Reliģija ar uzņēmējdarbības principiem I

Viņi nepielūdz kādu konkrētu dievu. Centrā viņi liek paši sevi - cilvēku kā garīgu būtni. Tomēr savu mācību dēvē par reliģiju. Daudzās pasaules valstīs viņiem izdevies reģistrēt savu kustību kā reliģisku organizāciju, bet citur reģistrācija atteikta, jo varas institūcijas uzskatījušas viņus par veikliem darboņiem, kas reliģijas aizsegā izmāna naudu no lētticīgajiem. Šīs kustības nosaukums ir saentoloģijas baznīca, un tās atzars jau vairākus gadus darbojas arī Latvijā. Ko piedāvā šī mācība?

Saentoloģijas metodes darbam ar skolēniem Izglītības un Zinātnes ministrijas licencēta firma māca arī Latvijas skolotājiem. Vai skandalozās reliģijas principi tiešām var būt noderīgi pedagogiem?

Dzīve mainīšoties

Jūsu dzīve pilnībā mainīsies. Atbrīvosities no nevēlamām izjūtām, kas traucē just laimi, un atklāsit slēptās potences, kas ļaus jums sa­sniegt savus mērķus. Šādus labumus garāmgājējiem galvaspilsētas ielās, spiezdami rokās reklāmas lapiņas, sola ļaudis, kas sakās pārstāvam Latvijas Dianētikas centru. Lai nokļūtu uz lielo pārmaiņu ceļa, jāierodas šīs organizācijas mītnē un jāuzsāk dianētikas nodarbības. Iespējams, daudzi, kas šos piedāvājumus noraidījuši, nemaz nenojauš, ka tā atsacījušies ne tikai no kādiem neparastiem kursiem, bet arī iepazīšanās ar vienu no pasaules spēcīgākajām jaunajām reliģijām - saentoloģiju*. Saentoloģijas baznīca, dibināta 20. gadsimta sešdesmitajos gados, šobrīd darbojas aptuveni 150 valstīs un ieguvusi skandalozu slavu.

Jau vairākus gadus Latvijas Dianētikas centrs saentoloģijas mācību popularizē arī Latvijā, taču pagaidām tai nav oficiālas reliģijas statusa. Netradicionālo reliģiju pretinieki saentologu kustību dēvē par sektu, apsūdzēdami «zombēšanā» un psiholoģiskās manipulācijās ar cilvēkiem. Aizdomīgas ziņas par saentologiem sniedz arī kustības kādreizējā dalībniece, kura pēc izstāšanās no organizācijas, lai atgrieztos normālā dzīvē, esot bijusi spiesta meklēt psihologa palīdzību. Turpretī reliģijas pētnieki mudina saglabāt vēsu prātu - jaunas reliģiskas kustības, it sevišķi, ja tās vij noslēpumainības plīvurs, parasti izpelnās nosodījumu, taču ne vienmēr tam ir pamats.

Kritizēta kopš pirmsākumiem

«Mēs neuztveram avīzes kā sabiedrisko domu. Tā ir neaudzinātu avīžnieku doma.» «Un ko tu pats esi sasniedzis saentoloģijā?» veltot skarbus epitetus žurnālistiem, atcērt vairāki uzrunātie saentoloģijas kustības dalībnieki, lūgti pastāstīt par saviem ieguvumiem no šīs mācības apgūšanas.

«Ja nebūtu saentoloģijas baznīcai lielas pieredzes pasaulē, kad ir tiesātas un notiesātas avīzes, nodokļu inspekcijas un citās tiesās uzvarēts, tad varbūt ielaistos debatēs,» saka kāda ilggadēja saentoloģijas piekritēja, un šo piesardzību var saprast - apvainojumu vētras pār šo reliģiju brāzušās jau kopš tās pirmsākumiem pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Daudzos gadījumos saentoloģijas baznīcai izdevies pierādīt, ka prese to netaisni apmelojusi, un arī otrādi - neskaitāmās tiesās organizācija zaudējusi, jo tās aktīvisti atzīti par vainīgiem krāpšanā.

Saentologu kustība bieži vainota manipulācijās ar cilvēkiem un naudas izmānīšanā. Tai piedēvēti pat nodomi pārņemt politisko varu - šādas aizdomas vēl arvien aktuālas Vācijas medijos. Viens no kritikas iemesliem ir šīs reliģijas izteikti komerciālais raksturs. Būt saentologam ir dārgs prieks - katrs nākamais šajā reliģijā sasniedzamais garīgās brīvības līmenis maksā arvien lielāku naudu. Uzsākt saentoloģijas nodarbības var par brīvu vai pārdesmit latiem, bet tālākajām vajadzēs jau vairākus desmitus, pēcāk simtus un tūkstošus.

Antizombēšanas cīnītāji

Latvijā tiesas prāvu nav bijis, taču saentologus intensīvi kritizē krievu avīzes. Viens no krievvalodīgo laikrakstu iecienītākajiem informācijas avotiem ir pirms dažiem mēnešiem nodibinātā Totalitāro sektu apkarošanas komiteja «ANTISEKT». Šī sabiedriskā organizācija pasludinājusi nesaudzīgu cīņu pret sektām, kas «zombē» cilvēkus.

«ANTISEKT» līdzpriekšsēdētājs Psiholoģijas augstskolas profesors Oļegs Ņikiforovs apgalvo, ka pie viņa, lūgdami palīdzību, vērsušies vairāki cilvēki, kas esot psiholoģiski traumēti pēc iesaistīšanās saentoloģijā. Daži cietuši arī finansiāli, jo saentologi mēģinājuši no viņiem izkrāpt naudu. No O. Ņikiforova redzeslokā nonākušajiem cietušajiem gan izdodas tikties tikai ar vienu - jaunu sievieti Ludmilu (vārds pēc viņas lūguma mainīts, jo baidoties no saentologu atriebības). Pārējos sektu apkarotājs nevēlējās atklāt.

Ludmila saentoloģijā iesaistījusies pirms pāris gadiem, nejauši uziedama laikrakstā sludinājumu, ka Latvijas Dianētikas centrs meklē darbiniekus. «Intereses pēc aizgāju, pieteicos un mani pieņēma. Taču izrādījās, ka, lai sāktu strādāt, esot nepieciešams, lai es izietu arī dianētikas apmācību, lai mani pirms darba «attīrītu» no negatīvajām emocijām,» stāsta sieviete. Par to viņai nav bijis jāmaksā, taču «iespēja piedalīties nodarbībās» nostādīta kā papildu labums, tāpēc par to maksāta ļoti niecīga alga. Ludmilas pienākumos Dianētikas centrā ietilpis pārdot saentoloģijas grāmatas, brošūras, kā arī piesaistīt jaunus interesentus.

Zirgu pajūgi uz Brīvības ielas

Paralēli darbam turpinājušās arī nodarbības, kas, mēnešiem ritot, kļuvušas arvien komplicētākas un mulsinošākas.

Piemēram, apsēdinot pie galda, viņai likts divdesmit minūtes no vietas klusējot raudzīties vienā punktā.

Uzdots skaļi lasīt tekstu no lapas, kur savirknēti loģiski nesaistīti vārdi un likts piedalīties auditinga seansos. Nodarbību laikā, apgalvo Ludmila, kādā brīdī sākoties nevaldāma histērisku smieklu lēkme.

Pēc vairākiem apmācības mēnešiem Ludmilu sākušas vajāt halucinācijas. «Eju pa Brīvības ielu, te pēkšņi - nav vairs asfalta, bet bruģis. Garām brauc zirgu pajūgi, it kā es būtu pārcēlusies uz Rīgu pirms simt gadiem.» Viņa atzīst, ka no saentoloģijas viedokļa tas, kas ar viņu notika uz ielas, gan nebūtu uzskatāms par halucinācijām, bet gan labu rezultātu, jo pieredzējušākie saentologi spēj «atcerēties» iepriekšējās dzīves ne tikai pirms simt, bet pat vairākiem tūkstošiem gadu. «Tomēr izbijos, jo sajūta bija ļoti nepatīkama.«

Halucināciju cēlonis gan sievietei īsti nav skaidrs. Ja viņai nebūtu izdevies izvairīties no dažādu vitamīnu lietošanas, kurus lielos daudzumos pēc vadītāju norādījumiem no dianētikas organizatoriem esot pirkuši un dzēruši citi kursu dalībnieki, vainu par halucinācijām viņa liktu uz tiem. «Taču vitamīnus, atšķirībā no citiem, es nelietoju,» uzsver Ludmila. O. Ņikiforovs ir pārliecināts, ka Ludmilas mīklainās reakcijas izraisījušas īpašas psihoterapeitiskas tehnikas, kuras praktizējot saentologi.

Graujoši testa rezultāti

Lai noskaidrotu, ko īsti piedāvā Latvijas Dianētikas centrā, uz organizācijas mītni, kas iekārtota kādā lielā dzīvoklī Rīgas centrā, dodos kā par dianētiku nejauši internetā izlasījis interesents. Iesākumā nolūkā noteikt, kāda apmācība man būtu vispiemērotākā, centra darbiniece Zane man liek aizpildīt «Oksfordas personības analīzes testu», kas jāveic ikvienam, kurš vēlas sākt nodarbības.

Testa lapā jānorāda personas kods, adrese, tālruņa numurs un ar «jā», «nē» vai «varbūt» jāatbild uz divsimt jautājumiem. Piemēram: vai jūs uztverat kritiku viegli un bez aizvainojuma? Vai esat sašutis, ja citi cilvēki mēģina jums norādīt, kas jums jādara? Vai jums ir ieradums grauzt zīmuli vai nagus? Vai jūs izmantotu kredītu, lai nopirktu kādu preci cerībā, ka spēsit atrast līdzekļus tā atdošanai?

Ievadījusi testa punktus datorā, Zane pasniedz lapiņu ar novērtējuma līkni, kas, kā atklājas, gandrīz visos rādītājos atrodas krietni zem «normālā» - man diagnosticēta izklaidība, depresija, nervozitāte, bezatbildība, nespēja kontaktēties un nepārliecinātība. Turklāt visas diezgan smagā formā. Vienīgā raksturiezīme, kur līkne daudzmaz tuvinās normalitātei, ir pasivitātes/darbīguma kolonna. «Sakiet, kas ar jums noticis?» rūpjpilnu grimasi manī veras darbiniece. Atbildu, ka, šķiet, nekas sevišķs vismaz pēdējā laikā nav atgadījies. «Paskatieties uz savu līkni! Jums ir kādas problēmas?» Attraucu izvairīgi - jā, droši vien ir, taču neviena pieminēšanas vērta uzreiz nešaujas prātā. «Vai jūs lietojat narkotikas?» turpina darbiniece. Pēc noraidošas atbildes interesējas tālāk: «Vai esat cietis negadījumā?», «Vai esat lietojis antidepresantus?», «Vai esat saņēmis psihiatrisku ārstēšanu?» Tincinot par iespējamiem iemesliem, kas mani noveduši līdz bēdīgajiem rādītājiem, Zane mēģina izmantot ik pavedienu, kas izrisis, man atbildot uz tālāk uzdotajiem personīgas dabas jautājumiem.

Vai pārbaude pašapziņas iedragāšanai?

Tā saucamajā Oksfordas testā pietiekami augsti rādītāji netiks konstatēti nekad un nevienam, uzskata Ludmila: «Šis tests ir uzbūvēts tā, lai ikvienam cilvēkam varētu uzrādīt iemeslu, kādēļ nevarēs iztikt bez dianētikas.» Arī viņa, iekārtojoties darbā dianētikas centrā, aizpildījusi testu, un rezultātos tāpat atspoguļojusies negatīva aina.

Līdzīgas versijas paustas pret saentoloģiju kritiski noskaņotajos tīmekļa avotos, kur vienotā testēšana metode, ar kuru jaunpienācējus pārbauda saentoloģijas organizācijas visā pasaulē, saukta par «mānīšanos, kurai nav nekāda sakara ar Oksfordu».

«Oksfordas personības analīzes» testa («Oxford Capacity Analyses») pamatā ir pagājušā gadsimta vidū izstrādātā «Džonsona temperamenta analīze», kuru saviem mērķiem pielāgojuši saentologi, bet Oksfordas vārds pēcāk pievienots, lai nodrošinātu augstāku uzticamību, apgalvo «Wilkipedia» autori.

Saentologu testu apšaubījuši arī psiholoģijas pētnieki, nodēvējot to par manipulatīvu. Ar uzvedinošajiem jautājumiem un mānīgo konstrukciju, kurā ieprogrammēti neizbēgami slikti rezultāti, testētāji cenšoties iedragāt topošā klienta pašpārliecību, ko cenšas nekavējoties izmantot, lai mudinātu pārbaudāmo iesaistīties organizācijā.

Savukārt paši saentologi uzsver, ka tests «nodrošina dziļu analīzi cilvēka personībā, parādot tās spēcīgos punktus un problēmu apgabalus, kas bloķē patieso potenču realizēšanu un laimi dzīvē.»

Kā darbojas dianētika

Dianētikas centra darbiniece Zane, pavēstījusi testa rezultātus, liek noprast, ka par mani nobažījusies: "Jūsu stāvoklis ir ļoti nopietns. Vai vēlaties kaut ko mainīt savā dzīvē?" Dianētika varot man palīdzēt.

Kas ir dianētika? Darbiniece sāk ar skaidrojumu par to, kā darbojas prāts: "Prāts nav smadzenes vai galva. Tas ir kaut kas garīgs. Un ar prātu kā garīgu vienību nodarbojas dianētika."

Lai es labāk izprastu, kā strādā dianētika, Zane piedāvā noskatīties informatīvu filmu. Pirms darbiniece ieslēdz video, viņai jau ir gatavs ieteikums - vispirms, uzsākot mācības, man vajadzēšot iziet kursu "Apspiešanas iemesls", kas maksā 20 latu.

Jāiegādājas arī literatūra. Dianētikas centra mājaslapā apskatāmais izdevums "Apspiešanas iemesls", kas maksā divus latus, izskatās pēc vidēji apjomīgas grāmatas ar saviem pāris simtiem lappušu. Kad, Zanes mudināts, to nopērku, grāmata no internetā redzētās izrādās "sarukusi" līdz trīsdesmit lappušu brošūriņai...

Jāpiebilst, ka grāmatu tirdzniecība ir būtisks saentologu ienākumu avots. Par velti netiek dots nekas, pat visvienkāršākie bukleti, kuru pārdošanas cena ir tālu virs pašizmaksas. Tomēr bez lasāmvielas nevar - tikai tā iespējams iepazīties ar Habarda instrukcijām.

Saentologu agresīvais mārketings

Tā kā uzreiz samaksāt un reģistrēties dianētikas kursiem neesmu ar mieru, vairāk nekā nedēļas garumā izbaudu Dianētikas centra "agresīvo mārketingu" - darbiniece zvana teju ik dienu un ar vārdiem "tev šodien jāatnāk, tas ir dzīvības un nāves jautājums" vai "tad tu gribi savu dzīvi mainīt vai ne?" aģitē apmeklēt organizācijas mītni.

Kad tur ierodos, Zane, lai pārliecinātu, ka dianētikas nodarbības noteikti nepie-

ciešamas, pat ir ar mieru kaulēties. "Apspiešanas iemesla" kursa vietā viņa piedāvā apgūt "Eksistences dinamikas", ar kurām es sākšot mācīties "visu no pašiem pamatiem" un iznāks lētāk - tikai 15 latu. Pat apstāklis, ka man nav līdzi skaidras naudas, darbiniecei neliekas šķērslis. "Tas nekas, nāc, es tevi pavadīšu līdz bankomātam," mudina Zane un, uzraudzīdama, lai es pēkšņi nepārdomātu, pamet savu posteni organizācijas mītnē, soli solī sekodama man līdzi uz ielas, kamēr tieku pie naudas.

Izrādās, ka, lai mācītos dianētiku, nepietiek ar klienta statusu - man jāiestājas arī pašā organizācijā. Zane liek parakstīt dokumentu, ka vēlos kļūt par biedrības biedru. Kā biedru nauda, izsniedzot čeku, tiek noformēti manis iemaksātie 15 lati. Dokumentā jāapliecina arī, ka iepriekš neesmu izgājis psihiatrisku ārstēšanu.

Tūlīt pat varu doties uz mācībām - izejot caur priekštelpu, kurā divi vīrieši, sēžot viens pret otru, veic auditingu, ienāku telpā, kur pie galdiem, urbdamies Habarda tekstos un lapojot vārdnīcas, jau mācās vairāki cilvēki.

Mani sagaida "supervaizers" (amats saentoloģijā no angļu val. - pārraugs) Nataļja, kura uzreiz paskaidro: "Tu mācīsies pilnīgi patstāvīgi." Mans uzdevums - lasīt tekstu no Habarda bukletiņa un katram vārdam (piemēram, "cilvēks", "lietišķs", "tehnoloģijas" u. c), kuru nozīmi nespēju pats sev skaidri definēt, atrast un iegaumēt vārdnīcā rodamo skaidrojumu.

Lai es nekļūtu laisks, man jāpieraksta vārdnīcā sameklēto vārdu skaits un nodarbības beigās jāatrāda supervaizeram. Tas arī gandrīz viss šī kursa saturs. Spriežot no kursa apraksta, kad brošūriņu, no kuras apmēram pusi aizņem fotogrāfijas, būšu izlasījis (spējīgākie ar to tiekot galā pat pāris stundās), kā arī uzrakstījis atbildes uz dažiem jautājumiem, kurss noslēgsies, lai varētu atkal samaksāt un ķerties pie nākamā. Tie notiek līdzīgā stilā - mainās tikai brošūriņu saturs.

Pie saentoloģijas stūrakmeņa auditinga tā arī netieku - kā vēlāk apgalvo Ludmila, uzsākt auditinga stundas un komplicētākus kursus iesācējiem ļauj tikai pēc vairāku mēnešu nodarbībām, kad jau "apgūti pamati".

Vai saentologi apmāca skolotājus?

Sektu apkarošanas komiteja līdztekus apsūdzībām par cilvēku psiholoģisko ietekmēšanu saentologus vaino vēl kādā grēkā - organizācijas pārstāvji uzskata, ka ar saentoloģiju saistītā firma SIA "Marica plus" mēģina saentologu ideoloģiju izplatīt Latvijas skolās, organizējot pedagogu kursus. Sašutuma pilnu vēstuli uz "Latvijas Avīzes" redakciju atrakstīja arī pedagoģe Lija Indāne, kurai izglītības centra "Marica plus" reklāmas materiāli piedāvāti izglītības izstādē "Skola 2007". Materiālos tiekot reklamētas Habarda metodes, taču skolotājiem tās mācīties, ņemot vērā skandālus ap "saentoloģijas sektu", pēc lasītājas domām, ir nepieļaujami. Diemžēl ne visi pedagogi esot informēti, kas patiesībā par cilvēku ir Habards.

Kā apstiprināja Izglītības un Zinātnes ministrijas (IZM) komunikācijas nodaļas vecākais referents Arturs Neikšāns, SIA "Marica plus" tiešām saņēmusi A2 licenci skolotāju kvalifikācijas programmu īstenošanai un tiesīga apmācīt pedagogus programmā "Mācību šķēršļu noteikšana". Uzņēmums izpildījis visus nosacījumus licences saņemšanai un līdz šim rakstiskas sūdzības nav saņemtas. Turklāt programma netiek finansēta no valsts līdzekļiem - par A2 pro-

grammām, ja vēlas piedalīties, jāmaksā pašiem skolotājiem.

Ka mācības balstītas uz Habarda filozofiju, sarunā nenoliedz arī izglītības centra "Marica plus" vadītāja Inga Cironoka, taču uzsver, ka esot aplam tās sasaistīt ar saentoloģiju. "Jā, idejas autors ir Habards. Diezgan muļķīgi man būtu svešu veikumu nosaukt savā vārdā vai vienkārši noklusēt," saka I. Cironoka, uzsverot, ka programma "Applied Sholastics", kas ir šo izglītības metožu pamatā, darbojas jau trīsdesmit gadu un strādā pilnīgi atsevišķi no saentologu organizācijas - tā orientēta tikai uz mācību tehnoloģiju popularizēšanu, tādēļ nošķirama no saentologiem kā reliģiskas kustības. Turklāt skolotāju izglītošana esot tikai gluži neliela firmas biznesa daļa.

"Marica plus" piedāvātā tehnoloģija, vadoties pēc Habarda idejām, pievērš uzmanību trim galvenajiem mācību šķēršļiem: pirmkārt, "masas trūkums", kas nozīmē, ka skolēns vielu nespēj saprast, jo trūkst ar mācībām saistītā "fiziskā materiāla": kaut kā tāda, ko varētu paņemt rokās vai apskatīt bildē. Otrs šķērslis ir pakāpenības principa neievērošana, bet trešā barjera - mācību procesā nesaprastie vārdi, kas apgrūtina vielas tālāku apguvi (kas līdzīgs man tika mācīts dianētikas nodarbībā).

Saentoloģijas oficiālajā interneta lapā teikts: ""Applied Sholastics" ir sekulāra sociālās pilnveidošanas un labdarības programma, kas ir atdalīta un autonoma no saentoloģijas baznīcām. Programmu atbalsta saentologi un citi, kuri brīvprātīgi velta tai savu laiku un talantus."

Iemāca mācīties

Ķeguma komercvidusskolas skolotāja Ināra Kovaļčuka "Marica plus" pedagogu kursus apmeklējusi aptuveni pirms diviem gadiem. Apgūtais viņai darbam klasē noderot arī šobrīd. "Iemācījos vairākas labas metodes darbam ar bērniem. Mācot jauno vielu, vienmēr ir svarīgi paspert solīti atpakaļ. Ja bērns kaut ko nesaprot, ļoti iespējams, traucē kāds iepriekšējais nesaprašanas posms. Jāatkāpjas un neskaidrais jāizrunā," skaidro skolotāja. Viņa zina, ka kursi būvēti uz R. Habarda mācības pamata, bet "no Habarda tur ir tikai mazas daļiņas, tā nav pilnīga sistēma. Ja jāsaka atklāti, es nemaz neesmu īpaši iedziļinājusies, kas ir šo kursu bāze. Es mācījos un izmantoju tikai to, kas man der darbā."

Savukārt Dundagas vidusskolas skolotāja Sarmīte Dincberga "Marica plus" kursos gājusi pirms gadiem četriem pieciem - arī viņai viss mācītais vēl svaigā atmiņā. "Jā, es zinu, ka šīs metodes ir saistītas ar Habardu. Nu, un kāda tam nozīme?" par jautājumu saērcināta ir S. Dincberga. "Nekādās sektās vai kustībās neesmu iesaistījusies. Šo piecu gadu laikā neviens arī mani nav meklējis vai kaut kur aicinājis," teic skolotāja, piebilstot, ka "ja nu vienīgi pašā sākumā mums paskaidroja, kur var iet un to visu apgūt [saentoloģiju un dianētiku]". "Varēja iegādāties dažādas burtnīciņas, bet es nopirku tikai vienu - to, kas attiecas uz maniem kursiem." Par apmācību, atminas S. Dincberga, viņa samaksājusi no savas kabatas, bet vēlāk šo summu viņai atlīdzinājusi skola.

Latvijas Dianētikas centra interneta mājaslapā I. Cironokas vadītā uzņēmuma atvēršana tiek pasniegta kā viens no Dianētikas centra sasniegumiem: "2003. gadā radās mūsu pirmais "pumpuriņš" - mācību centrs "Marica", kurš uzsāka aktīvu iemācīšanās tehnoloģijas izplatīšanu Latvijas izglītībā." I. Cironoka gan šādu saikni noliedz - viņa nevarot atbildēt, ko citi cilvēki saraksta savās interneta lapās. Taču uz jautājumu, vai skolotāju kursu vadītāji ir apguvuši saentoloģiju, mācoties Dianētikas centrā, viņa atbildēt atsakās. "Darba likums noteic, ka darba devējs nav tiesīgs jautāt cilvēkiem par viņu reliģisko pārliecību."

Viedokļi

- Sabiedriskās organizācijas "Latvijas Dianētikas centrs" vadītāja Anna Krumholce:

"Saentoloģija strauji attīstās daudzās valstīs un noteikti gūs panākumus arī Latvijā. Sanktpēterburgas un Kopenhāgenas centros pašlaik cilvēku interese ir tik krasi pieaugusi, ka uz saentoloģijas pakalpojumiem jāstāv rindā, jo baznīca nespēj nodrošināt pietiekamu darbinieku skaitu.

Lai cik dīvaini būtu, interesentus saentoloģijai nereti pievērš tieši mūsu nomelnotāji, ar antipropagandas kampaņām panākdami pretēju efektu. Saentoloģiju apvainojošu interneta saitu uzturēšanu un negatīvās publikācijas presē visā pasaulē finansē medikamentu un ieroču ražotāji, jo mūsu principi, ja tos pieņem arvien vairāk cilvēku, kaitē viņu biznesam.

Lai saentologu baznīcas atzaru Latvijā reģistrētu kā reliģisku organizāciju, nepastāv nekādi īpaši šķēršļi un esam nolēmuši to drīzumā izdarīt. Vienīgais klupšanas akmens ir sarežģītā birokrātiskā procedūra - jāpārtulko un jāsagatavo daudz dokumentu."

- Romas katoļu baznīcas Latvijā kardināls Jānis Pujats:

"Manā uztverē saentoloģija ir cilvēciska filozofija, kas vārās virszemes sulā, un kristīgajai baznīcai ar tādu nav pa ceļam. Šai kustībai mūsu valstī nevajadzētu dot zaļo gaismu, visādu novirzienu mums tāpat pietiek. Jau pirms dažiem gadiem viņi mēģināja cilāt jautājumu par reliģiskas organizācijas reģistrēšanu, un labi, ka toreiz Reliģisko lietu pārvalde to nepieļāva. Iespējams, viņi varētu darboties zem kādas filozofiskas mācības izkārtnes, bet reliģijas statusu piešķirt nevajadzētu."

Uzziņa

Latvijā nav oficiāli reģistrētas reliģiskas organizācijas, kura par savu ticību uzdotu saentoloģiju, informēja Reliģisko lietu pārvaldes (RLP) vadītāja Jekaterina Macuka. Pirms vairākiem gadiem gan atsevišķi saentologu pārstāvji to vēlējušies panākt, taču nav spējuši nokārtot visus vajadzīgos dokumentus. Bijušais RLP vadītājs Ringolds Balodis intervijā "Latvijas Avīzei" 2002. gadā atzinis, ka saentologu reģistrēšanai Latvijā iebildusi Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), jo šī mācība aicina cilvēkus atteikties no tradicionālās medicīnas. Tomēr vēlāk ārsti savus iebildumus atsaukuši.

LĀB prezidents Pēteris Apinis atzīst, ka viņam nav informācijas, kādu iemeslu dēļ ārsti varētu būt iestājušies pret šīs reliģiskās kustības reģistrāciju, jo viņš tolaik biedrību nav vadījis. Ja šodien, piemēram, RLP jautātu ārstu viedokli, tas tiktu noformulēts, tikai noskaidrojot visu biedrības valdes locekļu domas, jo katram varētu būt sava atšķirīga pozīcija.

Saentologi ir kritiski noskaņoti arī pret psihiatriju, taču Latvijas Psihiatru asociācijas vadītāja Raisa Andrēziņa atzina, ka psihiatriem nekādas īpašas attieksmes pret saentoloģiju nav, jo par šādu kustību tikpat kā neesot dzirdēts.

Atsauksmes

Fragmenti no Latvijas Dianētikas centra dalībnieku atsauksmēm, kuras kursu vadītāji likuši rakstīt pēc nodarbībām:

- "Tagad piepildās mani bērnības sapņi - būt brīvai un mierīgi komunicēt ar cilvēkiem. Saprotu, ka ilgu laiku esmu bijusi baiļu līmenī, bet tagad esmu par toņiem augstāk."

Agnese Milta

-"Pirmo reizi dzīvē izgāju šāda veida kursu. Izejot cauri daudziem pagātnes notikumiem, atkārtojot tos iztēlē, es sapratu, ka šie incidenti patiesībā nemaz nav tik traki, kādi tie sākumā šķita. Pēc auditinga procedūras es sajutos ļoti labi un brīvi."

Anete Pučeta

-"Man šis kurss ir atgriezis dzīvi un ikdienu, kurā es kādreiz biju, bet dažādu iemeslu dēļ biju to zaudējusi, kļūstot par nervozu, nesabiedrisku un bailīgu personu. "

Kā vērtējama saentoloģijas kustība un vai tās principus vajadzētu ļaut apgūt skolotājiem, vaicājām psiholoģijas, medicīnas un reliģijas pētniecības zinātņu pārstāvjiem.

Blēži un avantūristi analfabētu valstī LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes profesors VIESTURS REŅĢE:

"Es piekrītu viedoklim, ka saentologi ir totalitāra sekta, kura, izmantojot visdažādākos līdzekļus, vervē sev jaunus sekotājus. Viens no efektīvākajiem līdzekļiem ir pedagogu padarīšana par savas pseidoreliģijas sekotājiem. Pedagogi mācīs audzēkņus atbilstoši jauniegūtajai mācībai, līdz ar to ir labas izredzes, ka saentologu sekotāju skaits vairosies ģeometriskā progresijā.

Nepārsteidz Latvijas Izglītības un ZInātnes ministrijas (IZM) indiference jautājumā par saentoloģiju. Jau iepriekš šī ministrija ir tieši vai netieši atbalstījusi ļoti diskutablu ideju veicināšanu mūsu sabiedrībā. No LR budžeta, pateicoties IZM, tiek finansētas Valdorfa mācību iestādes. Lai gan tajās izmantotās pedagoģiskās metodes ārēji šķiet pievilcīgas, ne visi apzinās, ka valdorfpedagoģija ir nesaraujami saistīta ar mistiķa Rūdolfa Šteinera antroposofiju. Līdz ar to netiek apšaubītas idejas par mūsu civilizāciju kā nožēlojamām atliekām no Lemurijas un Atlantīdas laikmetiem, astrālajiem ķermeņiem, reinkarnāciju u. tml. (skat., piemēram, www.antroposofija.lv).

Dažas no LR IZM pakļautībā esošajām skolu valdēm mudina skolotājus iemācīties izprast "indigo bērnus", organizē speciālus kursus šim nolūkam. IZM nebūt nemulsina tas, ka tiešu informāciju par "indigo bērniem" šīs mācības autori saņem no "kosmiskās būtnes" Kreona (skat. Kerols L., Toubere D. "Indigo suminājums. Jaunas vēstis, stāsti un atklāsmes").

Ik pa brīdim valsts augstskolās uzplaiksnī dzīva interese par starptautiskā blēža un avantūrista, "visuma ģēnija" Antonio Menegeti radīto "ontopsiholoģiju". Ontopsiholoģijas kursi tiek iekļauti mācību programmās (RPIVA, Psiholoģijas fakultāte), tiek organizētas tikšanās ar pašu "ģēniju" Menegeti (LU, Komunikāciju fakultāte).

Katrā sabiedrībā vienmēr ir bijis un būs zināms procents cilvēku, kuri ir gatavi ticēt burvestībam, pūšļošanai, pašpasludinātiem "mesijām" u. tml. Tas šiem pesteļotājiem nodrošina pastāvīgu ienākumu avotu. Austrumeiropā, it īpaši Latvijā, šo lētticīgo skaits varētu būt daudz lielāks. Liela mērā to var skaidrot ar pārliecību, ka "komunisti no mums slēpa īsto dzīves patiesību".

Kā zināms, Latvija ir viena no zinātnes izpratnes ziņā visanalfabētiskākajām valstīm pasaulē. To parāda Mičiganas universitātes profesora Džona Millera veiktais salīdzinošais zinātniskā analfabētisma pētījums. No 34 valstīm Latvija zinātniskā analfabētisma ziņā ierindojās otrajā vietā aiz Turcijas (Miller, J. D. Science Literacy and Pseudoscience. Report on American Association for the Advancement of Science Annual Meeting, San Francisco, February, 2007). Gribētos ticēt, ka LR IZM uzdevums ir nevis vairot šo analfabētismu, bet gan to mazināt."

Spožs biznesa projekts

Latvijas Ārstu biedrības prezidents PĒTERIS APINIS:

"Saentologu pārstāvji mani vairākas reizes ir uzrunājuši gan kā Ārstu biedrības pārstāvi, gan grāmatizdevēju. Esmu arī iegriezies viņu stendos starptautiskajās grāmatu izstādēs. Varu teikt, ka šai kustībai ir ārkārtīgi labi izstrādāta cilvēku piesaistīšanas sistēma, precīzi definējot katru soli un vārdu. Ieejot stendos gan Vācijā, gan Zviedrijā, vienmēr esmu saņēmis tieši to pašu informācijas gūzmu. Saentologiem atstrādāta arī efektīva shēma, kā ļoti ātri noskaidrot, kas tu esi, un tikpat strauji viņi vienmēr zaudē interesi, tiklīdz uzzina, ka kaut ko zinu par medicīnu.

Es personīgi saentoloģiju nekādi nespēju uztvert kā reliģiju vai dogmatisku sistēmu. Manuprāt, puisis, vārdā Rons Habards, bijis tiešām gudrs un ģeniāls vīrs, jo izveidojis spožu biznesa projektu. No viņa var tikai pamācīties, kā taisīt brīnišķīgu sabiedrisko attiecību kampaņu.

Vai saentologi varētu censties pievērst sev interesentus, iespraucoties izglītības sistēmā? Neliekas ticami. Nedomāju, ka saentoloģijas kustības īpašs mērķis varētu būt Latvija. Visdrīzāk viņi dodas Krievijas virzienā, kur septiņdesmit ateisma gados sabiedrībā ir izveidojies liels reliģiskais vakuums un cilvēki labprāt pieņem dažādus jaunus virzienus."

Demokrātijās jaunos novēro

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta zinātnieks, netradicionālo reliģiju pētnieks NIKANDRS GILLS:

"Jebkura reliģiska organizācija, neatkarīgi no tā, ko tā manifestē, vienmēr cenšas nostiprināties, atrodot arvien jaunus paņēmienus, kā iegūt stabilu vietu sabiedrībā. Saentoloģijas baznīca uz jauno reliģisko kustību attīstības fona nav nekas ārkārtējs. Neskatoties uz saentoloģijas neierastumu - mūsdienīgo mitoloģiju, reliģijas mācību un metafiziku, kurā varam sastapt elementus no dažādām pasaules reliģijām, filozofijām un zinātnes jomām, kā arī īpašo uzsvaru uz t.s. dianētikas terapijas metodēm, mūsdienu reliģijpētnieki pasaulē uzskata, ka saentoloģija ir patstāvīga reliģija.

No citiem reliģiskajiem virzieniem šī mācība atšķiras ar to, ka vairāk virzīta uz prāta autonomijas nostiprināšanu un racionālu pieeju dzīvei. Saentoloģija par savu mērķi izvirza paaugstināt indivīda garīgo līmeni līdz stāvoklim, kurā viņš būtu spējīgs apzināties savas dzīves situācijas un atrisināt savas dzīves problēmas, drošāk stāties dzīves grūtību priekšā.

Tas viss var likties pievilcīgs, pieņemams un saprotams kādai daļai mūsdienu cilvēku pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, lai realizētu savas garīgās un reliģiskās vajadzības un vēlmes, palīdzētu neapjukt modernās civilizācijas sarežģītajā un nemierīgajā dzīvē.

Fakts, ka visas jaunās reliģiskās kustības, ieskaitot saentologus, tiecas materiāli nostiprināties un ir pat bagātas, vienkārši atspoguļo sabiedrībā valdošās tendences, kur nauda un vara ir viena no stabilitātes garantijām.

Pasaules pieredze rāda, ka bieži nepietiek ar to informāciju, ko izplata pašas jaundibinātās reliģiskās organizācijas. Tāpēc mūsdienās ir izveidojušās daudzas jauno reliģisko kustību novērošanas grupas, kas cenšas saskatīt cēloņus cilvēka dzīves situācijā un sabiedrībā un cenšas par to sniegt objektīvu informāciju. Maz labuma sabiedrībai var sniegt novērošanas grupas, kas balstās uz metodi, kad iepriekš tiek izveidota noteikta "sazvērestības teorija" par kādu reliģisku grupu un tad meklēts tai apstiprinājums."

AUTORS: Toms Ancītis
PUBLICĒTS: "Latvijas Avīze", 17., 19., 23. 07.2007

 

 

Kristaps Baņķis