PAR ASTROLOGA CEĻU

 

Kā nonācāt līdz astroloģijai, tās apgūšanai un praktizēšanai?

Laikam jau tas bija likumsakarīgi. Kā skan viens budistu teiciens: „kad skolnieks ir gatavs, atnāk skolotājs”. Mani vienmēr interesēja cilvēks, tādēļ pirmās studijas uzsāku medicīnas institūtā, tad dzīve deva iespēju apgūt psiholoģiju. Bet šīs zināšanas nesniedza atbildes uz daudziem. jo daudziem jautājumiem.

Lielo pārmaiņu laiks XX.gadsimta 80.gados, kopā ar „perestroiku” deva iespēju saskarties ar literatūru, kura praktiski nebija pieejama PSRS. Parādījās daudz grāmatu par ezotēriku, ufoloģiju, māģiju, hiroloģoju, numeroloģiju un vēl daudz par ko. Lai nenoslīktu šajā jaunās informācijas jūrā vajadzēja mēģināt to sagremot. Bet katram jau ir iekšā savs pulksteņrādītājs, kurš atsijā tev svarīgo no mazāk svarīga. Un tā, pēc Blavackas, Ošo, Gurdžīeva, Daniila Andreeva un daudzu citu autoru grāmatu apgūšanas sāka veidoties savs dzīves redzējums. Tādēļ sākumā arī astroloģiskās grāmatas piesaistīja ar savu neizzināto jauninājumu. Gribējās saprast – kas tā tāda astroloģija ir? Kāpēc ar to nodarbojas gudri un cienīgi cilvēki? Un es pat teiktu, ka bija tāds skeptisks izaicinājums saprast vai tā astroloģija tiešām ir reāla.

1989.gadā, kad interese par astroloģiju kļuva redzama jau apkārtējiem man uzdāvināja pirmo profesionālo astroloģijas grāmatu Dž. Llevellina (G.Llewellyn) „Astroloģija no A līdz Z”. Tad nāca apziņa, ka ar lasīšanu vien nepietiek, vajag lai kāds gudrāks un pieredzējošāks astroloģijā cilvēks paskaidrotu astroloģiskās likumsakarības un aiz rokas ievestu astroloģijā.

Un tādi cilvēki parādījās pat vairāki, 90-to gadu sākumā uz Rīgu ar vies lekcijām brauca ļoti daudz interesantu cilvēku. Gluži nejauši tā sakrita, ka es gandrīz vienā laikā, 1993.gadā iestājos pirmaja P.Globas rīkotajā skolas kursā, kūru apmeklēju trīs gadus un tajos pat gados bija iespēja apmeklēt Latvijas leģendāra astrologa S.Vronska un Maskavas astroloģijas skolas pasniedzēju lekcijas. Uzskatu, ka tieši tajos gados manas zināšanas astroloģijā no teorētiskām kļuva par praktiskām un profesionālām pēc būtības.

Te, gribētu dažu vārdus vairāk pateikt par saviem skolotājiem, ja es drīkstu tā teikt, kuru personības astrologu vidū ir labi pazīstamas, un par kurām arī populāros rakstos ir daudz kas rakstīts. Neatkārtošu nekādus biogrāfiskos datus, izteikšu tikai savus personīgos iespaidus un emocijas saistītas ar P.Globu un S.Vronski.

P.Globas personība ļoti bieži cilvēkos rada tādas nenopietnības sajūtas, „ko nu viņš tur atkal fantazē”. Kad es biju pirmajā P.Globas populārajā lekcijā 1990.gadā, tad man arī likās, ka daudzas P.Globas tēzes un apgalvojumi ir strīdīgi. Bet man jāsaka noteikti arī labi vārdi – viennozīmīgi P.Globa ir zinošs, profesionāls un gudrs astrologs ar ļoti lielu pieredzi, tas ir neapšaubāmi. Un tieši ar savu emocionālu attieksmi astroloģijā viņš spēja, es teiktu „enerģētiskajā” līmenī ievadīt lekciju klausītājus astroloģijas pasaulē. Protams, tehniskā astroloģijas puse bija otrajā plānā, ar to nodarbojas skolas pasniedzēji B.Romanovs un vēl daži , kuri lasīja lekcijas par planētu stāvēšanām, aspektiem, tranzītiem un citiem jautājumiem. P.Globas lekcijas notika retāk, un tas bija īsts uzvedums – kāda nebūtu lekcijas tēma, tā vienmēr bija bagāti piepildīta ar atkāpumiem, piemēriem, alegorijām un salīdzinājumiem. Ļoti daudz laika P.Globa veltīja Avestas ideju un filozofijas popularizēšanai. Pateicoties P.Globas lekcijām es uzzināju par zoroastrizmu, sameklēju literatūru par Avestismu, kā reliģiju un filozofiju. Tiešām daudzas šīs idejas ir dzīvotspējīgas, jo labā un ļaunā cīņa patiešām notiek gan pasaulē, gan katrā no mums. Un ir būtiski, kurā pusē tu nostājies. Tā ir interesanta un intriģējoša pasaule, bet par to būtu jāraksta atsevišķs stāsts.

Daudzi, arī P.Globas studenti, pārmet viņam pārāk lielu aizraušanos ar astroloģijas mistifikāciju, prognozes, kuras nepiepildās, nekorektas atsauksmes. Es neņemos apgalvot vai šiem pārmetumiem ir pamats, bet tiešām, P.Globa tajā brīdī, kad viņš bija vēstītāja azartā ne īpaši aizdomājās par teiktā precizitāti. Tas nekādā ziņā neattiecas uz astroloģijas pielietošanu un zināšanu, bet uz traktējumiem un viedokli gan. Katrs cilvēks vienmēr ienes astroloģijā ko personīgu, tuvu viņa raksturam un dzīves filozofijai. Es tiešām esmu ļoti pateicīga, ka dzīve man deva iespēju satikt klātienē šo interesanto cilvēku un profesionālu astrologu, kaut gan dzīves ceļi iet uz priekšu un es arī nevaru sevi nosaukt par viennozīmīgu P.Globas sekotāju, kaut gan savā darbā es pielietoju daudzas lietas, iegūtas 93.-95.gados, P.Globas skolas lekcijās.

Un vēl dažas atmiņas, par aizsaulē aizgājušā leģendārā S.Vronska lekcijām. Leģendāra tādēļ, ka ar šā cilvēka vārdu tiešām ir saistītas daudzas leģendas, pat S.Vronska dzīves apraksts pats par sevi ir sarežģīts un vairāku dzīves ceļu vērts. Neesmu ne vēsturniece, ne S.Vronska tuvs cilvēks un neņemos teikt kāda patiesības daļa ir visā par viņu sarakstītajā, bet man gribētos ticēt, ka lielākā daļa ir patiesība. Jo šis cilvēks ar savu garīgo spēku, ar savām neaptveramām zināšanām un īpašām dotībām pārsteidza mani pat ar rakstīto savās grāmatās, nerunājot nemaz par iespaidu no lekciju klausīšanas. Kad S.Vronskis runāja, varēja aizmirst par to, ka tavā priekšā ir gados vecs un dzīves grūtībām pārbaudīts cilvēks, viņa acis spīdēja kā jaunietim un runa bija tik saturīga, bet informācija tik dziļa, ka šie iespaidi paliks ar mani uz visiem laikiem. S.Vronska pasniegtā astroloģija bija daudz strukturētāka, loģiskāka un es teiktu, matemātiski skaidrāka par citām. Bet tomēr, bija arī liela daļa ezotēriskā dziļuma, (tas ir astroloģiskais piemērs, kad izteikta un piepildīta Zivs zīme (Merkurs, Mars, Jupiters un Hirons Zivīs) piešķir personībai tādas īpašības, kuras nozīmē daudz noslēpumaina un pavirši neredzama, tādus dziļus ūdeņus, kuros var nogrimt, bet var arī ieraudzīt dzīves jēgu. Šo cilvēku es ļoti augstu vērtēju gan kā speciālistu, gan kā personību. Tā bija īpaša tikšanās, kaut gan vienpusēja, jo privāti ar skolotāju nekad neesmu sarunājusies. Tādi cilvēki, kā S.Vronskis ar savu uzticību astroloģijai padara šo zināšanu par īsti zinātnisku.

Jau mācību laikā saku sastādīt dažādus horoskopus, visus, kurus varēju sadabūt – radu, draugu, paziņu, dažādu vēsturisko notikumu un slaveno personību. Tā, pamazām nāca pieredze un parādījās cilvēki, kuri lūdza manu padomu. Cik spēju, tik centos palīdzēt.

Praktiski pielietojot astroloģiju sapratu vairākas lietas: piemēram 1) visas grāmatās ierakstītās likumsakarības ir jāpārbauda praksē un dzīve laiku pa laikam ievieš tavās zināšanās korekcijas; 2) nevar zināt absolūti visu arī astroloģijā, atkarībā no vajadzības vairāk tiek pielietotas vienas vai citas metodes; 3) nevar apstāties attīstībā, jo vienmēr pastāv kas tāds, ko tu vēl nezini vai neesi izpētījis ar piemēriem; 4) astroloģija nevar palīdzēt visur un vienmēr, likumsakarībās ir arī izņēmumi; 5) atklājot cilvēkam astroloģiskās likumsakarības tu uzņemies personīgo atbildību par visu viņam teikto.

Un tomēr, katram mums ir savs aicinājums un savs dzīves ceļš. Ir tāds teiciens par rakstniekiem: „vari nerakstīt, nerasti!”, es to pašu teiktu par astroloģiju un astrologiem: „vari nenodarboties ar astroloģiju, nedari to!” Es, acīmredzot nevaru, jo visus šos 22 gadus mēģinu apgūt, aptvert, izzināt šo bezgalīgo zināšanu jūru, un man tas patīk.

 

Cik daudz Jūsu ikdiena ir savīta ar astroloģiju? Cik bieži ielūkojaties pats savā horoskopā?

Manā dzīvē astroloģija ienāca ļoti dziļi. Pirmajos gados, kad apguvu astroloģiju tā bija nepieciešamība, jo nav labāka veida saprast dažādu astroloģisko rādītāju iedarbību un cilvēka dzīvi, kā novērot un pētīt to dinamikā, un tas ir visvienkāršāk izdarāms pētot savu un savu tuvu cilvēku horoskopus. Neteikšu, ka katru dienu es sāku ar savas kartes apskati, bet svarīgos dzīves posmos noteikti papētu situāciju, lai zinātu apkārtējās situācijas raksturojumu, lai zinātu vienkārši runājot: „vai šodien spīdēs saule vai līs lietus un ko būtu vēlams vilkt mugurā”. Man šķiet, ka nav tik svarīgi cik bieži, svarīgāk ir jautājums ko tieši tu meklē astroloģijā, kādi jautājumi ir uzdoti, kādas atbildes saredzētas un kā šīs atbildes ietekmē tavu brīvo gribu un lēmumu pieņemšanu.

 

Vai ar iegūtajām zināšanām ir viegli dzīvot? 

Man diezgan bieži nākas dzirdēt no cilvēkiem: „Es baidos iet pie astrologa, ja nu man kaut ko Tādu pateiks”, vai „es neko negribu zināt par savu nākotni”, vai vēl vienkāršāk: „neticu tai pesteļošanai!”

Cienu katra cilvēka izvēli, bet tomēr mani pārsteidz tik kritiska attieksme pret to, ko tu pats neesi pārbaudījis vai izzinājis. Un pārsteidz arī nevēlēšanās dziļāk saprast savas dzīves likumsakarības, jo ir taču daudzas lietas, kas ir mūsu dzīves neatņemama daļa, bet mēs nepievēršam tam nekādas uzmanības. Man šķiet, ka no zināšanām nevajadzētu baidīties, jo zināšanas padara cilvēku par apzinātu personību, kura var uzņemties atbildību par savu dzīvi un notikumiem tajā.

Zināšanas nevar traucēt viena vienkārša iemesla dēļ, tās padara dzīvi saturīgāku. Varbūt dažreiz kādam liekas, ka nezinot kas, kā un kāpēc notiek var justies laimīgāks. Es noteikti nepiederu pie šiem cilvēkiem. Man vienmēr gribas uzzināt kāpēc un kā, man nepatīk būt aklai svešas gribas izpildītājai un tādēļ man ir svarīga arī astroloģija, jo tā paskaidro daudzas lietas pēc būtības un parāda notikumu likumsakarīgus iemeslus un sekas.

 

Kādas ir Jūsu ieceres– misija–vēlmes caur astroloģiju ko sasniegt personīgi un profesionāli?

Man ne īpaši patīk tādi skaļi vārdi kā misija, bet pēc būtības mums katram ir tā sava vienīgā un neatkārtojama misija, ko mēs piepildām dzīvojot uz šīs Zemes. Vai to sanāk izprast līdz galam dzīves laikā, tā ir cita runa. Mana vēlēšanās uz doto dzīves brīdi ir vairāk laika veltīt astroloģijai, gan konsultējot cilvēkus, gan pētot astroloģijas likumsakarības, lai es varētu nosaukt šo nodarbošanos par savu galveno uzdevumu. Cerēsim, ka dzīves apstākļi būs man labvēlīgi.

 

PAR KONSULTĀCIJĀM

Kādu astroloģijas virzienu vai skolu pārstāvat un kādēļ tieši šāda izvēle?

Es nevaru teikt, ka pārstāvu kādu konkrētu astroloģisko skolu. Astroloģiskās zināšanas ieguvu vienlaicīgi gan klasiskajā rietumu astroloģijā, gan austrumnieciski orientētā astroloģijā P.Globas skolā, gan vediskā astroloģijā. Rezultātā es savā darbā pielietoju tās metodes, kuras esmu pārbaudījusi praktiski. Man šķiet, ka pēc astroloģiskās ābeces apgūšanas katrs astrologs praksē ar laiku izstrādā savu piegājienu gan kartes analīzei, gan interpretēšanai, gan prognozēšanai. Galvenais, lai astrologs varētu pamatot savus secinājumus ar faktiem un argumentēt savu astroloģisko loģiku.


Kā notiek konsultācijas?

Es konsultēju Rīgā, klātienē, latviešu un krievu valodā, pēc iepriekšējas vienošanās pa tālruni.

Īpašos gadījumos varam vienoties par izbraukuma konsultāciju.

Pēc klātienes konsultācijas var vienoties par rakstisku kartes analīzi vai citu astroloģisko aprakstu.

Vienas konsultācijas laiks ir 60 minūtes. Dažreiz ar vienu konsultāciju ir par maz, tad vienojamies par atkārtotām konsultācijām.

Nepieciešamie dati – dzimšanas datums, laiks, vieta.

Ja Jums ir kāds konkrēts jautājums cenšaties to noformulēt pēc iespējas skaidrāk pašam sev. Vēlams, lai Jums būtu skaidrība, kādus jautājumus Jūs vēlaties uzdot astrologam un atbildes par ko vēlaties saņemt, tad mums noteikti būs vieglāk atrast kopīgu valodu.

Astroloģiskā konsultācija ir sadarbības veids, kurš palīdz ar astroloģiskām metodēm atrast atbildes uz interesējošiem jautājumiem. Esiet gatavs sadarbībai.

 

Katram astrologam savi klienti… Kādi ir Jūsējie?

Es neatsijāju klientus pēc kaut kāda iepriekšēja principa. Domāju, ka man, kā varbūt arī citiem astrologiem, ne īpaši patīk kontaktēties ar cilvēkiem, kuri ir nākuši ar vienīgo mērķi – pierādīt, ka jums nav taisnība un jūs nodarbojaties ar muļķībām, jo pārliecināt cilvēkus pretējā ir ļoti nepateicīgs darbs. Labi, ja klients meklē atbildes uz dažādiem dzīves jautājumiem. Labi, ja meklē atbildes sevī un apkārtējā dzīvē, ja ir gatavs uztvert ko sev jaunu un nepieredzētu. Bet arī tad, kad cilvēks vienkārši meklē mierinājumu vai risinājumu kādai konkrētai situācijai, astroloģija var līdzēt.

 

Kāda ir dzimuma proporcija starp klientiem?  

Protams, pie manis biežāk nāk sievietes. Bet pēc padoma griežas arī vīrieši. Es domāju tam ir ļoti vienkāršs paskaidrojums: vīrietis pēc savas dabas ir patstāvīgāks un neatkarīgāks un viņam grūti pieņemt padomus un palīdzību, it īpaši no sievietes, un vēl vairāk, ja tā ir astrologa konsultācija vai padoms. Bet tie vīrieši, kuri ir gana drosmīgi, lai spertu šo pirmo soli, bieži vien atgriežas un ļoti konstruktīvi izmanto un pielieto iegūto informāciju.

Kādi ir aktuālākie jautājumi?

Individuālās konsultācijās jautājumi vienmēr ir saistīti ar katra cilvēka dzīves svarīgāko – attiecības ģimenē, problēmas attiecībās, mīlestība, saderība, bērni, profesija, darbs, attiecības darbā, veselība, personīgā izaugsme, nopietnas pārmaiņas vai nozīmīgi notikumi, iespējas nopelnīt un vai ir vērts braukt uz ārzemēm ir īpaši aktuāli pēdējo divu gadu laikā. Lieliski ir ja jautājuma vietā ir vēlēšanās izprast sevi uzzināt par sevi kaut ko jaunu, vai vienkārši saprast, ka katrai darbībai un sajūtai ir iemesls. Mēs visi esam saistīti gan savā starpā, gan ar visuma spēkiem, ja pat neko par tiem nezinām. Kā saka juristi: „nezināšana neatbrīvo no atbildības”

 

Kad astrologs jūt gandarījumu par paveikto? Kas ir vēlamais galarezultāts?  

Es labi apzinos, ka vienas vai divu konsultāciju laikā var izdarīt tikai tik cik var, tādēļ gandarījums ir tad, ja sarunas beigās cilvēks var pateikt, ka nav vīlies atnākot uz konsultāciju un ir saņēmis vismaz daļu no gaidītām atbildēm. Gandarījums ir arī tad, kad redzi cilvēka acīs patiesu interesi par viņam sniegto informāciju, bet tas ir normāli, jo kad tavs darbs kādam ir noderīgs, no tā rodas arī gandarījums. Ja tu nevari palīdzēt, tad vismaz pieturies pie medicīniskā principa - „nekaitē”.

Kas Jūs visvairāk pārsteidzis astrologa darbā?

Astroloģijā mani vienmēr pārsteidz viens un tas pats – precizitāte. Kad rādītāji un datumi precīzi sakrīt ar notikumu, kad pieņēmumi sakrīt ar realitāti, kad teorētiski izrēķinātas varbūtības sakrīt ar dzīvi, tas pārsteidz, pat ja tu zini, kā un kāpēc tu izdarīji tādu secinājumu. Pārsteidz likumsakarības, kuras ir un kuras nemanāmi ietekmē katru mūsu dzīves soli un katru elpu, vajag tikai pievērst tām uzmanību. Ietekmē nenozīmē, ka viss dzīvē ir noteikts ar kāda cita varu, ietekmē – nozīmē, ka viss visuma, gan kosmosā, gan uz Zemes ir savstarpēji sasaistīts un pakļaujas noteiktiem likumiem, varam saukt tos par dabas vai Dieva likumiem, tie darbojas un no tiem nevajadzētu baidīties. Galveno astroloģijas likumu varētu noformulēt vēl ar Germesa-Trismegista teikto: „kas virs Zemes, tas arī uz Zemes”, bet otru: „Viss notiek cikliski, aiz nakts nāk diena, aiz ziemas – vasara, aiz gada - gads”.

Vai var pelnīt naudu ar astroloģijas zināšanām, ezotēriku, garīgumu?

Noteikti var pelnīt ar savu godīgu darbu. Cik nopietnas un profesionālas ir tavas zināšanas un prasmes, ir katra cilvēka sirdsapziņas jautājums. Bet ja tev ir iespēja sniegt cilvēkam viņam nepieciešamo informāciju un profesionālu konsultāciju, tas ir darbs, kurš prasa no darītāja diezgan pamatīgu piepūli un ja par to netiek atbilstoši maksāts tad tas ir tikai vaļas prieks. Mūsu pasaulē lielu nozīmi spēlē materiālās vērtības, tādēļ ja tu gribi ar kaut ko nodarboties profesionāli, tātad daudz laika un nopietni, par to arī jāsaņem atlīdzība, vienkārši lai dzīvotu. Nedomāju, ka te var būt kādas morālas nesaskaņas. Cita lieta, ja tava profesionalitāte ir apšaubāma un tu vienkārši vēlies apmuļķot cilvēkus un nopelnīt naudu mānoties, bet tā nav astroloģijas, bet godīguma problēma.

Šī mana atbilde ir izkristalizējusies gadiem, caur pašas šaubām un pārdomām, jo sākumā patiešām liekas, kā tas var būt, ka ar tādu jūtīgu sfēru var arī pelnīt. Bet tad jau pelnīt nevarētu vēl vairāku profesiju pārstāvji – garīdznieki, mākslinieki, dziednieki un varbūt pat ārsti, jo vai tad nav kauns ņemt naudu par palīdzību? Bet runa iet par sava daba veikšanu un līdz ar to, darbam jābūt apmaksātam. Mēs taču netirgojam laimi, veselību vai veiksmi. Astrologs var jums tikai sniegt viņa līmenim pieejamo astroloģisko informāciju, kura var būt noderīga un vai tad kādam ir šaubas, ka informācija var maksāt naudu?

 

PAR VISUMU UN JĒGU

Kad, astrologprāt, piedzimst cilvēks? 

Manuprāt, cilvēks piedzimst tad, kar Dievs ir izlēmis sūtīt šo dvēselīti uz Zemi.

No astroloģijas viedokļa horoskopā var saskatīt labvēlīgus vai nelabvēlīgus laika posmus, lai konkrētam cilvēkam tiktu pie bērniņa, bet pēc pieredzes te ir tik pat daudz izņēmumu, kā veicot ārpusķermeņa apaugļošanu. Viss ir OK, bet nekas nesanāk. Vai tieši otrādi – ir daudz šķēršļu, bet viss notiek. Tas nenozīmē, ka astroloģija ir bezspēcīga bērnu plānošanā, daudziem tā ir līdzējusi, bet noteikti bez astrologa šā lēmuma pieņemšanā un procesā piedalās vēl kāds...

Kāda ir cilvēka eksistences jēga?

Mūžīgais jautājums. Vai cilvēce kādreiz atbildēs uz šo jautājumu viennozīmīgi? Bet ja jau prasāt manas domas, tad jēga ir slēpta pašā cilvēka dzīves faktā. Ko es ar to domāju? Ļoti vienkārši – gluži, kā Majakovska dzejolī: „ja zvaigznes kāds iededz, tas kādam ir vajadzīgs”. Ja cilvēks piedzimst, viņā dzīvei noteikti ir jēga un viens no uzdevumiem, kuru vajadzētu atrisināt dzīves laikā – mēģināt izprast savu pienākumu, savu ceļu, savu aicinājumu un īstenot to maksimāli pilnīgi. Katram ir savs jēgas apzināšanas ceļš, bet dažiem astroloģija var kļūt par ceļa zīmi.

Kas ir karma?

Vārdnīcas skaidrojumā karma ir iepriekšējo domu, vārdu un darbību, tai skaitā iepriekšējās dzīvēs domātā, runāta un darīta rezultāts.

Kad cilvēks saka: „es neticu karmai”, tad cilvēks atsakās pieņemt acīmredzamo. Kāpēc? Tāpēc, ka tiešām katra mūsu darbība vai bezdarbība, arī vārdi vai domas ir sapīti kopējā dzīves ainā, nekas neeksistē vakuumā, nekas neeksistē pilnīgā neatkarībā un vientulībā, viss ir sasaistīts ar visu, katrs ar katru. Dzīve ievēro fizikas principu – nekas nerodas no nekā vai katrai darbībai ir līdzīga pretdarbība. Tas darbojas visur un vienmēr un tā ir karma. Karma nav sodība vai kas slikts, bet tikai objektīvs rezultāts. Ko sēsi, to pļausi.

 

Kas notiek pēc nāves?

 Nezinu, neesmu vēl pagaidām bijusi mirusi. Ceru un ticu, ka dzīve neierobežojas tikai ar fizisko ķermeni, tātad pēc šīs zemes dzīves jābūt citai dzīvei, uz kuru vārti atveras pēc nāves. Man būtu ļoti skumji domāt, ka cilvēks ir tikai tāda bioloģiska mašīna.

 

Ko Jūs teiktu, satiekot Dievu?

- Labdien! Paldies par manu dzīves piedzīvojumu! Vai es visu darīju pareizi?

 

PAR ATTIECĪBAM 

Kādi ir aktuālākie attiecību jautājumi? 

Vai viņš (viņa) ir tiešām piemērots man?Kāpēc viņš (viņa) mani nesaprot? Vai tā ir mīlestība? Kad precēties? Vai šķirties? Un vēl daudzi citi.........   

Kādas ir veselīgas attiecības? 

Attiecības vienmēr ir divu vai vairāku cilvēku sadarbība un ja sadarbība ir atklāta un patiesa, ja tā ir līdzsvarota un abpusēji patīkama, var teikt, ka tādas attiecības ir veselīgas. Lai izveidotu tādas attiecības vajag pielikt pūles no abām pusēm. Un tad ir jautājums, cik tieši pūļu tās pieprasa un vai pulējoties saglabāt attiecības par katru cenu, mēs nezaudējam ko svarīgāku.

Kas ir mīlestība? 

Jāņa Evaņģēlijā ir rakstīts: „Dievs ir mīlestība”, es piekrītu šim teicienam par visiem 100%. Mīlestība nevar būt tikai pieradums un ķīmiskās reakcijas, ka dažreiz izsakās skeptiķi un ciniķi. Mīlestība ir tik milzīgs spēks, ka apdāvināt ar to cilvēku var tikai Dievs. Prasme mīlēt ir lielākā un skaistākā no dāvanām, ko Dievs dāvāja cilvēkam.

Ir folklorizējies teiciens, ka vīrietis no Marsa un sieviete no Venēras. Ciktāl šie stereotipi sakrīt ar „astroloģisko patiesību”?

Šim izteicienam ir ne tikai folkloras saknes, bet arī astroloģiskas. Nav taču nejaušības, ka Marss tiek uzskatīts astroloģijā par galveno vīrišķīgo īpašību rādītāju un Venēra ir saistīta ar sievišķību un juteklību. Man patīk pieņēmums, ka sievietes un vīrieši nākuši uz Zemes no dažādām planētām. Pat neskatoties uz pēdējo 200 gadu emonsipācijas ideju attīstību, uz uniseksa kultūru un citām jaunā laika dvesmām, sievietes un vīrieši tiešām ir ļoti-ļoti atšķirīgi savā fizioloģijā, domāšanā, uzvedībā, interesēs un varbūt tieši savā atšķirībā viņi ir tik pievilcīgi viens otram. Un varbūt katram tomēr ir sava īpašā loma.

Kāda ir laulību dziļākā jēga? Kādēļ pārim laulāties, kādā ir atšķirība no vienkārši kopā būšanas?

 Nu, ja jau es uzskatu, ka mīlestība ir Dieva dāvana, tad jau loģiski ir apstiprināt savas attiecības cilvēku un Dieva priekšā. Ja kāds netic Dievam, tad tiem cilvēkiem pietiek ar savu attiecību apstiprināšanu citu cilvēku priekšā dzimtsarakstu nodaļā. Kādēļ to darīt? It kā jau nekādas īpašas vajadzības mūsdienās tajos civilajos vai reliģiskos rituālos nav. Bet, tomēr, padomājiet, vai tad ir vienlīdzīgi – mēs vienkārši dzīvojam kopā neuzņemoties nekādu formālu atbildību par šīm attiecībām vai mēs esam gatavi un vēlamies uzņemties atbildību par mūsu attiecībām vēl kāda priekšā. Te arī slēpjas atbilde.

 

Kas izskaidrotu, kāpēc pēdējā desmitgadē tik daudz pāru šķiras?

Kas viegli nāk, to mazāk novērtē. Attiecību un ģimenes vērtības ir mainījušās, ir atzītas brīvas pirmslaulību attiecības, sabiedrība nenosoda vientuļās mātes, pusaudži uzsāk seksuālās attiecības vēl skolā mācoties, viss notiek tik vienkārši, gandrīz neaizdomājoties, nedomājot, kas būs pēc gada, diviem, desmit. No otras puses cilvēks pats ne vienmēr apzinās, ko tad īsti viņš gaida no savas laulības un tad vēlmes un cerības var nesakrist ar realitāti, un atkal formāli šķirt laulību ir ļoti vienkārši. Atbildība par savu rīcību un saviem lēmumiem ir smaga nasta. Man šķiet, tas ir sabiedrības kopējas kultūras, tai skaitā attiecību kultūras jautājums.  

 

Kāda ir vecāku loma bērna dzīves ceļa izvēlē?

Ļoti būtiska, pat tajos gadījumos, gan vēcāki vispār neliekas ne ziņas par bērnu mācībām un turpmāko ceļu. Atkal, neviens labs darbs nepaliek nesodīts. Var palīdzēt bērnam jau pašā dzīves sākumā attīstīt savas dotības un iemācīt pieņemt patstāvīgus lēmumus. Var dot mīlestību, pārliecību savos spēkos, dzīves gudrību. Var uzspiests savu autoritāru viedokļi un liegt bērnam sajust savas īstās vēlmes un intereses. Var radīt bērnā vainas sajūtu vai savas nevajadzības sajūtu. Var palīdzēt un var traucēt, pat labu gribot. Tādēļ nenāktu par ļaunu konsultēties arī ar speciālistiem – pedagogiem, psihologiem, un arī astrologs var līdzēt, ar ko jūsu bērns ir līdzīgs jums, ar ko atšķiras un kādas ir viņa iedzimtās dotības un interešu loks.

 

PAR PAREDZĒŠANU

Nākotne ir varbūtība, iespējamība vai neizbēgamība? 

Ir divi atšķirīgi jēdzieni – pareģošana un prognozēšana. Parasti reti kurš aizdomājas līdz šo vārdu atšķirībai, bet tā ir milzīga.

Pareģošana nāk no neizteiktu, nestrukturētu, nemateriālo dzīves slāņu uztveres. Kā, kāpēc tas notiek neviens skaidri nezin ir tikai pieņēmumi un varbūtības. Pareģojumam, kā arī zīlēšanai var tikai ticēt vai neticēt, jo nav nekādas iespējas saprast kā ir saņemta piedāvājama informācija. Kaut gan, ja mēs būdu drusku uzmanīgāki, varbūt mēs saredzētu, ka arī sīkumi notiek ne pavisam nejauši un pārsvarā visam ir sava loģika. Varbūt tā ir viena no cilvēka aizmirstām vai apgūtām dotībām – prast redzēt dzīvē apkārt sev ko vairāk, kā tikai saraustītus, nesaistītus gadījumus un nejaušas sakritības. Man ir viens pazīstams matemātikas profesors, kurš nodarbojas ar haosa jautājumiem un viņš ir pārliecināts, ka haoss ir ļoti matemātiski strukturēta sistēma.

Bet, ja runa iet par prognozēšanu, tad tā ir cita sfēra. Prognozes var sastādīt tikai uz vairāku faktu analīzes rezultāta. Un ticiet vai neticiet, katrai astroloģiskai prognozei ir pamatā faktiskie rādītāji. Ja jūs esat gatavs uzklausīt, jebkurš astrologs paskaidros jums uz kādu rādītāju pamata viņš izdara savus secinājumus par notikumiem, gan pagātnē, gan nākotnē.

Nākotnes vai pagātnes notikumu precīzs apraksts nav ierakstīts horoskopā, tur ir ierakstīti daudz un dažādi rādītāji, kuri veido notikumu varbūtības iespējas. Tas, ka notikums ir astroloģiski iespējams nenozīmē, ka tas noteikti piepildīsies. Kāpēc? Tieši tāpēc, ka mēs esam apveltīti ar brīvo gribu pieņemt patstāvīgus lēmumus. No šim mūsu lēmumiem un soliem likumsakarīgi veidojas mūsu dzīve. Zvaigznes dot mums iespējas, kuras mēs izmantojam vai nē pēc sava lēmuma.

Vai vajag prognozēt nākotni? Vai vajag iet pie ārsta uz profilaktiskām apskatēm, ja tu esi it kā vesels? Vai vajag klausīties laika prognozes, ja tās tik bieži nepiepildās? Kam ir vajadzīgas ekonomiskās prognozes, ja krīzes tik un tā notiek? Kāpēc vispār cilvēki nodarbojas ar kaut kā jauna vai nemateriāla izzināšanu, piemēram, ar teorētisko zinātni vai to pašu mākslu, ja šodien to nevar likt lietā? Laikam jau kādam vajag... Domājiet paši un pieņemiet savu lēmumu, vai jūs gribat zināt ko par laika un valūtas svārstībām, un par savas dzīves svarīgiem posmiem.

 

Vai cilvēkam ir dota brīvā griba, izvēle?

 Protams, protams, protams. Cilvēks ir apzināta būtne un cilvēkam ir brīvā griba! No katra paša lielā mērā ir atkarīgs cik no tās dotās brīvās gribas mēs liekam lietā. Te ir ļoti interesanta tendence, kad cilvēks iegūst kaut ko labu – nopelna kādu lielāku naudiņu, nopērk jaunu mantu, sasniedz kādu kāroto virsotni, tad parasti cilvēks saka: „ES to izdarīju, tas ir MANS nopelns!”. Bet ja dzīvē neiet tik gludi un ir problēmas un šķēršļi, tad cilvēks gandrīz izmisumā uzdod jautājumu: „Par ko man tas viss? Kāpēc tas Kungs ir tik nežēlīgs pret mani?” Mums reti ienāk prātā, ka varētu būt arī otrādi – veiksmēs Dievs stāv mums klāt, bet neveiksmēs mēs, kā nerātnie bērni, neklausām viņa pamācībām.

Brīvā griba nav nekāda visatļautība, ko gribu, to daru. Brīvā griba dos iespēju izvēlēties no dzīves piedāvājuma, to kas tev šodien nāk labāk pie sirds. Bet tavai izvēlei būs arī sekas, par to gan vari vienmēr būt pārliecināts. Un tad pēc vairākām savām brīvām izvēlēm, kad pusmūžs jau ir garām nav nemaz tik viegli atbildēt, kā tu nonāci tur, kur tagad esi. Mēs pieņemam lēmumus katru dienu, ja ne katru brīdi, jo pat lēmums, ko dzert pie brokastīm – tēju vai kafiju, savā ziņā arī ietekmē mūsu tālāko dzīvi.

Tā nu tajā dzīvītē ir – ir dzīves likumi un ir brīvā griba, un prātīgākais būtu mācīties sabalansēt vienu ar otru.

Vai horoskopā var redzēt „visu” – arī nāvi?

Var redzēt daudz ko. Laikam jau tas ir drusku atkarīgs arī no paša astrologa „redzes”. Bet es domāju, ka tomēr pastāv lietas, kurās nevajadzētu tā gluži nekaunīgi iejaukties, jo ne visām likumsakarībām pretoties ir lietderīgi. Tāpēc jau tie Dieva ceļi ir neizdibināmi, kā tā augstākā jēga paliek kaut kur tur augšā debesīs. Ar kādu uzdevumu katrs konkrēts cilvēks atnāk uz Zemes un kad viņam pienāk laiks aiziet – par to, lai lemj kāds augstāks un gudrāks Spēks par mani. Kartē noteikti ir redzami veselībai un pat dzīvībai bīstami posmi, bet ne katru reizi tie beidzas ar nāvi. Dieva spēkam arī ir sava brīvā griba.

Zinot savas dzīves kritiskos posmus var mēģināt būt piesardzīgākam, vismaz ar savu neapdomīgu rīcību neprovocējot bīstamas situācijas. Noteikti var izvairīties no vairākām problēmām, vai mazināt to sekas, ja vien nav jau pirms tam paveikts tik daudz, ka labot ir pa vēlu vai vienkārši ir beigusies šīs dzīves programma. Man svarīgāk ir zināt un izprast manas tagadējās vēlmes un rīcības, lai varu nosaukt tās par kaut cik apzinātām, nekā vienkārši gaidīt nākotni neziņā. Kā būs, tā būs -nav mana devīze. Es gribu saprast kāpēc ir kā ir, un kā varētu būt ja būtu savādāk.  

Vai cilvēkam kļūst vieglāk, ja uzzina, kas notiks?   

 Cik tad precīzi astrologs nosaka tam cilvēkam, kas viņu sagaida? Man pašai ļoti nenāk pie sirds tādi ļoti neapšaubāmi, pārliecināti apgalvojumi, kā, piemēram : „jums tas vīrs galīgi neder, jums ar viņu ir jāšķiras”, „jūsu bērnu sagaida smaga slimība pēc gada”, „tajā darbā jūs neko nesasniegsiet” un tā tālāk. Man vienmēr gribas uzdot tādam astrologam jautājumu: „a kā viņš izdarīja šādus bargus secinājumus?” runa taču iet par nākotni, tātad spēkā ir varbūtības kategorijas – varbūt ir pareizāk teikt : „vai jums ar vīru nav kādu sakrājušos problēmu, kuras varētu mēģināt atrisināt pirms objektīvā ietekmējoša astroloģiskā situācija paliek sarežģītāka”, jo cilvēki taču kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo kopā? Varbūt labāk ir pabrīdināt vecāku par to, ka tādā un tādā laika posmā viņa bērnam varētu pasliktināties veselības stāvoklis un vajadzētu vai nu laicīgi profilaktiski griezties pie daktera, lai nepieļautu slimību, vai nu īpaši pasekot bērna sajūtām. Vai, ja runa iet par darbu varbūt lietderīgāk ir paskaidrot kur tieši varētu būt klupšanas akmeņi un kādas grūtības var traucēt, var jau būt, ka cilvēks saņemas un ar godu iztur visus pārbaudījumus un sasniedz to, ko vēlējās pat pretrunīgos un nelabvēlīgos apstākļos. Ja informācija ir sniegta korekti un laicīgi, tā vienmēr var noderēt.

 

Kā rodas katastrofas, kur summējas ne vairs viena cilvēka, bet simtiem, tūkstošiem likteņu, kur zūd brīvā izvēle un sākas “likteņa pirksts”? Vai tas ir iepriekš paredzams un novēršams?

  No astroloģijas viedokļa lielās katastrofas notiek, kad ir spēcīgs un saspringts enerģētisks fons, viss biežāk no tālām planētām, tādām kā Plutons, Neptūns, Urāns, un arī Saturns, bet lai fons kļūtu par reālu notikumu vienā vietā ir jāsakrīt vēl vairākiem rādītājiem konkrētu cilvēku kartēs, ģeogrāfisko vietu un politisko veidojumu kartēs. Katrai lielai katastrofai ir spilgta izteikta astroloģiskā karte, kur var redzēt vairākus rādītājus. Bet vai var prognozēt katastrofas uz priekšu, neņemos apgalvot, jo pārāk daudz nezināmo rādītāju vajag salikt kopā, lai būtu skaidra bilde. Zinu, ka ir astrologi un pat veseli kolektīvi, kuri nopietni nodarbojas ar šāda veida prognozēšanu gan Krievijā, gan Eiropā, gan Amerikā. Tāds darbs prasa piekļuvi ļoti lielam apjomam sensitīvas informācijas, kura nav pieejama parastam cilvēkam, vai pat vienkāršam astrologam – nav precīzu datu, ar kuriem varētu operatīvi rīkoties. Tādēļ viens astrologs te var izteikt tikai pieņēmumus varbūtības veidā, kurus astrologs var secināt no kopējiem datiem un viņam pieejamas izejas informācijas. Jo vairāk precīzas un korektas izejošas informācijas, jo precīzākas var būt prognozes.

 

Kas Jums visvairāk no notiekošā rūp kā zvaigžņu tulkam?

  Kā cilvēku, kurš kādu laiku jau ir veltījis astroloģijai, mani sarūgtina, ka astroloģija nav ieguvusi mūsu laikā pietiekošu atbalstu, lai vairāk gudru un domājošu cilvēku izzinātu un izprastu šo zinību un padarītu to zinātniskāku. Mani sarūgtina, ka astroloģija joprojām ir uztverama vienā līmenī ar salonu zīlēšanu ne viss ar zināšanu. Man gribētos, lai katrs cilvēks zinātu astroloģijas ābeci kaut vai pamatu līmenī, tad daudz grūtāk būtu dzīvot šarlatāniem un profesionāla astroloģija būtu daudz pieprasītāka, lai palīdzētu cilvēkiem atrast savu ceļu starp visām dzīves iespējām.

 

PAR LATVIJU UN LATVIEŠIEM

Kā raksturotu latviešus?

Jūs taču zināt, ka nacionalitātes jēdziens parādījās pasaulē tikai 19.gadsimtā. Arī tagad vairākās Eiropas valstīs nacionalitāte asociējas ar valsts nevis etnisku piederību. Bet tādas kopējas atšķirības taču ir latviešiem, krieviem, gruzīniem un citām tautām. Ir pieņēmums, ka astroloģiski tās atšķirības ietekme zeme, no kuras nāk cilvēks. Piemēram, Latvijas zeme ir pieskaitīta pie Jaunavas zīmes. Tātad, visos latviešos un arī cittautiešos, kuri ir dzimuši vai ilgi dzīvo Latvijā un asociē sevi ar Latviju ir jābūt kaut kam no Jaunavas zīmes. Jābūt kādam rokdarbam mājās, koptam dārzam ar ziediem, dainu grāmatai, dziedniecības pamācībai vai augstām IT tehnoloģijām. Jaunava ir darbīga un čakla, labsirdīga un izpildīga, Jaunava ir ļoti pacietīga un pielāgojas mainīgiem apstākļiem, bet tai trūkst stratēģiskās domāšanas. Labas idejas bieži iegrimst sīkumos. Sliktākajā gadījumā neiecietība pret visu un visiem, sīkumainība un garīgais tukšums. Ak, ja mēs attīstītu sevī savas labākās īpašības! 

 

Kādu redzat Latvijas valsts un tautas nākotni?

 Pārāk liels un nopietns jautājums, lai atbildētu uz to dažos vārdos. Valsts un tautas nākotne ir atkarīga ne tikai no astroloģiskajiem rādītājiem, bet arī no cilvēkiem, kuri pārstāv valsti un strādā valsts labā. Man gribas optimistiski ticēt, ka arī valsts vīriem un sievām būtu jārūp visas Latvijas valsts un tautas nākotne, tad jau būtu jāpieņem attiecīgi pārdomāti lēmumi un jāveic reālas rīcības, lai mūsu visu nākotne izskatītos skaistāka un drošāka. Domāju, ka tas patiešām ir iespējams. 

Pašlaik cenšos apkopot savu dažādā laikā veikto astroloģisko pētījumu rezultātus saistībā ar Latvijas vēsturi un notikumiem, tur tad varbūt būs vēl kāds mans viedoklis.


PADOMI LAIMĪGAI DZĪVEI 

 

  • Kā teica Kozjma Prutkovs: „Ja gribi būt laimīgs – tad esi laimīgs!”

  • mēģināt saprast notiekošā iemeslus;

  • nekādā gadījumā neatkāpties grūtību priekšā;

  • nebaidīties lūgt palīdzību un sniegt to, kad palīdzību lūdz tev;

Lolita Mališčica

Profila attēls

Kontakti

Tavs astrologs?

29 cilvēki iesaka šo astrologu

Balsot