Jaunais cilvēks Ošo

Amerikāņu novelists Toms Robins viņu nosaucis par «bīstamāko cilvēku kopš Jēzus Kristus», bet «Sunday Times» raksturoja kā vienu no 1000 dižākajiem 20. gadsimta cilvēkiem. ASV liegusi viņam uzturēšanās atļauju, bet simtiem tūkstoši svētceļnieku mērojuši ceļu uz Indiju, lai pabūtu viņa tuvumā. Miljoni visā pasaulē kāri tver katru vārdu no viņa skolnieku atšifrētajām runām. Viņa īstais vārds ir Bagbans Šri Radžņišs. Skolnieki nodēvēja viņu senā japāņu vārdā par OŠO. «O» tulkojumā nozīmē «ar milzīgu cieņu, mīlestību un pateicību», bet «ŠO» - apziņas paplašināšanu visos līmeņos.

Arī Latvijā jau var iepazīties ar Ošo dzīves gudrībām. Nesen dienasgaismu ieraudzīja izdevniecības «Sētava» izdotais OSHO sērijas trešais izdevums «Jaunrade. Iekšējo spēku atraisīšana», pirmie divi bija «Drosme» un «Briedums». Tiesa, neviens no šiem sacerējumiem nav paša meistara rakstīts. Tās ir atšifrētas audio un video ierakstu stenogrammas, kurās viņš improvizētās sarunās izteicis domas saviem klausītājiem no visas pasaules 35 gadu laikā. Tāds mūsdienīgs Sokrāta variants...

Pirmoreiz par Ošo uzzināju biznesa cilvēkiem domātā laikrakstā, kurā kāds turīgs uzņēmējs atsaucās uz Ošo kā skolotāju, kurš devis garīgu piepildījumu mainīgajā un mānīgajā materiālo lietu pasaulē.

Interneta lapas latviešu valodā ir piesātinātas ar informāciju par Ošo mācībām.

Latvijā veidojas vairāki neoficiāli Ošo ideju popularizēšanas centri. Piemēram, augstskolā «Attīstība» vairākas reizes gadā notiek tikšanās ar Ošo Multiuniversitātes meistariem no dažnedažādām valstīm, pateicoties tās vadītājas Lidijas Šiļņevas aizrautībai ar šīm idejām. Tā jūnija sākumā augstskolā viesojās brazīliete Sandera Komala ar semināra ciklu «Māksla dzīvot un mirt». Bet no 8. līdz 14. oktobrim augstskolā semināru vadīs Ošo starptautiskās kopienas terapeits Svami Veetmano. Arī ājūrvēdas centrs «Shakti» regulāri rīko Ošo meditācijas. Interneta lapā «reikinet.lv» var pieteikties ceļojumiem uz Indiju, tajā skaitā uz Ošo centru Pūnā.

Jūtu reliģija

Ošo biogrāfijas sižetus izsmeļoši atklāju vispasaules tīmeklī: «osho.com» un «osho.ru».

Garīgais skolotājs Ošo dzimis Indijā, Kučvadā, 1931. gada 11. decembrī. Ošo par saviem vecākiem saka: «Šo pāri es izvēlējos viņu mīlestības, intimitātes, viņu nedalāmības dēļ.» Kad puisim apritēja septiņi gadi, vectēvs nomira, roku turot Ošo klēpī. Tam bija pamatīgs iespaids uz jaunā zēna iekšējo pasauli, aicinot atrast nemirstīgo cilvēkā. «Es iemācījos daudz tajā klusuma brīdī...» viņš vēlāk stāstīja. «Es sāku jaunus meklējumus, jaunu svētceļojumu.«

21 gada vecumā jaunais Ošo piedzīvoja apgaismību. «Daudzas dzīves es strādāju ar sevi, cīnoties, darot visu iespējamo, un nekas nenotika. Pati cenšanās bija šķērslis... Meklēšana ir nepieciešama, bet pienāk brīdis, kad arī tā ir jāatmet... Un dienā, kad meklēšana apstājās... tas sāka notikt, pacēlās jauna enerģija... Tā nāca no nekurienes un no visurienes. Tā bija kokos, klintīs, debesīs, saulē, gaisā, un es domāju, ka tas viss ir tik tālu.«

1953. gada 21. martā talantīgais jauneklis pabeidza Saugāras universitāti ar izcilību filozofijā. Džabalpuras universitātē deviņus gadus viņš nostrādāja par profesoru, tajā pašā laikā apceļoja visu Indiju, savās lekcijās izaicinot reliģiskos līderus uz publiskām debatēm.

Ošo stāsta: «Reiz biju teoloģiskajā koledžā. Tur viņi piecus gadus gatavo savus darbiniekus, mācītājus. (..) Es viņiem pajautāju - kur mācījās Kristus? Viņš vispār nebija svētais kalps, viņš nebija mācītājs. Viņš nekad nemācījās kādā teoloģiskā skolā - viņš bija galdnieka dēls. Kristiešu mācītājus jau sagatavo divus tūkstošus gadu, bet no viņiem nav iznācis neviens Jēzus un nekad neiznāks, jo nav iespējams iemācīt būt par Jēzu. Jūs nevarat radīt Jēzu rūpnīcā. Šīs rūpnīcas ir teoloģiskās skolas. No tām nāk mācītāji, bet, ja šie mācītāji ir garlaicīgi, miruši, apgrūtinoši, tad nav grūti saprast, ka tāda kļūs arī visa reliģija. Ir divu tipu reliģijas. Reliģija no prāta - tā ir mirusi. Šī reliģija ir pazīstama kā teoloģija. Ir vēl cits reliģijas tips - darbīgā, spontānā reliģija. Tā ir noslēpumaina, mistiska. (..) Buda, Jēzus, Čžuans Czi, Lao Dzi - viņi visi ir viens un tas pats, jo viņi nav teologi. Tas, ko viņi runā, nav no galvas, viņi vienkārši izlaista savas sirdis. Viņi nav loģiķi, viņi ir dzejnieki.«

Kā vēlāk izteikušies dažādi eksperti, Ošo mācība ietver daudzas reliģijas, bet neierobežojas nevienā no tām.

Ošo: «Visi mani centieni ir sakausēt visas filozofijas sistēmas, sakausēt jūsu prātus, kas ir kļuvuši ledus auksti, sasaluši aizspriedumos, tā, lai jauns siltums apņem zemi. Tā būs reliģiozitāte - neskaidra sajūta, nevis noteikta doma. To var pārdzīvot, bet nevar izskaidrot. Tā nebūs kā puķe, drīzāk kā aromāts.«

«Jaunā cilvēka» tīrie smiekli

Ošo aizrautīgi izstrādāja jaunas meditāciju tehnikas. Viņš uzskatīja, ka mūsdienu cilvēkam vispirms ir jāiziet dziļš attīrīšanās process, pirms viņš varētu nonākt atbrīvotākā meditācijas stāvoklī. Sadarbojoties ar Rietumu psihologiem un balstoties uz senajām tradīcijām, Ošo radīja vīziju par «Jauno cilvēku": «Cilvēks nav mērķis, cilvēks ir tikai tilts starp dzīvnieku un pārcilvēku; palikt par cilvēku ir ļoti bīstami, tas ir tikai pakāpiens, bet mums tā ir kļuvusi par sienu...«

Simpātiskas šķiet jau pašas Ošo mācības metodes, kas guru atziņas padara vieglāk pieejamas, izstāstot caur jokiem un prātulām. «Manuprāt, smiekli ir viena no svarīgākajām dzīves sastāvdaļām. Cilvēki, kuri neprot smieties, neprot dzīvot,» uzskatīja Ošo. Uz jautājumu, vai viņu var uzskatīt par pirmo Budu, kurš joko, viņš atbildējis ar apaļu smaidu: «Mans draugs, es ne tikai esmu pirmais Buda, kurš joko, bet arī pēdējais... Es grasos izstāstīt visus jokus.» Viņam paticis smieties pašam un palīdzēt izsmieties arī citiem. Viņaprāt, neviens joks nevarot būt par rupju. Tā domājot tikai cilvēki, kuri arī seksu uzskata par ko netīru. Jā, tieši seksam kā vienai no centrālajām savu mācību tematikām Ošo veltījis daudz sarunu.

Piesātināties ar seksu

«Sekss ir Dieva dāvana. Tas ir prieks! Tas ir dots, lai mēs baudītu un līksmotu. Visur, kur ir skaistums, ir arī sekss. Kurš teicis, ka sekss ir dubļi? Visa dzīve eksistē caur seksu, viss izaug no tā. Zieds ir tik brīnišķīgs... arī tas ir seksuāli. Putniņš, kurš rītos dzied pie vientuļnieka būdiņas, arī ir brīnišķīgs. Vai esat padomājuši, ka viņa dziesma ir seksuāls uzaicinājums? Viņš meklē partneri, aicina mīļoto. Nav nekā nepareiza tīrā vienkāršā seksā. Tas ir dabisks. (..) Tai vajadzētu būt skaidrai parādībai: kādā momentā divi sajūt, ka gribētu komunicēties dziļākā līmenī, un viss. Nekāda pienākuma, nekādu saistību. Seksam jābūt kā spēlei un lūgšanai. Mana pieeja - nevis atteikšanās no kaut kā, bet gan tā izmantošana. (..) Visi mani pūliņi veltīti tam, lai sekss jums apniktu. Jo vienīgi tad, kad sekss jums apniks, jūs sāksiet interesēties par Dievu. (..) Tādēļ es saku - piesātinieties ar seksu un visai drīz jūs to aizmirsīsiet. Un, kad jūs to beigsiet, sekss pazaudēs visu savu nozīmi - tā būs diža diena, jūsu dzīves dižais mirklis. (..) Sekss jāpieņem, jāizmanto un jāatstāj aiz sevis,» tās ir tikai dažas no Ošo atziņām, kas atšifrētas skolnieku pierakstos.

Amerikas bailes

Tā kā Ošo slimoja ar astmu un diabētu, pēc savu ārstu ieteikuma viņš 1981. gadā devās veselības tūrē uz Ameriku. Bet arī tur viņam sekoja tūkstošiem cilvēku, kuri iegādājās 64 000 akru lielu saimniecību Oregonā un izveidoja komūnu. 1985. gadā ASV varas iestādes reaģēja skarbi un, apvainojot Ošo vīzu režīma pārkāpumā, uz 12 dienām ieslodzīja viņu Portlendas cietumā. Zināms, ka Ošo bija vienīgais cilvēks, kuru spridzināšanas draudu dēļ neevakuēja no cietuma kameras...

Advokātu izpestīts, viņš uz visiem laikiem pameta brīvības zemi Ameriku un atgriezās Pūnā Indijā. Viņa trauslā veselība bieži padarīja pārrunas neiespējamas. Pēdējos lekciju ciklus viņš rimti atbildēja uz jautājumiem. Pasliktinoties veselībai, viņš regulāri sēdēja meditācijas mūzikā un klusumā.

Ošo pameta savu ķermeni 1990. gada 19. janvārī. Dažas nedēļas pirms tam viņam jautāja, kas notiks ar viņa darbu. Ošo: «Mana ticība esamībai ir absolūta. Ja ir kāda patiesība tajā, ko es saku, tā izdzīvos... Es palikšu iedvesmas avots saviem cilvēkiem... Es vēlos, lai viņi paši izaug - kā mīlestība, kam apkārt nevar izaugt neviena baznīca, kā apziņa, kas nav neviena monopols; kā svinēšana, līksmošana un vienmēr svaigas, bērnišķīgas acis.«

Augu gadu desmitiem tūkstoši cilvēku ceļo uz Ošo internacionālo komūnu Indijā, kaut gan zinoši cilvēki uzskata, ka pēc viņa nāves saiknes ar meistaru esot pārtrūkušas.

«Mana vēsts nav doktrīna, arī ne filozofija. Mana vēsts ir zināma alķīmija, zinātne par transformāciju,» teicis Ošo.

Uzziņai

Ošo smieklu terapija
Katru rītu pirms celšanās izstaipieties kā kaķis. Stiepieties ar katru ķermeņa stiegriņu. Pēc trim četrām minūtēm ar aizvērtām acīm sāciet smieties. Turpmākās piecas minūtes smejieties. Pazaudējiet sevi smieklos. Var būt nepieciešamas vairākas dienas, iekams tas notiks, jo mēs esam pavisam atradinājušies no šīs parādības. Pēc kāda laika šis rituāls kļūs spontāns un izmainīs jūsu dienas saturu.

AUTORS: Kristaps Baņķis
PUBLICĒTS: "Mājas Viesis", 27.07.2007

PĀRPUBLICĒTS: http://apollo.lv/portal/life/articles/105019

AVOTI:
osho.com
osho.ru
http://www.lirika.lv/custom/osho/index.php
http://www.champi.multiservers.com/attieksme.htm
e-misterija.lv

grāmata "DROSME"

Kristaps Baņķis