Par astroloģiju
Astroloģija ir sena zinātne.
To, ka tā ir zinātne, ik dienu apstiprina astrologa prakse, kas kalpo par patiesības kritēriju. Viens no zinātnes pamatpostulātiem – apstiprinājums eksperimentā. Astrologs nodarbojas ar diviem jautājumiem: analizē laika struktūru un izskaitļo, kad notiks pārmaiņas. Pirmo daļu sauc par interpretāciju, otro – par prognozi.
Astroloģija ir tehnika, kuru lieto astrologs. Turklāt katrs novērtē iegūtos rezultātus atbilstoši savam pasaules skatījumam. Tādēļ es bieži atkārtoju – cik astrologu, tik astroloģiju.
Astroloģija spēj sniegt atbildi uz katram cilvēkam aktuālu jautājumu – kas notiks. Un – kad tas notiks. Par laimi – astroloģija ir vienīgais instruments, kas precīzi paredz laiku.
Astroloģija ir zinātne par simboliem, ar kuru palīdzību iespējams atrast visa notiekošā cēloņus un to mijiedarbību. Astroloģiskā prognoze palīdz atrisināt problēmas to psiholoģiskajos pirmsākumos, aprēķinot tam savus spēkus un laiku.
Tas cilvēkam nav vajadzīgs, kamēr nesastopas ar grūtībām. Bet grūtības ir vienmēr!
Par nākotni
Visus interesē nākotne. Taču, jautājot zīlniecei un astrologam, cilvēks visbiežāk nespēj precīzi formulēt, ko vēlas... Ja zīlnieces un astrologi atbild, tad īsti nesaprot, ko dara.
Nākotne ietver sevī pagātnes darbības rezultātu plus iniciatīvu un ir veidota no trim slāņiem. Pirmais un otrais – nobriedusī un briestošā karma – simbolizē apstākļus, kurus mēs nekad un nekādā veidā nespēsim mainīt vai arī varam mainīt noteiktā veidā. Trešā – radošā jeb veidojamā karma – tās ir mūsu domas, vārdi, rīcība, kas veido mūsu nākotni, bet pilnībā atkarīga no mums pašiem.
Astrologs, kurš strādā ar laiku jeb prognozē, agri vai vēlu saprot, ka nākotne ir iespējamā varbūtība, kas potenciāli var veidoties dažādi. Vienīgais, ko nevar mainīt, ir laiks – kad. Lai mainītu, nepieciešams laiks un darbs jeb piepūle.
Kādas ir iespējas mainīt savu nākotni? Zinot, kāds faktors un kurā laikā darbosies, var: neizmantot enerģiju un tādā gadījumā kaut ko sagraut; neapzināti izmantot, kā likums, daļēji; apzināti izmantot – astrologs var pateikt priekšā milzum daudz variantu, izmantojot astroloģisko simboliku; pati skarbākā, graujošākā enerģija, no kuras baidījās senlaiku astrologi, var būt radošā, ja to iegriež pareizajā gultnē. Šodien to sauc par enerģijas novadīšanas vajadzīgajā gultnē jeb kanalizēšanas principu.
Tad ko gan var prognozēt astrologs? Pirmkārt – laika posmu, kurā iespējamas kādas darbības. Otrkārt – faktoru kopumu, kas darbosies konkrētajā laika periodā. Kvalificēts astrologs nekad nepateiks to, kas notiks, bet – kā varētu būt. Tāpēc nav atbildes uz jautājumu, kāds ir prognožu sakritības procents.
Nopietna prognoze vajadzīga cilvēkam, kurš gatavs saprātīgi izmantot savu potenciālu zināmā laika posmā.
Par ticību
Ne velti mēdz teikt: katram astrologam – savs klients.
Tas ir dabiski, jo viens sola iekodēt uz veiksmi, cits nodarbojas ar karmisko astroloģiju, trešais ir visu iespējamo intelektuāli metafizisko biedrību prezidents vai neeksistējošu zinātnisko akadēmiju loceklis... Neviens klients taču neatnāk pie astrologa nejauši. Tādēļ ir derīgi painteresēties, kur viņš ir guvis informāciju un ko tieši ir dzirdējis par konkrēta astrologa darba specifiku.
Astrologs nav dakteris: dzīve piespiež – cilvēks apmeklē. Astrologu izvēlas ar tendenci, reizēm to darot ilgi un rūpīgi.
Ir astrologi zīlnieki, kuri sniedz konsultācijas, kurā bankā noguldīt naudu tā, „lai man būtu viss, bet man par to nekas nebūtu”. Šiem astrologiem „jātic”. Viņi arī paši ir „ticīgi”...
Es astrologus iedalu divās kategorijās. Vieni kaut kur kaut ko ir izlasījuši vai izdzirdējuši un to arī vēsta. Otri kaut ko uzzina, gadiem to pārbauda un, kad beidzot saka, dara to saviem vārdiem, un tas jau ir pavisam cits materiāls. Pirmo mūsdienās droši vien ir tūkstošiem, otro – pavisam nedaudz...
Man ļoti patīk doma „cik astrologu – tik astroloģiju”, tāpēc ka viss tehniku kopums, ko var iemācīt nākamajam astrologam, veido 1% , bet pārējie 99% izriet no katra astrologa pasaules priekšstata un skatījuma. Cilvēcisko faktoru astroloģijā veido neatkārtojamā dzīves pieredze.
Man periodiski jautā, vai ticu astroloģijai. Es vienmēr atbildu: „Nē, neticu, bet zinu tās reālās iespējas.” Šķiet, Strugackis teica: „Jautājums par ticības un izzināšanas (atziņas) savstarpējām attiecībām sen atrisināts – nepieciešamība pēc ticības parādās tad, kad beidzas izziņas iespējas.” Secinājums: nav neticīgu cilvēku.
Cits jautājums – kam tic. Dievam, mīlestībai, taisnīgumam, dabas likumiem, vardarbības varai vai dolāriem. Atkal – uzticies, bet pārbaudi, tā ir prakse – patiesības kritērijs. Ja var pārbaudīt un zināt – tā jau nav ticība, tās ir zināšanas. Starp citu, pārbaudīt – Skorpiona dzīves darbs. Ticību simbolizē Neptūns, Zivju un Strēlnieka pārvaldnieks. Tāpēc pat ticīgs Skorpions iekšēji šaubās, bet saprātīgās Zivis, ja tādas pazīstat, gatavas iet pavadā.
Ticība ir kā dvēseles mūzika; mīlestība – kā ilūzija, ilūzija ir apmāns un tā tālāk... Bez pieredzes šķiet juceklīgi, bet kļūst vienkāršāk, ja atceras par to, ka ir vēl līmenis, zemākās un augstākās izpausmes. Mīlestība – tā ir augstākās jūtas. Ticība – tāpat. Bet zemākais līmenis – apmānīt, iedzert. Dzērāji biežāk sastopami starp mazticīgām Zivīm. Labi, ka katrā horoskopā ir Urāns, Ūdensvīra pārvaldnieks, zinību planēta.
Par varu
Varu horoskopā pārstāv divas spēka planētas – Marss un tā augstākā oktāva Plūtons. Pirmais ir enerģijas un fiziskā spēka simbols, otrais – enerģētikas un varas. Spēka nesējs – ķermenis. Vara sākas ar fizisko: varmācīga darbība, muskuļu demonstrēšana, labākajā gadījumā – sports. Viena no spēka izpausmēm – seksualitāte. Un, protams, materializētā enerģija – nauda. Marsa enerģijas patēriņš dod naudu, bet Plūtons –kapitālu. Ne velti Šekspīrs teica: „Mīla un nauda valda pār pasauli.”
Attīstīts prāts spējīgs apgūt zinātni. Attīstītas jūtas veido morāli un mākslu. Liels spēks – vara – spēj mainīt apkārtējo pasauli.
Katra cilvēka horoskopā ir Marss un Plūtons. Tad kāpēc gan visi nav bagāti un laimīgi?
Pirmkārt, neviens nesola, ka vara ir vienlīdzīga laimei.
Bet par bagātību – būtiski, kā rīkojas ar varu. Ja rīkojas vardarbīgi – var kļūt bagāts, bet ne uz ilgu laiku. Bet var būt arī garīgā vara. Svarīgi, kā planētas novietojušās horoskopā: vienam nāk nauda, cits cieš no vardarbības.
Par izvēli
Skolā matemātikas stundās bērniem māca četras parastas darbības: saskaitīšanu, atņemšanu, dalīšanu un reizināšanu. Bet pirms tam vēl vienkāršāk – salīdzināšanu. Un matemātikas skolotājiem nav ne jausmas, ka viņi māca bērniem pašu galveno dzīves darbību – izvēlēties.
Izvēle cilvēkam ir vienmēr un uz katra soļa. No sīkumiem – „apēdīšu sviestmaizi ar šprotēm vai zupu” līdz ”precēšos – neprecēšos”. Traucē cilvēka domāšanai piemītošs inertums. Savu lomu spēlē arī zemapziņa – tas nav man. Un tad grūti saprast atšķirību starp „nevaru” un „negribu”.
Ir cilvēki, kuriem vienmēr grūti izvēlēties, piemēram, Svari. Viņiem jāmācās no Auniem, kuri pret visu attiecas vieglāk. Jebkurā gadījumā – lai izvēlētos, ir vajadzīga informācija.
Reizēm, nevēloties izvēlēties, cilvēks zemapziņā mēģina pārlikt atbildību uz kādu citu: likteni, zīlnieci, ārējiem apstākļiem.
Būtībā brieduma pazīme ir mācēt izdarīt izvēli. Draudzene saprotoši piekritīs par ļauno likteni, paziņa līdzjūtīgi pamās ar galvu par zināmajiem apstākļiem, zīlniece ar prieku izstāstīs, kā jums rīkoties, bet nopietns astrologs vienmēr atceras, ka izvēle paliek cilvēka rokās.
Tāpēc zīlnieces piedāvā kodēšanu uz veiksmi, programmējot cilvēku, bet astrologs paskaidro darbojošos faktoru būtību, ar to pašu paplašinot izvēles brīvību.
Par pienākumu
Parādi ir jāatdod. Tā saka Saturns, ar kura valdīšanas laiku saistīja cilvēces Zelta gadsimtu. Viduslaikos netaisnīgi to nosauca par lielo ļaunumu. Nav brīnums: auksts un sauss pēc dabas, asociējas ar zemi jeb akmeni, Saturns neko nedarīs, lai pārliecinātu par savu lojalitāti, tas ir pārāks par to.
Patiesības labad jāatceras, ka Saturns ir mūžības, drošības, principu, likuma, taisnīguma simbols. Izturīga, pastāvīga, smaga darba simbols. Maz tādu, kas nepiekritīs, ka bez piepūles neizvilksi zivi no dīķa. To mums arī māca Saturns.
Smags, nogurdinošs darbs – vienīgā rezultāta garantija. To arī gribētos iemācīt mūsu bērniem. Kad mēs darām darbu, pārvarot šķēršļus, ieguldot enerģiju, Saturns materializē to, kas dod dzīvē stabilitāti, vismaz pieredzes veidā. Tas iemieso enerģijas saglabāšanas likumu. Mainot formu, Saturns nemaina savu būtību. Pienākums, kas nozīmē, ka tam tā jābūt, – karma jeb liktenis. No sevis nekur neliksies. Nevēloties šķiest laiku un spēku, mēs zaudējam. Atdodot – saglabājam. Tā saka Saturns.
Par garīgumu
Šodien tikai slinkais nav garīgs. Bet garīgums – tas nav reizi mēnesī aiziet uz teātri un ielikt plauktā dažas grāmatas.
Horoskopā ir tāda telpa – divpadsmitā māja. Senajā astroloģijā to sauca par piespiedu kārtas brīvības ierobežošanas vietu – cietumu, slimnīcu, klosteri, kur cilvēks nokļūst par saviem grēkiem.
Prakse rāda, ka ar šo mājas akcentu iespējamas kā pozitīvas, tā arī negatīvas izpausmes atkarībā no tā, ko cilvēks ir pelnījis, tāpēc ka šajā rezultātu mājā cilvēkam ir darīšana ar vispārējiem pasaules likumiem. Kāds tos sauc par Dieva, cits – par Dabas likumiem, trešais – par taisnīguma principiem. Patiesībā tas ir viens un tas pats.
Pēc enerģijas novadīšanas likuma patieso garīgumu nozīmē divpadsmitās mājas realizēšana. Vienkāršāk sakot, garīguma process ir noteikums, lai atveseļotos no slimības. Piesaistīties Kosmosa harmonijai palīdz arī nodarbošanās ar mākslu.
Par katastrofām
Katastrofas notiek nejauši. Bet kas tad ir „nejauši”? Pareizi teicis kāds gudrais: visi varonīgie glābšanas darbi ir kādas nevīžības sekas. Ja būvē bez projekta, celtniecības laikā zog cementu, tad māja neizbēgami sabruks. Tas katrā ziņā sagaidāms. Jautājums – kad. Un astroloģija – vienīgais instruments, kas ļauj aprēķināt momentus, kad šīs „nejaušības” var notikt.
Senatnē daļu planētu un horoskopa elementu sauca par graujošiem un saistīja ar katastrofām. Analizējot to īpašības, mēs saprotam, ka tie ir spēka momenti un faktori. Secinājums: mēs varam nepieļaut postu, ja izmantosim spēku, virzot to noteiktā gultnē.
Par skaistumu
Skaistums ir relatīvs jēdziens. Par gaumi nestrīdas. Tam es nepiekritīšu. Ir daudz filozofisku jautājumu, sen atrisinātu, bet cilvēki aiz pieraduma apspriež tos no nulles.
Ko par to saka astroloģija? Palīdzēs saprast Venēra, skaistuma dieviete, sievietes, baudas un dāvanu simbols. Astroloģijā ir sadaļa, kuru sauc fiziognomika jeb tipoloģija. Horoskopa planētas, atrodoties noteiktā stāvoklī, ietekmē ārējo izskatu. Venēra cilvēku padara skaistu.
Analizējot tāda cilvēka ārieni, kura horoskopā akcentēta Venēra, mēs varam pietuvoties skaistuma izpratnei. Kā tā izpaužas? Izteiksmīgākie līdzekļi – proporcijas un ovālas līnijas. Ārienes elementi – viļņaini mati, garas skropstas, mandeļveida acis, skaista mute, bedrītes vaigos un zodā, kā arī rotaslietas, drēbes, meikaps.
Proporcijas, kā apgalvo zinātnieki, matemātiski atbilst gravitācijas laukam, kurā mēs eksistējam. Tāpēc pastāv zelta griezuma princips, uz kuru balstās jebkura estētiskā sistēma. Sievietes to izjūt spēcīgāk.
Skaistums – zelta griezuma proporcijas. Skaistums sagādā baudu. Par baudu jāmaksā ar dāvanām. Tā kā Venēra ir arī subjektīvas uztveres simbols, tad – svarīgi, no kuras puses skatās. Kaut gan – no kuras puses neskaties – būtība nemainās.
Par mīlestību
Katram cilvēkam ir noteikta personīgo attiecību pieredze. Dažreiz daļēji apzināta. Astroloģija dod iespēju saskatīt cēloņus un savstarpējas iekšējās sakarības.
Mīlestības daba ir Saule un Mēness. Saules loma sen ir labi zināma, bet Mēness loma ir nenovērtēta. Horoskopā spīdekļi ir divas vienas medaļas puses, vīrieša un sievietes sākuma simbols.
Kas ir mīlestība? Siltums, prieks un gaisma. Saule apzīmē galveno, jēgu, centru un sirdi. Tāpēc saka – sirds lietas. Saules enerģija ir radoša. Radīšanu mēs saucam par daiļradi. Radīšanas būtība ir improvizācija, spēle. Visvairāk spēlējas bērni – mīlas augļi. Mīlestība bez prieka un bez bērniem nav mīlestība.
Mēness – dvēseles simbols – piesātina ar pārdzīvojumiem, bagātina ar līdzjūtību. Saule dod enerģijas lādiņu. Mēness to realizē. Pārējās planētas vienīgi papildina ar niansēm.
Venēra novērtē, pirmkārt, ārieni, seko baudām, viņas instruments – proporcijas.
Marss dod enerģiju un kaisli.
Neptūns iedvesmo, dod maigumu un sapņainību, uzvelk jums rozā brilles.
Par mazajiem
Labdien, bērni! Šodien mums kārtējā astroloģijas stunda. Kāpēc „bērni”? Ar ko bērni vispār atšķiras no pieaugušajiem? Ar to, ka viņi ir mazi? Jā un nē. Pieauguši cilvēki, kuriem ir ļoti mazs augums, nemīl, ja viņus sauc par liliputiem, viņi dod priekšroku jēdzienam „mazi”. No otras puses – divmetrīgs puisietis mammai vienmēr būs maziņš.
Bet jebkurā vecumā un lietā mazs būs tas, kurš neko vai gandrīz neko nezina. Tāpēc astroloģijā mēs visi vēl pagaidām esam mazi. Tieksmi pēc zināšanām un mazus izmērus horoskopā dod planēta Merkūrs.
Kāpēc daudziem no mums ir dažāda attieksme pret mācībām? Tāpēc, ka ir atšķirīgs Merkūra izvietojums. Vienam cilvēkam dzimšanas brīdī tas leca virs horizonta un tādēļ atstāja neizdzēšamu nospiedumu uz ārējo izskatu. Sanāca tāds jauneklīgs (jā, visu mūžu maziņš), kalsns un ļoti kustīgs cilvēks ar skrejošu skatienu, mūždien lasošs, daudz runā pa telefonu. Citam Merkūrs dzimšanas brīdī bija retrogrādā, tāpēc, lai uztvertu informāciju, viņam trīs reizes jāatkārto.
Trešajam Merkūrs atrodas zenītā, un viņš visu savu mūžu saista ar bērniem, piemēram, kļūst par skolotāju.
Cieniet maziņos!
Par partnerību
Grūti izprast sevi. Vēl grūtāk iemācīties būt kopā.
Abos gadījumos ir nepieciešama informācija. Ir kopējs stāvoklis un ir individuālas īpatnības. Horoskops – informācijas avots.
Attiecību prognoze – divtik mazāk uzticama nekā individuālā, jo puse atkarīga no otra cilvēka.
Par taisnību un patiesību
Taisnība ir tas, kam mēs ticam. Tāpēc katram ir sava taisnība.
Patiesība ir absolūta. Izzināt to nav vienkārši, biežāk laika gaitā izdodas pietuvināties. To labi atspoguļo sena indiešu teika. Četriem aklajiem pajautāja, kas ir zilonis. Pirmais pieskārās snuķim un teica: zilonis ir lokana caurule. Otrs pieskārās kājai un teica: zilonis ir stabs. Trešais pieskārās astei un apgalvoja, ka zilonis ir striķis, ceturtais pieskārās ilknim un nolēma, ka zilonis ir šķēps. Visi viņi teica taisnību, vai ne tā?
Var citādāk: taisnība ir kā sarkans ābols no vienas puses, zaļš no otras puses, balts ar sēkliņām vidū, ja skatās griezumā. Lai tuvotos patiesām zināšanām par ābolu, jāzina vēl garša, smarža, ķīmiskais sastāvs un daudz kas cits.
Tāpēc astrologs var pateikt, ka taisnība ir subjektīva un pielīdzināma Venērai un Neptūnam. Bet patiesība – objektīva un pielīdzināma Urānam. Rezultātā pēc šo planētu akcenta horoskopā var spriest par cilvēka tieksmi aizstāvēt savu taisnību vai visās situācijās tiekties izprast patiesību.
Par svētkiem
Ievēroji, ka vairums svētku tiek svinēts ik gadus? Noteiktā datumā vai periodā. Mēs pat neaizdomājamies, ka vārds „gads” ir Saules cikla apzīmēšana. Tieši tik daudz laika vajag, lai Saule apietu zodiakālo apli.
Astroloģijā Saule ir galvenā planēta – simbolizē enerģiju, jaunradi un prieku. Tāpēc individuālajā horoskopā katru gadu tā atgriežas tai pašā vietā, kur atradās dzimšanas brīdī – Saule sāk jaunu ciklu. Tas ir individuālais jaunais gads, svētki! Šai dienā jākoncentrējas uz plāniem, jānovērtē enerģijas krājumi sevī, un gads paies piesātināti un veiksmīgi.
Par brīvību
Parasti brīvība atnāk kopā ar zināšanām. Tautā saka: zināšanas – gaisma. Šai teicienā ir ietverta liela patiesība. Tumsā taču neko nevar redzēt, esam spiesti orientēties pēc sajūtām. Gaisma – iespēja ieraudzīt, saprast, apjēgt.
Tāpēc astroloģija izceļ tā sauktās informatīvās planētas – ar kurām saistās vizualizācija un redze vispār. Viena no tām – Merkūrs – prāta simbols.
Cita planēta – Urāns – neatkarības un augstāko zināšanu simbols. Un elektrības, atklāsmju, humora izjūtas un astroloģijas, starp citu, arī. Tā kā brīva pasaule ir utopija, novēlu jums, dāmas un kungi, personīgu brīvību, tas ir – gaismu un zināšanas.
Par laimi
Pastāv daudz laimes apzīmējumu. „Laime – tas ir tad, kad tevi saprot.” „Laime sastāv no laimes gaidīšanas.” Katrs horoskops ir neatkārtojams, tā ka ir daudz viedokļu.
Astroloģijā ir savs jēdziens: Saule rāda, kur cilvēks var būt laimīgs, ja realizēs savas iespējas horoskopā, bet Mēness rāda, kādos apstākļos viņš to izmantos. Saules uzdevums – izgaismot jēgu, Mēness – nodrošināt procesu.
Atgādinu, ka Saule simbolizē vīrišķo, bet Mēness – sievišķo sākumu. Vienam bez otra neiztikt. Viens no nosacījumiem, lai cilvēks būtu laimīgs: jābūt harmoniskam aspektam starp Sauli un Mēnesi. Vai Saulei un Mēnesim – ar Jupiteru, labklājības simbolu. Tādi cilvēki pat visgrūtākajos brīžos saka – dzīve ir lieliska un brīnišķīga.
Bet skarbie aspekti starp minētajām planētām nozīmē neapmierinātību, liek strādāt, meklēt labāku risinājumu. Bez šiem aspektiem grūti sasniegt rezultātus.
Gribi būt laimīgs? Pieraksti recepti: horoskopā izstudē Saules un Mēness stāvokli, izvēlies atbilstošu darbu un strādā, strādā, strādā.
Par emocijām un jūtām
Emocijas – tā ir puse no mūsu dzīves. Turklāt vairākumam sieviešu – svarīgākā dzīves sastāvdaļa. Tāpat kā intelekts – vīriešu dzīvē. Emocijas – pārdzīvojumu lielākā daļa – asociējas ar iekšējo pasauli, ko nosaka Mēness, sievietes sākuma, zemapziņas un dvēseles simbols.
Ir vairākas apzinātas ar ārieni saistītas izjūtas. Un apzīmē tās Venēra, sievišķības, skaistuma, subjektīvā, vērtību skalas simbols. Mēness ir fizioloģisku procesu un gremošanas sistēmas simbols, ar kuru ļoti saistītas emocijas. Mēness vīrieša horoskopā apraksta māti un sievu. Tāpēc viņas daudzējādā ziņā ir līdzīgas, bet ceļš uz vīriešu sirdi iet... paši zināt, caur ko.
Mēness un Venēra – sieviešu planētas, tāpēc īpaši informatīvas, kad analizējam vīrieša horoskopu.
Kur paliek cildenais un lieliskais? Šiem gadījumiem astroloģijā eksistē Neptūns – ideālu, lieliskā, mūzikas, mīlestības, augstāko jūtu simbols. Kas, starp citu, skaitās Mēness un Venēras augstākā oktāva. Tā ir kā mūsu emocionālā uztvere, kaut arī audzināma, trenējama, bet mēs reaģējam uz ārējās pasaules parādībām nevis nejauši, bet paredzami.
Secinājumi: emocionālā uztvere ir subjektīva un vairāk piemītoša sievietēm. Ideālajai sievietei jābūt skaistai, jāmāk būt tuvai (īstai, miesīgai) un mācēt gatavot ēst. Gudrai (viedai) sievietei – jāzina arī vīra horoskops. Lai zinātu, kāds, viņaprāt, ir skaistums.
Par mācību
Viss, ko mēs dzīvē uzzinām, ir mūsu dzīves pieredze.
Dzīves pieredzes uzkrāšana ir ceļš. Šo ceļu var nosaukt pa mācību. Ja kāds ir ar mums šai ceļā un kaut par pussoli priekšā – tātad var dalīties savā pieredzē – viņš ir mūsu Skolotājs. Bet tas, kurš par pussoli aiz muguras, – skolnieks, jo varam ar viņu dalīties. Ja gribēs.
Ja negribēs – laiks atcerēties senu okultu parunu – palīdzēt var tikai tam, kurš lūdz. Citādāk: vēl neviens labs darbs nav palicis nesodīts.
Starp citu, vislabākā apmācība notiek atdarināšanas veidā. Tāpēc labākais, lai neteiktu – vienīgais, veids, kā iemācīt – ar savu piemēru. Protams, tam vajadzīga gudrība. Kurš ir teicis, ka mācīt var jebkurš?
Kas ir LABI, un kas ir SLIKTI
Cilvēkiem dabiski piemīt vajadzība dalīt pasauli divās daļās.
Divi dzimumi dzīvajā dabā, vīrišķais un sievišķais sākums cilvēkā, nakts un diena – pretstati, pretējo izpausme mūsu pasaulē. Senatnē cilvēks zīlēja: laime – nelaime, labs – ļauns.
Turklāt grūti atrast vairāk nosacītus jēdzienus par „labi” un „slikti”.
Tas, kas vienam labi, – citam slikti. Bet tas, kas cilvēkam labs šodien, rīt var kļūt slikts, un parīt vispār nekāds.
Bieži pie zīlnieces vai astrologa nāk uz informāciju par veiksmīgiem un neveiksmīgiem momentiem orientēts cilvēks. Prakse rāda, ka par labu sauc to, kas ir viegli vai radoši, par sliktu – to, kas grūts vai graujošs.
Astrologam sen zināms, ka faktori, kas rada sasprindzinājumu, mudina cīnīties un rezultātā rada lielākus panākumus nekā atslābinošie faktori. Nav nekas labs strauji augošā audzējā, un nav nekas slikts tā izņemšanā jeb postīšanā, sagraušanā.
Lūk, un pasaki klientam pēc tam, vai tas viņam ir labi vai slikti. Rīt atnāks un izteiks pretenzijas. Gribot negribot secināsi, ka lēmums jāpieņem pašam cilvēkam!
132 cilvēki iesaka šo astrologu