, ja agrāk es ticēju galvenokārt savām emocijām un tam, ka patiesību iespējams izprast ar tikai intelektuālo praksi vien, Ošo vadībā es iemācījos kaut ko atšķirīgu, iespēju uztvert pasauli ar augstāko čakru, iespēju sasniegt garīgo atdzimšanu, un tas samazināja stresu manā dzīvē, sniedzot man lielu radošo potenciālu. Es izjūtu relaksāciju un labklājību, piederot kopienai un mācoties no Ošo. Ošo bija fantastisks skolotājs universitātē Indijā, un es varu patiešām cienīt un dziļi izjust Ošo mācību, kas var būt efektīva neskaitāmās dimensijās - vīriešiem un sievietēm, veicinot emocionālu labklājību, fizisku labklājību un garīgu labklājību, dodot iespēju šīs trīs dimensijas apvienot veselīgā garīgā dzīvē.

Dzīve Ošo kopienā Indijā ir lieliska pieredze, jo tur sanāk ļoti daudz inteliģentu cilvēku no vairāk nekā 70 pasaules valstīm, un tajā iespējams iegūt plašu starptautisku izglītību, un patiešām plašu programmu izvēli jūsu personiskajai izglītībai un attīstībai. Piedaloties šajā kopienā, iespējams gūt patiešām daudz priekšrocības, un visi kopienā esošie cilvēki iet un apmeklē jebkuras programmas pēc savas vēlēšanās, piedalās brīvprātīgo darbā, attīstās meditējot vai veicot meditatīvo relaksāciju, mācās prasmes, kuras iemācīties būtu vēlams daudziem cilvēkiem, piemēram, kā iegūt relaksāciju un mīlestību, kā attīstīt vēlmi darīt savu darbu ar pilnu atdevi un daudzas citas.

- Es lasīju, ka Sunday Times Londonā raksturojis Ošo kā vienu no 1000 dižākajiem 20.gadsimta cilvēkiem, bet amerikāņu literāts Toms Robins viņu nosaucis par „bīstamāko cilvēku kopš Jēzus Kristus". Ko tas Jums nozīmēja būt blakus Apgaismotam cilvēkam un kā tas ietekmēja Jūsu dzīvi?

Vispirms es varu komentēt, ka Sunday Times no Londonas, kas raksturoja Ošo kā vienu no dižākajiem 20. gadsimta cilvēkiem un Toms Robins, kas raksturoja viņu kā bīstamāko cilvēku kopš Jēzus Kristus - šie abi ir komplimenti. Toms Robins ar to pasaka, ka Ošo strādā tik daudz un ka viņam ir tādas spējas un īpašības, kas ļauj sniegt pilnīgu transformāciju, jo viņš par bīstamāko cilvēku sauc Jēzu Kristu, un neviens nav teicis, ka Jēzus Kristus bija bīstams destruktīvā veidā. Viņš bija bīstams tiem, kas gribēja dzīvot rutīnā - tiem Jēzus Kristus palīdzēja mainīties un attīstīties. Šajā ziņā - jā, viņiem ir kaut kas kopīgs, es jūtu, ka Ošo ir pat vēl bīstamāks nekā Jēzus Kristus šajā aspektā, jo Ošo ir dziļa izpratne un viņš ir strādājis ar daudz lielāku skaitu cilvēku no daudzām civilizācijām un daudz lielāku cilvēku skaitu vienkopus. Ko tas nozīmē - būt tuvāk Apgaismotam cilvēkam... Pabeidzot universitāti un satiekot viņu personiski... būt blakus kādam, kas ir tik apgaismots un izstaro tādu gaismu un mīlestību - tas ir visapbrīnojamākā pieredze, kāda var būt, un mana pieredze rāda, ka visi cilvēki tiecas atrast šo mīlestību un šo gaismu. Tas notiek vienmēr - vai nu neapzināti, vai apzināti, bet katrs tiecas sasniegt šo gaismu, sasniegt šo mīlestību, sasniegt šo skaidrību dzīvē.

Kā tas ietekmēja manu dzīvi... es pabeidzu universitāti un biju viens no divdesmit labākajiem sportistiem, katru dienu skrēju sešas jūdzes, kas ir apmēram 9 km. Biju vesels un intelektuāls, mācījos, lai kļūtu par skolotāju un kļūtu par ekologu. Biju pārliecināts, ka, lai aizsargātu vidi, ir jābūt vairāk ekoloģisko darbinieku. Gribēju mācīties kaut ko, kas ir svarīgi mūsu planētai un cilvēkiem. Kad nonācu pie Ošo, sapratu, ka cilvēcei ir daudz dziļāka nepieciešamība - atvērt prātu. Sapratu, ka tā ir garīgā realizācija, kas ietver radošo darbību darbā, darba izvēli. Sapratu, ka atverot prātu, iespējams iemācīties, kā izmantot jūsu labākās iespējas un talantus visā, ko dariet, kā pārkāpt parastajiem ierobežojumiem, iemācīties, kā pieiet darbam, sasniegt līdzsvaru starp prātu, ķermeni un dvēseli, kas dod mums pilnīgi jaunus resursus, ko nekad neesam pazinuši.

Lielākā daļa cilvēku strādā ar dalītu prātu, ķermeni un dvēseli, un viņi nekad nevar būt pietiekami laimīgi un apmierināti ar to, ko viņi dara. Viņi saņem nepatīkamu pieredzi vai neapmierinošu pieredzi, daudzi uzupurējas šodien, lai sasniegtu kādu mērķi rīt. Viņi nav iemācījušies, kā darīt darbu tik skaisti un pilnīgi, lai saņemtu gandarījumu katru mirkli un saņemtu apmierinājumu par maksimāli labi izdarītu darbu. Darīt darbu ar 100% atdevi ir liels sasniegums, jo tas nozīmē, ka jūs pazīstiet lielāko apbalvojumu, jo jūs varat izmantot visu enerģiju, lai šodienu padarītu par radošāko un labāko dienu, un nekas nepaliktu neizdarīts.

Es aicinu visus pieņemt šo pieeju un ļaut šodienas noslēgumā nekam nepalikt neizdarītam un neskatīties atpakaļ, jo kaut kas nav izdarīts tāpēc, ka neesat to darījis ar 100 % atdevi.

- Jūs šoreiz pievēršaties tematam, kas ir saistīts ar padziļinātu sevis pilnveidi, jeb, kā Ošo saka, iekšējās transformācijas veicināšanu. Kāda loma šajā procesā ir prasmei izzināt sevi?

Jautājums par sevis pazīšanu ir svarīgs. Sevis pazīšana ir sasniegums, ko jūs attīstiet, pieaugot vai lielākā mērā apzinoties savu iekšējo pasauli un to, kā jūs reaģējiet uz ārpasauli. Strādājot seminārā un dziļāk pilnveidojot sevi vai veicot iekšējo transformāciju, mēs veicinām līdzsvaru - persona uzlabo savu iekšējo spēju ikdienā funkcionēt augstākā līmenī, un tas sociālajiem darbiniekiem nozīmē kļūt profesionālākiem, ar dziļāku iekšējo izpratni un sapratni, kādēļ cilvēkiem ir tādas problēmas, kādas viņiem ir, kā arī ar dziļāku vēlmi palīdzēt cilvēkiem atrisināt šīs problēmas un jautājumus.

Tajā pašā laikā praktiķi iegūst atklāsmes par praktiķa lomu - kāda ir to loma un darbs, kā viņu labklājība, kā viņu izpratne par personiskās dzīves un personisko jautājumu risināšanu ietekmē viņu darbu. Tajā pašā veidā iespējams jautāt, kā basketbolists zina, kā vislabāk kontrolēt savu garastāvokli un ķermeni, un kā tas ietekmē viņa darbu - šī saikne ir acīmredzama.

Tieši tā ir arī sociālajiem darbiniekiem - jo labāk viņš rūpējas par savu ķermeni, emocijām, garīgo aspektu, jo labāk jutīsies garīgi, fiziski un emocionāli, un jo lielākā mērā šo garīgumu un emocijas varēs izstarot darbā ar klientu. Ja sociālais darbinieks ir noguris, depresīvs vai izdedzis, viņam būs grūti iedvesmot klientus radīt labāku dzīves stilu, kas ietvers pareizāku izvēļu pieņemšanu, mācīšanos, kā labāk strādāt, izturēties pret ģimeni, un mainīt negatīvos uzvedības modeļus, kas destruktīvi iedarbojas uz ķermeni un dvēseli.

Kāda ir sevis pazīšanas loma praksē? Jums attīstoties un strādājot ar ierobežojumiem, jūsu sevis pazīšana kļūst lielāka, jūs par sevi uzziniet, apzinātāk pieejiet dzīvei. Sociālajam darbiniekam apzinoties savus garastāvokļus, barjeras un negatīvos aspektus dzīvē, viņš iegūst lielisku iespēju sevi labāk iepazīt, redzēt sevi no līdzsvara pozīcijas. Sociālā darbinieka personiskā izaugsme dod labumu cilvēkiem daudzās, daudzās dimensijās, un jūs to varat just. Bērni skolā daudzreiz jūt, kad skolotājs 100% ir ar viņiem un vēlas mācīt, un kad skolotājs ir atsvešināts, domājot par daudziem neatrisinātiem jautājumiem personiskajā dzīvē un nav kopā ar bērniem. Sociālā darbinieka klienti jūt to pašu, tādēļ sociālajam darbiniekam ir svarīgi iepazīt sevi un saprast, kad viņš jūtas noguris, un tad darīt kaut ko, lai atgūtu līdzsvaru, atjaunotos un atkal darbotos kvalitatīvi.

- Ošo saka „Katram ir jāmācās relaksācijas māksla, nevis pasaules un realitātes iekarošanas stratēģijas". Kā Jūs varētu komentēt šos vārdus un ko dod relaksācija Jūsu izpratnē profesionāļiem, kas regulāri praktizē intensīvu darba slodzi?

Relaksācija ir viens no visvairāk nesaprastajiem vārdiem vai īpašībām, jo daudzi cilvēki uzskata, ka relaksācija nozīmē kaut ko līdzīgu miegam vai neiesaistei apkārt notiekošajā. Relaksācija nav saistīta tikai ar pasivitāti, tādēļ viņi nesaprot nomodā esošo vai aktīvo relaksāciju. Ir svarīgi izprast to, ko meditācijā sauc par relaksācijas un nomoda kombināciju. Jo būšana nomodā ir nepieciešama, lai dzīvē pieņemtu pareizos lēmumus, lai dotu jums lielāku skaidrību par dažādām izvēlēm un reakcijām, kas jums jāveic vienkāršās un sarežģītās situācijās. Būšana nomodā var nozīmēt arī dzīvību vai nāvi - ja jūs brauciet pa ceļu un kādam priekšā notiek avārija, un ja neesat modrs, jūs viegli kļūsiet par daļu no šīs avārijas. Ja jūs esat modrs, jūs varat atrast veidu, kā apstādināt mašīnu un izvairīties. Būšana nomodā dod jums vairāk laika, jūs situāciju saskatiet ātrāk un jums ir vairāk laika un enerģijas reaģēt. Nomoda vai aktīvā relaksācija ir neatsverams resurss. Iedomājaties, ka sociālā darbinieka klients atnāk ar kādu jautājumu. Ja neesat modrs, jūs zaudēsiet daudzus signālus, lietas, ko cilvēks jums pasaka ar ķermeņa kustībām vai vārdiem, jūs zaudēsiet informāciju, kas jums palīdzētu saprast, kā palīdzēt cilvēkam un kā ļaut viņam uzlabot savu dzīvi. Ja jūs esat nervozs, neesat relaksēts, esat noguris vai izdedzis, cilvēks to jutīs. Cilvēkiem ir acis, un prātā viņš jutīs - mans sociālais darbinieks ir nervozs, nav atpūties, un kā viņš var palīdzēt man, ja nevar palīdzēt pats sev, kā viņš var palīdzēt man dzīvot labu dzīvi - relaksētu, enerģijas pilnu un kvalitatīvu dzīvi, ja viņš nevar palīdzēt pats sevi profesionāli. Iemācieties, kā būt relaksētam un modram vienlaikus, un tas jums palīdzēs strādāt ar jūsu klientu un tas palīdzēs arī jums - ja būsiet relaksēts, jūs labāk jutīsities, jūsu ķermenis labāk panesīs stresu, jūs dzīvosiet ilgāk, jūs strādāsiet ilgāk un jūs dzīvosiet ar lielāku enerģiju bez noguruma. Tas ir viens no sasniegumiem, ko iegūst persona, kas strādā, lai sasniegtu iekšējo transformāciju, padziļinot relaksāciju darbības vidū, jo iepriekš es runāju par cilvēkiem, kas meditāciju un relaksāciju var ienest savā darbā. Pārbaudījums personas transformācijai ir tas, kā viņš reaģē krīzes situācijā, piemēram, gadījumā, ja klients atnāk izmisis - vai tad iespējams reaģēt no iekšējās modrības un iekšējās relaksācijas pozīcijas vienlaikus? Vai varat palīdzēt savam klientam relaksēties un vienlaikus saglabāt motivāciju? Vai jūs to varat izdarīt un vai jums ir nepieciešamās prasmes? Attīstot prasmi būt modram, relaksētam un gatavam sniegt 100% atdevi darbam, jūs iegūstat pašu svarīgāko darbam kas saistās ar aprūpi, cilvēku atbalstīšanu un palīdzību cilvēkiem sākt strādāt, lai sasniegtu labāku dzīvi. Tas ir visa pamatā.

- Kad mēs runājam par relaksāciju, bieži tiek runāts par ķermeņa atslābināšanu. Bet Ošo vienmēr ir runājis par relaksācijas 3 līmeņiem - ķermenis, prāts, sirds. Un tad „viņa kustības kļūs dievišķas, viņa dzīve kļūs par dzeju", saka Ošo. Kāds ir Jūsu, kā praktiķa terapeita, skatījums, uz šo Ošo atziņu?

Ir pilnīgi skaidrs, ka katram, kas patiesi vēlas mācīties relaksāciju, ir jāmācās relaksācija trīs līmeņos, jo, ja neesat relaksējies visos 3 līmeņos, jūs neesat 100% relaksējies. Ja jūsu ķermenis nav relaksējies, ja jūs sēžat ar saspringtu muguru un jūsu kājas sāp, un jūs nemitīgi mainiet pozīciju, kā iespējams relaksēt sirdi un prātu? Tas nav iespējams. Ja jūs smēķējat vai darāt kaut ko, kas pievērš jūs ķermenim, kā jūs varat būt relaksēts prātā un sirdī? Ja jūs nesniedziet ķermenim īsto relaksāciju, kas dažreiz veidojas no vingrinājumiem un aktivitātes - ja jūs tikai lēnām kustiniet ķermeni visu dienu, jūs to nerelaksējiet - relaksēšanās rodas līdzsvarā starp kustību un mieru. Tas pats attiecas uz sirdi un prātu. Persona, kas nevar izmantot miera mirkļus, nevar relaksēt prātu - tas nevar relaksēties, tas būs saspringts. Ja kāds ir pārāk lielā mērā piesaistīts prātam, tas nevar saslēgties ar ķermeņa un sirds resursiem, prāts nebūs relaksēts, jo nebūs līdzsvara. Šādā situācijā viegli nokļūt aprūpētājiem un sociālajiem darbiniekiem, jo saņemot tik daudz informācijas par tik daudzu citu cilvēku problēmām, ir viegli zaudēt saikni ar savu ķermeni, sirdi un prātu. Tāpat, ja kāds nav relaksēts sirdī, nav iemācījies bagātināt sirdi, dot un saņemt mīlestību, ja ir apspiedis emocijas sirdī, varbūt ir dusmīgs, ka kāds nav pietiekoši labi izturējies, ir uzkrājis citas negatīvas emocijas, tas ietekmēs ķermeni un prātu.

Daudzi ārsti saprot, ka ķermeņa slimības nāk no prāta, no apspiestām emocijām sirdī. Kā cilvēks var būt relaksēts, ja noliedz sirdi un emocijas tajā. Cilvēkiem viegli veidojas audzēji un multiplā skleroze, ja viņiem ir apspiestas emocijas un viņiem ir saspringta sirds. Ir vairāki iemesli, kādēļ sievietēm ir vairāk audzēju nekā vīriešiem, un tie saistās ar ķermeņa aktivitāti - apspiestas emocijas sirdī netiek atbrīvotas, trūkst fizisku vingrinājumu un ķermenis saslimst. Šādi cilvēki slimo visas dzīves garumā, jo viņi nezina, kā prātu, ķermeni un sirdi nolikt līdzsvarā un harmonijā, nevis tikai aktivitātē vai tikai mierā.

Jums ir jāsaprot, ka līdzsvarā esošs cilvēks var darīt aktīvus darbus, mazgāt traukus, braukt ar mašīnu, celt smagumus, un vienlaikus saglabāt cēlumu (gracefulness). Tas ir ļoti svarīgi, tā ir dziļa izpratne par ķermeni, prātu, sirdi, visu kopā. Tādēļ mums ir jābūt pateicīgiem Ošo, ka viņš paplašināja vīziju - psiholoģija strādā tikai ar prātu, un ar to nepietiek, jāstrādā dziļāk. Ķermenis, prāts, sirds un dvēsele. Katram cilvēkam ir dvēsele, un šausmīgi ir attālināties no dvēseles, jo nerelaksēts ķermenis, nerelaksēts prāts, nerelaksēta sirds - tas ir raksturīgi cilvēkiem, kas grib izdarīt pašnāvību vai nonāvēt kādu citu, vai sabojāt kāda dzīvi- viņiem ir slima dvēsele. Nerelaksēta dvēsele, tā ir tik spēcīga, ka viņi gatavi paņemt savu vai kāda cita dzīvi. Lai to atrisinātu, jāskatās uz cilvēka veselumu. Ja jūs neskatīsities uz visu cilvēku, noliegsiet kādu daļu, jūsu darbs nebūs veiksmīgs. Nav iespējams būt veiksmīgam, ka jūs neskatieties uz visu personu, uz personu kā veselumu.

- Mūsu augstskolā ir ļoti daudz pētījumu par stresa ietekmi uz sociālo darbinieku veselību un attieksmi pret darbu. Bet Ošo saka: „ja ir stress, izmantojiet to kā radošo enerģiju". Kāda loma ir cilvēka spējām pārvaldīt un transformēt enerģiju?

Spēja transformēt enerģiju ir diža, cilvēks var mainīt savu dzīvi no depresijas visas dzīves garumā uz pozitīvu dzīvi, un tas notiek ātri, jo iespējams apgūt tehnikas, kas darbojas tieši uz viņu enerģijām. Depresīvi cilvēki parasti cieš no dusmu vai dusmu un skumju apspiešanas, parasti - spēcīgi apspiežot dusmas. Un šo emociju apspiešana rada stresu jūsu dzīvē. Ikdienas dzīvē jūs bieži esat stresa situācijās. Parasti šis stress rodas, cīnoties ar kādu reakciju sevī, kas vēlas mums palīdzēt atrisināt kādu situāciju, bet šīs reakcijas atšķiras no tām, kas mums iedotas, mācoties un augot, pateicoties sabiedrības nosacījumiem. Mēs neesam iemācījušies, kā reaģēt, integrējot sirdi, prātu un dvēseli. Tādēļ mēs varam izmantot stresu, lai saprastu, ka kaut kas ir jāmaina; ka ir jāatver jauna enerģija, kas palīdzēs reaģēt uz stresu. Stress var būt radoša iespēja - saskaroties ar stresu, jūs varat saspringt, bet jūs varat arī izmantot šo situāciju, lai iegūtu dziļāku enerģiju. Tāpat kā universitātes students, kam ir daudz studiju uzdevumu un varbūt arī darbs, var nonākt stresā un var izdegt, bet viņš var arī pieņemt izaicinājumu un vingrot, labi ēst, saņemt dziedinošu masāžu un darīt visu iespējamo, lai parūpētos par fizisko, garīgo un psihisko enerģiju, izdarot visu nepieciešamo.

Daudzi cilvēki, kas saskaras ar stresu, dzer, ēd, neguļ pietiekami daudz, ignorē sevi, nonāk rutīnā un izdeg, nedodot sev nekādas iespējas. Cilvēki, kam ir visizaicinošākās un stresa pilnākās dzīves, ir sportisti, un viņu dzīves neatņemama sastāvdaļa ir rūpēšanās par prātu, ķermeni un emocijām, un viņi var izmantot šos izaicinājumus. Diemžēl daudz cilvēki ir pievērsti tikai ārienei, un viņi nezina, kā cienīt ķermeni, ieklausīties savā ķermenī, un šis stress rada slimības un sabrukumu. Tas ir dēļ nepareizas izglītības - izglītība saistās vairāk ar prātu, garīgo teoriju un intelektu, bet ķermenis tiek pamests novārtā un garīgā prakse arī, un tas rada sabrukumu. Mums ir jāiemācās, kā stresa situācijas izmantot kā izaicinājumu, kā kļūt atvērtākiem, centrētākiem, radošākiem, kā izmantot enerģētiskos resursus efektīvāk, un kā tos pareizajā laikā atjaunot.

- Šajā gadā es piedalījos daudzās terapijas nodarbībās Ošo kopienā Punā (Indija), un novērojot būtiskas izmaiņas sevī, es sapratu, ka izstarot ikdienā mīlestību nozīmē radīt reālo atveseļojošo enerģiju. „Viss, ko jūs dariet ar mīlestību, veicina enerģijas plūsmu", - teica Ošo. Ko Jūs domājiet par to? Ko nozīmē Ošo aicinājums "Praktizējiet mīlestību"? Un ko nozīmē mīlēt sevi? Daudzi to sauc par egoismu.

Daudzās valstīs tiek mācīts mīlēt citus, neizprotot, ka jāmīl arī sevi. Daudzi, daudzi aprūpētāji, māsas, ārsti un psihiatri aizmirst mīlēt sevi, un šis ir iemesls, kāpēc cilvēki izdeg, īpaši - tie cilvēki, kas strādā veselības aprūpē, jo viņi daudz enerģijas un uzmanības atdod citiem. Tas ir lieliski, ko viņi dara, tomēr cilvēki nedrīkst atteikties no pienākuma mīlēt arī sevi. Tas nav egoisms, tas ir pienākums. Tā ir viena no lietām, kas ir jāiemācās daudziem klientiem. Cilvēks, kas mīl sevi, darīs iekšējo darbu, būs mīlošāks pret ģimeni un citiem, jo cilvēks, kas mīl sevi, jutīsies mīlēts (vismaz viņi paši to darīs), viņš spēs pieņemt cita cilvēku mīlestību jo sapratīs, ka citi viņus var mīlēt, viņš jutīsies labāk, būs labākā noskaņojumā. Mīlēt sevi nav egoisms, tas nav pārprasts egoisms. Tas ir darbs - mācīties, kā mīlēt; tas ir darbs. Daudzi cilvēki nezina, kas ir mīlestība, jo viņi nekad nav strādājuši, lai atvērtu sevī mīlestību. Sevis mīlēšana ir darbs, atdeve, Zināšanas, kā būt modrākiem pret daudzām dažādām vajadzībām dzīvē - ķermeniskā līmenī, psiholoģiskā līmenī, emocionālā līmenī; kā apmierināt šīs vajadzības, nevis atdot šo pienākumu citiem. Cilvēks, kas nemīl sevi, šo pienākumu atdod citiem - sabiedrībai. Tas nav pareizi, tā ir mūsu personiskā atbildība, kas ir jāpieņem kā izaicinājums. Jāpieņem kā iespēja, jāpieņem cienīgā veidā.

Kā es komentētu, vai sevis mīlēšana ir egoisms. Tas ir iespējams, ja cilvēki kaut ko dara savā labā dēļ neizteiktām dusmām pret citiem cilvēkiem. Viņi izvēlas darīt kaut ko savā labā, kas atspoguļo slēptas dusmas pret sevi vai citiem. Darot kaut ko dusmu dēļ ir kas cits kā darīšana mīlestības dēļ. Protams, cilvēki uzskatīs, ka šis cilvēks ir egoists, jo kaut ko dara dusmu dēļ un noraida cilvēkus sev apkārt. Cilvēkam, kas mīl sevi, enerģija nav vērsta uz destrukciju un noraidīšanu; tā ir vērsta uz radošo darbību un dziedināšanu. Pasaulei tās vajag vairāk. Īpaši svarīgi praktizēt sevis mīlēšanu pirms iešanas gulēt, jo šajā mīlestības pilnajā sajūtā jums būs labāks miegs, dziļāks miegs, un jūs būsiet vairāk atjaunojies garīgā un fiziskā līmenī.

- Man ļoti patīk šī Ošo atziņa „Ja jūs strādājiet bez mīlestības, jūs strādājiet kā vergs. Ja jūs strādājiet ar mīlestību, jūs strādājiet kā imperators. Strādājot ar mīlestību, jūs nokļūstat tuvāk paši sev". Kāda ietekme, Jūsuprāt ir mīlestībai, iekšējam priekam, vizualizācijai, pozitīvām domām uz cilvēka dzīvi? Un kādas metodes ir to attīstīšanai?

Dzīvošana mīlestībā un mierā sniedz daudz laba ķermenim, prātam, emocijām un dvēselei, un tā ir jāveicina. Vizualizācija var būt noderīga tehnika, kas palīdz cilvēkiem ieskatīties dziļāk un atvērt radošās spējas. Pozitīva domāšana - uz to mums ir jāpaskatās dziļāk. Jā, ir svarīgi virzīties pozitīvā virzienā, un pozitīva domāšana ir dabiska, ja cilvēks ir pozitīvs savās emocijās. Ja cilvēks domā pozitīvi un tanī pašā laikā tur sevī negatīvas emocijas, jo vairāk viņš cenšas domāt pozitīvi, jo negatīvākas emocijas rodas. Nepieciešams darbs dziļākā līmenī, jo pozitīvs prāts vienlaikus ar negatīvām apspiestām emocijām atstāj tikai negatīvu ietekmi.

Ja jūs ļaujiet visam mainīties dziļākā līmenī un atbrīvojiet negatīvas emocijas, ne tikai iegūsiet pozitīvu enerģiju, bet arī radošās spējas, kas būs lielākas kā jebkad esat varējuši iedomāties. Iemācīties, kā atbrīvoties no negatīvām emocijām ir tik svarīgi, tik būtiski, un jūs iegūsiet ievērojamus rezultātus.

Kādas metodes izmantojamas, lai veidotu iekšējo prieku un mīlestību... Meditācijas, īpaši Ošo radīto dinamisko meditāciju, kas ir stresa atbrīvošanas meditācija no vēdera rajona. Cilvēki ir ļoti attālināti no sirds čakras un saistīti tikai ar intelektu. Nav nekā slikta, ka ir labs intelekts, bet jābūt līdzsvaram, un kādreiz ir nepieciešami emociju, būšanas, jušanas momenti. Ja jūs iestrēgsiet intelektā, jūs jutīsieties noguruši, distresā. Meditācija enerģizē un palīdz arī piekļūt enerģijas centriem. Tā ir piecu soļu meditācija, kas ilgst stundu, tā ir elpošanas prakse, kas ietver ātru elpošanu, kas atbrīvo emocijas un samazina spriedzi, katarses stadija, 15 minūtes klusumā stāvēšana, nomodā būšanas praktizēšana un dejošana un svinēšana.. Kundalini meditācija, un citas. Katrai ir instrukcija un tās ilgst ap stundu. Dažas ir aktīvas, dažas tiek sauktas par klusajām, un dažās ir lēnas kustības. Šīs ir enerģijas transformēšanas meditācijas, un tās atbilst Ošo vīzijai ar vēlmi palīdzēt cilvēkiem atgūt dabiskumu un dzīvot apziņā un priekā.

- Sociālajā darbā arvien biežāk tiek runāts par apzinātu darbību, nevis mehāniski apgūtu tehniku (metožu) pielietošanu. Arī Ošo nepārtraukti uzsver šo domu. „Diženums neslēpjas padarītajā. Diženums meklējams apziņā, ko jūs sniedziet, kamēr to dariet." Kas, pēc Jūsu domām, palīdz attīstīt apziņas līmeni? Kāda loma ir meditācijai cilvēka apziņas paplašināšanai?

Meditācija ir ceļš, kas ved uz apziņu, ļaujot cilvēkam vairāk apzināties. Meditācija ir process, kurā jūs varat izdarīt kādus soļus, tad tālāk procesā un klusumā gaidīt, līdz enerģija atgriežas, un ar tās palīdzību jūs spējat vairāk apzināties. Tā ir meditācijas būtība. Meditācija ir galvenais faktors, kas ļauj cilvēkiem iegūt apziņu. Otrais faktors ir mīlestība.

- „Es esmu sāpes, es esmu sāpēs, es apzinos sāpes" - šie ir trīs dažādi stāvokļi. Apgaismots (pašrealizēts) teiktu „Es apzinos sāpes", bet cilvēki bieži identificē sevi ar negatīvām emocijām, fiziskām sāpēm, dažādām domām. Kāpēc ir tik stipra identifikācija ar ķermeni?

Kā es saprotu identifikāciju ar ķermeni... Mēs neapzināmies neko, kas ir ārpus ķermeņa. Tāpat, ja cilvēki visu dzīvi dzīvojuši vienā nelielā pilsētā, viņi nezina neko vairāk, neko lielāku. Tāpat ir, ja esam identificējušies ar savu ķermeni. Apzināšanās palīdz saprast, ka mēs neesam ķermenis, bet dzīvojam tajā. Svarīgākais ir apzināties, ka mūsos ir mīlestība, kas ir ārpus ķermeņa un ārpus prāta. To iespējams paveikt ar personīgo pieredzi, citādi tas nav iespējams.

- Daudzās Ošo meditācijās un terapijās ir praktizēta katarse. Kāpēc mūsdienu cilvēkam ir tik svarīga nosprostoto emociju izlādēšana?

Iemesls ir tāds- modernam cilvēkam ir tik daudz apspiestu emociju, kas nav dabiskas enerģētiskajai sistēmai. Mēs dzīvojam lielās pilsētās, uzņemamies milzum daudz lomas, pakļaujamies noteikumiem, ideoloģijām, un tas viss rada stresu, frustrāciju un spriedzi. Ošo piedāvā daudz katarses tehniku, kas ļauj atbrīvoties. Ošo piedāvā miera meditācijas, mierīgas tehnikas, kas palīdz mums attīrīt sirdis un prātus, izbaudot miera meditācijas. Ošo centros meditācijas notiek katru dienu, un daudzi cilvēki iet un meditē. Daudzi iet uz katarses meditācijām, bet citi iet uz citām. Vieglāk ir iet uz katarses meditācijām, kas attīra jūsu sirdis un prātus, un ļauj doties uz klusuma praksēm, kas ir ļoti svarīgas un papildina katarses prakses, un otrādi.

- Es pamanīju Ošo kopienā daudzas programmas, kas saistītas ar ķermeņa pamatintegrēšanu un terapiju. Kāda loma ir ķermeņa dažāda veida masāžām?

Ķermeņa pamatintegrēšana un masāžas palīdz cilvēkiem ar sāpēm mugurā, kaklā, krustos, muskuļos, ribās un citur, un visas šīs sāpes saistās ar saspringumu. Masāžas notiek ar fizisku pieskārienu, plaukstas, īkšķu vai apakšdelmu pieskārienu, tās ir dziļas un lēnas. Ir speciāla tehnika, kas ļauj samazināt spriedzi mugurā un krustos, ļaujot cilvēkiem emocionāli un fiziski atbrīvoties. Ošo centrā ir relaksācijas masāža, holistiskā masāža un citas, un katrai ir sava funkcija, kas ļauj samazināt spriedzi vai palielināt apzināšanos kādā ķermeņa daļā.

- Daudzās mācībās liela loma ir atvēlēta elpošanai. Kāda ir tās ietekme uz cilvēka sevis apzināšanos, savas būtības izpratnes un veselības stiprināšanu?

Elpošana ir pats galvenais, kas ļauj palielināt enerģiju. Tomēr nereti cilvēki baidās palielināt enerģiju, jo baidās, ka tā izpaudīsies negatīvi. Cilvēkiem ir jāmācās, kā līdzsvarot emocijas un kā izteikt emocijas radoši, mīlot apkārtējos. Elpošana dod mums enerģiju un dod mums spēkus izpaust emocijas, un kaut ko sajust vai izprast dziļāk nekā iepriekš.

- Un nobeigumā es atkal vēlos citēt Ošo: „Pilnīgi nodoties darbam nav atkarība; tas ir meditācijas veids. Ja jūs pilnīgi nododaties darbam, jūsu darbs var kļūt pilnīgs; jūs iegūsiet prieku, ko sniedz pilnīgs darbs". Vai nesanāk tā, ka mēs neprotam „nodoties pilnīgi", un kas šeit var palīdzēt? Un vai tas nav saistīts ar jautājumu „kas es esmu"?

Ir ļoti svarīgi saprast, ko nozīmē nodoties pilnīgi. Tas nozīmē, ka cilvēka iekšienē nav enerģijas, kas tiek iztērēta, lai cīnītos pašam ar sevi. Visa enerģija tiek patērēta, lai radītu jaunas dimensijas. Mācīšanās, kā nodoties pilnīgi, ir meditācija, un tā var dot mums jaunu spēku, brīvību, relaksāciju un labumu visai cilvēcei. Paldies jums!

Paldies Jums.

- Es pateicos Jums par šo interviju, par Jūsu darbu mūsu augstskolā. Zinu, ka Jūs strādājiet daudzās valstīs, bet ceru atkal Jūs redzēt Latvijā.

Kristaps Baņķis