Zatlera simts dienas

Valdis Zatlers Valsts prezidenta amatā ir kopš 8. jūlija. Pirmās simts dienas viņš var uzskatīt par sev veiksmīgām. Pierimušas sākotnējās kritikas šaltis, bet nupat veiktā "Latvijas faktu" aptauja rāda, ka V. Zatleru kā prezidentu pozitīvi vērtē 50,2%, bet negatīvi - 19,8% aptaujāto.

Valsts prezidents ir centies būt aktīvs. Devies arī uz pasākumiem, kurus amata pienākumi nebūt neliek apmeklēt, piemēram, britu dziedātāja Eltona Džona koncertu, Sorosa fonda jubilejas svinībām, pārtikas ražotāju izstādi Ķīpsalā, sieviešu basketbola valstsvienības spēli Itālijā.

Pirmajās darba nedēļās V. Zatleram bija vairāki desmiti dažādu tikšanos, ko varētu dēvēt par vērienīgu "iepazīšanās maratonu", taču šobrīd viņa publiskā dienaskārtība kļuvusi krietni ikdienišķāka un nereti tajā atrodams arī vienkāršs ieraksts - "darbs ar dokumentiem".

Attiecības ar partijām

Kļūt par prezidentu V. Zatleru uzaicināja četras valdošās partijas, kas, protams, radīja šaubas par viņa politisko neatkarību pēc ievēlēšanas amatā. Īpaša vērība tika pievērsta tam, ka V. Zatlera izvirzīšanā klāt bijis ietekmīgais Tautas partijas "ierindas biedrs" Andris Šķēle, kā arī tam, ka V. Zatlers savulaik parakstījis TP dibināšanas manifestu un slavinājis šo partiju, lai gan nekad nav bijis tās biedrs. Tika izteiktas aizdomas, ka jaunais prezidents savā darbībā varētu būt pārāk "oranžs".

Pirmo simts dienu laikā V. Zatlers ir centies pierādīt, ka viņš ir neatkarīgs no partijām un var pat pateikt kaut ko pretī. Redzamākā saķeršanās līdz šimiznākusi ar TP kultūras ministri Helēnu Demakovu. Kad V. Zatlers bija pieļāvis iespēju, ka augstās inflācijas dēļ varētu apturēt Nacionālās bibliotēkas celtniecību, H. Demakova apsūdzēja prezidentu populismā.

Dienā, kad V. Zatlers sāka darbu Rīgas pilī, tiesa mainīja drošības līdzekli apcietinātajam Ventspils mēram, Zaļo un zemnieku savienības premjera kandidātam Aivaram Lembergam. Daži steidza saistīt abus notikumus, un dzēlīgu piezīmi šajā sakarā izteica pat bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. "Lemberga atbrīvošana manā pirmajā darba dienā ir tikai sakritība," jebkādās aizdomās kategoriski liedzās pats V. Zatlers.

Par Lemberga jautājumu viņam nācies runāt vēl vairākas reizes. Ļoti izvairīgs V. Zatlers bija, kad žurnālisti viņu aicināja izteikties par tā dēvētajiem Lemberga stipendiātiem. "Mums sabiedrībā ir neliela slimība, apmēram saaukstēšanās - mēs gribam zināt informāciju pirms tam, izmanot to, izbaudīt to," uzskata Valsts prezidents, kurš šajā jautājumā pilnībā paļaujoties uz prokuratūru. Taču vēlāk V. Zatlers norādījis, ka A. Lemberam līdz tiesas spriedumam būtu jāturas nost no politikas, un pat bildis, ka Lemberga "atrašanās Ventspils mēra amatā nav ētiska". Tāpat viņa aizrādījumu izpelnījās ZZS biedrs Indulis Emsis, kurš ilgi nespēja izšķirties, palikt Saeimas priekšsēdētāja amatā vai tomēr atkāpties. "Tas nedara godu valstij," radiointervijā sacīja V. Zatlers, aicinot Emsi ātrāk pieņemt lēmumu.

Jau tūlīt pēc stāšanās amatā prezidents "sarāja" valdību par skandālu izraisījušiem drošības likumu grozījumiem, nodēvējot to par "kļūdu": "Šo kļūdu pamanīja vairāk nekā 300 000 Latvijas pilsoņu. Viņi skaidri izteica savu viedokli - viņi vēlas, lai šādas kļūdas vairāk neatkārtotos. Nākotnē šādi likuma grozījumi jāsagatavo ļoti pārdomāti, skaidrojot tautai katru valdības soli un lēmumu."

V. Zatlers it kā rada iespaidu, ka aktīvi piedalās politikā un izsaka savu viedokli par dažādiem jautājumiem. Tajā pašā laikā viņš nav traucējis partijām kārtot savas lietas. Piemēram, kad premjers Aigars Kalvītis paziņoja par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanu, V. Zatlers bija ārzemju vizītē. Viņš atradās ārpus valsts arī, kad Nacionālās drošības padomes sēdē Kalvītis informēja par saviem nodomiem. Tiesa, savu vārdu V. Zatleram vēl būs iespēja teikt, kad būs zināmi Loskutova lietas izmeklēšanas rezultāti, pie kā šobrīd strādā īpaša komisija ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadībā.

Valsts prezidents personiski piedalījies vienā valdības sēdē, kurā tika lemts par jauno Latvijas novadu karti, bet šajā jautājumā viņa viedoklis sakrita ar valdības vairākuma viedokli.

Simts dienas ir radījušas iespaidu, ka prezidents, lai gan savā darbībā cenšas būt neatkarīgs, tomēr vēl nav gatavs uz pilnīgi patstāvīgu politisku rīcību. Jautāts, vai varētu rosināt Saeimas atlaišanu, Valdis Zatlers atbildējis: "Saeimu atlaist var tikai tad, ja ir būtisks iemesls. Būtisks iemesls ir tikai viens - ja Saeima ir darboties nespējīga. Vēlēšanās atlaist Saeimu ir par maz, lai mēs riskētu ar ekonomisko un politisko nestabilitāti valstī. Jebkura Saeimas atlaišana būtu politiska nestabilitāte uz ilgu laiku. Saeima ir darboties spējīga, ir pozīcija un opozīcija, tiek pieņemti likumi, nav nekādu pazīmju, ka Saeima būtu darbnespējīga."

Veiksmes

Nevar nepamanīt, ka V. Zatlera lielākie kritizētāji ir kļuvuši krietni maigāki, bet daži pat vispār apklusuši. Piezīmes par "aploksnēm" un nenomaksātajiem nodokļiem tagad izskan reti. Iespējams, to veicinājusi arī prezidenta draudzīgā aprunāšanās ar avīzes "Diena" galveno redaktori "Sorosa fonda Latvija" 15 gadu jubilejas pasākumā, kur Zatlera ierašanās daudziem bija pārsteigums.

Kopš savas ievēlēšanas amatā V. Zatlers devies vairākās ārvalstu vizītēs (uz Igauniju, Lietuvu, Somiju, Afganistānu, Zviedriju, ASV), runājis no ANO tribīnes un diezgan ātri apguvis "spēles noteikumus". Pēc viņa ievēlēšanas pazīstamais britu žurnāls "The Economist" par V. Zatleru rakstīja kā par vāju līderi, kas, visticamāk, nespēs pacelties līdz V. Vīķes-Freibergas "izsmalcinātajam līmenim" un kura "vienīgā vērtība ir tajā, ka viņu atbalsta Latvijas politiskie barveži, kuri aizmuguriska darījuma rezultātā iesmērēja viņu valstij". Tomēr vismaz pagaidām pat V. Zatlera lielākie kritiķi nav spējuši pamanīt kādu būtisku kļūdu viņa ārpolitiskajā darbībā.

V. Zatlers bija viens no 14 pasaules valstu līderiem, kas septembrī bija aicināts ASV prezidenta Džordža Buša rīkotajā apaļā galda diskusijā par cilvēktiesībām un demokrātiju. Lai gan līdz šim tika uzskatīts, ka Amerikas draudzīgā attieksme pret Latviju ir gandrīz vai V. Vīķes-Freibergas personisks nopelns, pēc valsts galvas pārvēlēšanas tā nav mainījusies.

Atzinīgi tika novērtēts arī V. Zatlera pēkšņais Afganistānas apmeklējums, jo neviens no viņa priekšgājējiem šādus braucienus uz "karstajiem punktiem" nav rīkojis. Drošības apsvērumu dēļ tas netika plaši afišēts, bet jāvērtē kā mājiens sabiedrotajiem, ka Latvija joprojām ir uzticams partneris. Savu Afganistānas braucienu un Latvijas ieguldījumu šajā militārajā misijā Latvijas prezidents atgādināja arī ASV vizītes laikā.

Atzinīgus vārdus V. Zatlers saņēma no Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa un Lietuvas prezidenta Valda Adamkus, kā arī no Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili, ar kuru paguvis kontaktēties gan pa telefonu, gan klātienē Ņujorkā. Zīmīgi, ka V. Zatlers ir Gruzijas ortopēdu asociācijas goda biedrs, un ļoti ticams, ka viņam par šo valsti ir personiska interese, ne tikai valsts ārpolitikas diktēts pienākums.

Neko peļamu nevar teikt arī par prezidenta izbraucieniem pa Latviju. Kādā intervijā uz jautājumu, kāpēc viņš apceļo Latviju, Zatlers atbild: "Tāpēc, ka tajā ir pārsteigumi." Bet varbūt, organizējot šos braucienus, prezidenta padomniekiem bijusi kāda dziļāka doma, par ko liecina šie interesantie teikumi no preses paziņojuma: "Valsts prezidents Valdis Zatlers apmeklēs septiņus Daugavas un Mēmeles krastos esošus pagastus. Vietējie sirmgalvji stāsta - iepriekšējo reizi Valsts prezidents viņu pagastu apmeklējis pirms vairāk nekā 70 gadiem. Ne viens vien saimnieks atceras, kā savulaik spiedis roku Kārlim Ulmanim. Tādēļ tagad, uzzinot par Valsts prezidenta Valda Zatlera plāniem apmeklēt tieši viņu pagastu vai viesoties tieši viņu muzejā, kultūras namā vai pagasta centrā, daudzi vietējie ļaudis iecerējuši, ar prezidentu tiekoties, uzdot viņam savu jautājumu un izstāstīt, kāda tad patiesībā izskatās dzīve nelielā pagastā."

Neveiksmes

Iespējams, līdz šim lielākā neveiksme saistīta nevis ar paša V. Zatlera darbību, bet ar viņa komandu. Laikā, kad valdība izsludinājusi taupības politiku un pats prezidents aicinājis katru Latvijas ģimeni samazināt tēriņus, negaidīti atklājās, ka Valsts prezidenta kanceleja gan taupīt negrasās. Pēc iecerētās algu paaugstināšanas kancelejas vadītājam Eduardam Stiprajam bija paredzēts algas paaugstinājums pat līdz 4800 latiem, būtiski palielinātos arī viņa vietnieka un citu darbinieku algas. Šie jaunumi izpelnījās sašutumu, bet pats prezidents to nesteidzās apdzēst. Vēlāk V. Zatlers taisnojās, ka kanceleja ir "rādījusi labu piemēru pārējām valsts institūcijām, parādot reālo plānoto savu darbinieku atalgojumu", bet vēlāk tomēr paziņoja, ka no iecerētās algu paaugstināšanas atteiksies.

Arī neizdarība ar bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dzīvokļa remontu nekādā gadījumā nav Zatlera vaina, bet viņš neviļus tika "ierauts" šajā skandālā. Kad V. Vīķe-Freiberga atstāja Jūrmalas rezidencei, šī vēsts pirmajā brīdī tika pasniegta tā, it kā Zatlers viņu ar varu būtu izlicis uz ielas.

Reizēm no prezidenta puses nākas dzirdēt arī kādus šaubīgus vai neskaidrus paziņojumus. Piemēram, par Krievijas un Lielbritānijas konfliktu, kas esot "divu valstu konflikts" un nekādā gadījumā neskarot Eiropas Savienību.

Attiecības ar Krieviju un nacionālie jautājumi

V. Zatlera ievēlēšana tika atzinīgi uztverta Krievijā. Par to ļoti silti izteicās Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs. Vēlāk arī Vladimirs Žirinovskis, kurš prezidenta nomaiņu uzskata par galveno faktoru, kāpēc uzlabojušās Latvijas - Krievijas attiecības. Tomēr līdz šim V. Zatlers bijis diezgan atturīgs pret draudzības apliecinājumiem no austrumu puses. Prezidents nesteidza jūsmot ne par Krievijas Valsts domes ratificēto robežlīgumu, ne par Kaļužnija aicinājumu apmeklēt Maskavu (vēlāk arī izrādījās, ka Vladimira Putina oficiāla ielūguma nav).

V. Zatlers sniedzis interviju tiešraidē Krievijas radio "Eho Moskvi", kurā uzsvēra, ka Latvijā būšot tikai viena valsts valoda - latviešu, un nepilsoņu problēmu raksturoja kā okupācijas sekas. Runājot par Abreni, V. Zatlers sacīja: "Savas teritorijas atdošana ir ļoti nopietna rīcība. Tas parāda, cik Latvija patlaban, 21. gadsimtā, nopietni izturas pret robežjautājumu."

Atšķirībā no savas priekšgājējas, V. Zatlers nosūtīja apsveikumu Latvijas nacionālajiem partizāniem, kā arī apmeklēja politiski represēto salidojumu Ikšķilē (lai uz to paspētu, tika pat izmantots helikopters). Zīmīgi, ka šāds apmeklējums sekoja diezgan negaidīti, jo iepriekš prezidenta preses dienests ziņoja, ka V. Zatlers neesot paredzējis doties pie politiski represētajiem.

Toties krievu iedzīvotāju ievērību noteikti guva V. Zatlera tikšanās ar popmūzikas festivāla "Jaunais vilnis" organizatoriem Rīgas pilī un fotografēšanās ar Krievijas "zvaigzni" Allu Pugačovu. Šīs tikšanās rosinātājs bija Tautas partijas deputāts Raimonds Pauls.

Neilgi pēc stāšanās amatā V. Zatlers izpelnījās pārmetumus krievvalodīgajā presē, ka neesot atbildējis uz kāda žurnālista jautājumu krievu valodā. Vēlāk gan izrādījās, ka prezidenta viedoklis šajā jautājumā ir neskaidrs. Prezidenta preses sekretāre Inta Lase skaidroja, ka V. Zatlers sākotnēji bijis gatavs atbildēt uz jautājumu tādā valodā, kādā uzdots jautājums, taču turpmāk žurnālistiem viņš "pārsvarā atbildēs tikai valsts valodā - latviešu valodā".

Lai gan V. Zatlers nav atsaucies vairāku krievisko organizāciju un avīžu aicinājumam atbalstīt nepilsoņiem balsstiesību piešķiršanu pašvaldību vēlēšanās, krievvalodīgajā presē noskaņojums pret viņu bijis visumā pozitīvs, kas labi saskan ar šā brīža Krievijas attieksmi.

Viedokļi

Jānis Peniķis, politoloģijas profesors: - Valdis Zatlers ir pirmais no atjaunotās Latvijas trim Valsts prezidentiem, kurš nav ievēlēts amatā nejaušu politisko apstākļu sagadīšanās dēļ. Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga bija kompromisa kandidāti, kuru ievēlēšana sekmējās tikai pēc vairākām balsošanas kārtām un atkārtotām sarunām starp dažādām partijām, kuras atbalstīja savus kandidātus. V. Zatlers turpretī bija premjera Kalvīša grupējuma sameklēts kandidāts, ko valdošās koalīcijas 58 deputāti Saeimā vienprātīgi un bez ierunām ievēlēja pirmajā balsošanas kārtā.

Par abu iepriekšējo prezidentu darbības stilu un iespējamo lomu politikā pēc pirmajiem amatā pavadītajiem mēnešiem varēja izteikt vismaz zināmus pieņēmumus, bet Zatlera gadījumā iespaidi ir joprojām visai miglaini. Apstākļi katrā reizē, protams, ir bijuši atšķirīgi. Guntim Ulmanim 1993. gadā vajadzēja veidot visu prezidentūras institūciju - kanceleju, procedūras, personālu - pilnīgi "klajā vietā". Vairai Vīķei-Freibergai četras dienas pēc stāšanās amatā bija jānosauc jauns Ministru prezidenta kandidāts, un nedaudz vēlāk jāizšķiras par Valsts valodas likuma nosūtīšanu atpakaļ Saeimai otrreizējai caurskatīšanai. Zatleram līdz šim nav bijis jāsaskaras ar neko tamlīdzīgu. Pēc viņa ievēlēšanas Saeima uz diviem mēnešiem aizgāja vasaras atvaļinājumā. Prezidenta V. Zatlera diplomātiskās funkcijas ir noritējušas gludi, un savos iekšpolitikas izteikumos viņš ir turējies pie neapstrīdamiem vispārinājumiem.

Tāds miers neturpināsies ilgi. Neredzēti augstā inflācija un valdības nevarība tās priekšā, skandālu vilnis ap politiķiem un tiesnešiem un parastie politisko ķīviņu gruži skalosies gribot negribot arī pie Rīgas pils. Tas, kā prezidents Zatlers atbildēs uz šiem izaicinājumiem, daudz skaidrāk parādīs, ko mums sagaidīt nākamajos četros gados.

Marius Laurinavičus, avīzes "Lietuvas Rytas" apskatnieks: - Valdis Zatlers atstāja ļoti labu iespaidu, viesojoties Viļņā. Tika pamanītas viņa intervijas, kas bija ļoti draudzīgas pret lietuviešiem. Šajā ziņā uz jauno Latvijas prezidentu Lietuvā liek lielas cerības, jo par Vairu Vīķi-Freibergu mūsu valstī bija izveidojies ne pārāk labs priekšstats. Viņa bija kļuvusi gandrīz vai par simbolu Baltijas valstu domstarpībām un atšķirībām, ko sevišķi pasvītroja brauciens uz Maskavu 9. maijā, lai tur svinētu "uzvaras" svētkus.

Lietuvā daudz tika apspriesti V. Zatlera nelegālie maksājumi, ko viņš agrāk pieņēmis no pacientiem. Lai gan mūsu valstī ir līdzīga problēma attiecībās starp ārstiem un pacientiem un V. Zatleru var labi saprast, tas tomēr ir palicis kā "traips" viņa biogrāfijā, kurš kādā brīdī var uzpeldēt arī diplomātiskajos strīdos.

V. Vīķe-Freiberga ļoti strādāja pie sava personiskā līdera tēla, bet tagadējais Latvijas prezidents vairāk uzsver Baltijas valstu vienotību. Šī pieeja Lietuvā ir tuvāka, jo diplomātijā tomēr svarīgāka ir nevis personība, bet valsts kopējās intereses. Taču Baltijas līdera ambīcijas no V. Vīķes-Freibergas, šķiet, ir pārņēmis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

 

V. Zatlera izteikumi

Par matiem un savu ārējo tēlu

• "Mati ir tas sāncensis, ar ko es cīnos jau 52 gadus un joprojām tiem zaudēju. Neviena frizūra kopš sešu gadu vecuma man nav bijusi tāda, ko akceptētu apkārtējie, - sākumā vecāki un tagad, nosacīti, visa sabiedrība. (..) Nu atstāsim to frizūru tik interesantu, kāda tā ir, jo nu diez vai nākamos gados es tos matus uzvarēšu. Es arī šajā cīņā esmu samierinājies, bet, protams, nu... tēls ir tēls un ar tēlu jāsadzīvo." (No intervijas "Rīgas Laikā".)

Par līdzībām starptautiskajā politikā un ķirurga darbā

• "Savā līdzšinējā darbā - strādājot par ķirurgu, man ir nācies veikt daudz operāciju. Taču es arī rūpīgi sekoju līdzi savu pacientu atlabšanai. Es pārliecinājos, ka tie saņem nepieciešamo pēcoperācijas terapiju un mudināju viņus uzturēt veselīgu dzīvesveidu. (..) Izmantojot šo analoģiju, lai cik arī būtiskas starptautiskā miera un stabilitātes uzturēšanai nebūtu ANO Drošības padomes sagatavotās miera uzturēšanas misijas, ar tām vien nebūt nepietiek. Lai konfliktu skartajiem reģioniem nodrošinātu ilgtermiņa atveseļošanos, tiem ir nepieciešama visas ANO sistēmas palīdzība." (No uzstāšanās ANO Ģenerālās asamblejas 62. sesijas atklāšanas sēdē.)

Par satiksmi

• "Kā īstens rīdzinieks novēlu jums sagaidīt šo ziemu kā gaidītu ziemu, nevis kā dabas stihiju, un ne tikai Brīvības un Krišjāņa Valdemāra ielā, bet visā pilsētā." (Tiekoties ar Rīgas domes pārstāvjiem.)

Par prezidenta attiecībām ar cilvēkiem

• "Liepājā man bija gadījums, kad kādam strādniekam pajautāju: "Nu, kā klājas?" Un viņš atbildēja: "Nu, tā!" Un es gaidīju, kas tam sekos. Sekoja: "Slikti!" Tad mēs vēl brīdi parunājāmies un viņš atzina: "Vispār jau būs labi!" Un tas arī ir tas, ko prezidents var izdarīt, - palīdzēt cilvēkiem atgūt ticību. Ja ir kādas konkrētas lietas, kur vajadzīga reāla palīdzība, kaut vai kāda ierēdņa laba griba, tad, protams, prezidents ar savu ietekmi var pamudināt šo ierēdni problēmu risināt. Tātad viens ir palīdzēt atgūt ticību un otrs - palīdzēt atrisināt problēmas, ja kaut kur kaut kas ķeras. Bet iedot naudu, protams, es nevaru." (No intervijas portālam liepājniekiem.lv)

Par žurnālistiem

• "Ja skatāmies uz Latviju, tad plašsaziņas līdzekļi šodien ir kā zirgi hipodromā. Vēlme un tirgus diktēta nepieciešamība būt pirmajiem - uzrakstīt skaļāko ziņu, lietot skarbākos epitetus, parādīt pārsteidzošākos kadrus - uzliek klapes uz acīm, dzen žurnālistus no notikuma uz notikumu, bet nedod laiku apstāties un padomāt. Padomāt par atbildību, kuru uzliek piederība varai. Man nav saprotams, kāpēc ķengas un prasta apsaukāšana it bieži aizstāj kvalitatīvu žurnālistiku." (No uzrunas konferencē "Latvijas masu mediju loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā".)

Par valodu

• "Ja kaut nedēļu padzīvosiet Rīgā, tad Rīga ir ļoti kosmopolītiska pilsēta - var dzirdēt piecas līdz sešas dažādas valodas. (..) Ir jāizšķir divas lietas - valsts valoda un tiesības lietot valodu. Valsts valoda ir viena - latviešu, un tas nemainīsies nekad." (No intervijas radio "Eho Moskvi".)

AUORS: Māris Antonevičs
PUBLICĒTS: "Latvijas Avīze", 15.10.2007

Kristaps Baņķis