Šis ir kopdarbs un pētījums. Vēsturiskās un sazvērestību teorijas apkopojis žurnālists un "Neatkarīgās Rīta avīzes" ārzemju apskatnieks Marčello jeb Māris Krūmiņš. Konkrētos traģiskā gadījuma astro stāvokļus pētīju es, Guna Kārkliņa.

Kenedija nāve – kā ierakstīta zvaigznēs

Māris KRŪMIŅŠ

Ikviens daudzmaz izglītots amerikānis, izdzirdot vārdu salikumu «šāvieni Dalasā», uzreiz sapratīs, ka runa ir par 1963. gada 22. novembrī šajā Teksasas štata pilsētā notikušo ASV 35. prezidenta Džona Ficdžeralda Kenedija slepkavību. 50 gadus kopš šīs traģēdijas joprojām dzīvas ir visdažādākās sazvērestības teorijas, kas apšauba izmeklēšanas oficiālo versiju, ka Kenediju nošāva slepkava vienpatis Lī Hārvijs Osvalds. Ne retāk tiek piesaukts arī tā dēvētais Kenediju lāsts un daudznozīmīgi bilsts, ka šim amerikāņu prezidentam jau zvaigznēs bijusi ierakstīta vardarbīga nāve, par ko viņu, starp citu, brīdinājuši arī astrologi.

Atentāts Dalasā

Atentāts pret Kenediju notika pulksten 12.30 pēc vietējā laika, kad «Lincoln» limuzīns, kurā viņš atradās kopā ar savu sievu Žaklīnu, Teksasas gubernatoru Džonu Konaliju un viņi kundzi, šoferi un apsardzes darbinieku, brauca pa Dalasas Dīlija laukumu. Izmeklētāji secināja, ka pirmais šāviens trāpījis Konalijam, to smagi ievainojot, bet otrais – Kenedijam tieši galvā, neatstājot nekādas cerības uz izdzīvošanu. Bija arī trešais šāviens, kas savainoja Džeimsu Tagu – vienu no daudzajiem teksasiešiem, kuri bija pārpildījuši ielas, lai sveiktu populāro prezidentu.

Aculiecinieki apgalvoja, ka šāvieni atskanējuši no ēkas, kurā atradās mācību grāmatu noliktava. Jau pēc pusstundas, brīdī, kad Pārklendas slimnīcā oficiāli tika konstatēta Kenedija nāve, policijai bija aizdomās turamais – šīs noliktavas darbinieks Lī Hārvijs Osvalds, kurš, pēc kolēģu stāstītā, esot steigšus pametis ēku tikai pāris minūtes pēc šāvieniem. Visi pilsētas policisti nekavējoties informēti par Osvalda pazīmēm, un pulksten 13.15 tika saņemta ziņa, ka kāds vīrietis, kas pēc izskata atgādinājis Osvaldu, nogalinājis patruļdienesta policistu, kurš viņu mēģinājis aizturēt. Vēl pēc stundas Osvalds tika aizturēts kādā kinoteātrī – sākumā viņu apsūdzēja policista slepkavībā, bet nākamajā dienā apsūdzībām pievienoja arī prezidenta slepkavību. Tobrīd policija grāmatu noliktavā jau bija atradusi šauteni «Carcarno M91/38» ar optisko tēmēkli un bija pārliecināta, ka tieši šis ierocis izmantots atentāta veikšanai.

Osvaldam, kurš pirmajās pratināšanās noliedza gan policista, gan prezidenta slepkavību, savu notikušā versiju nedz izmeklētājiem, nedz tiesai izstāstīt tā arī neizdevās. Kad 23. novembrī viņš tika pārvests no Dalasas pilsētas cietuma uz apgabala cietumu, no ļaužu pūļa pēkšņi izlēca kāds vīrietis un nošāva aizdomās turēto. Šīs slepkavības brīdis pat ir iemūžināts kinohronikās, bet vainīgais – vietējā striptīza kluba īpašnieks Džeks Rūbijs – izmeklētājiem skaidroja, ka viņu tik ļoti satriekusi Kenedija slepkavība, ka viņš nolēmis personīgi izrēķināties ar Osvaldu, spriežot linča tiesu. No kurienes ar vietējiem noziedznieku grupējumiem saistītajam Rūbijam tik daudz patriotisma, tā arī palika neskaidrs. 1964. gadā viņam par Osvalda slepkavību tika piespriests nāvessods, 1966. gadā apelāciju tiesa to atcēla, bet 1967. gada janvāra sākumā Rūbijs cietumā nomira, tā arī neatklājot patiesību par sava nozieguma motīviem.

Vorena komisija un sazvērestības teorijas

ASV prezidenta slepkavība nav nekāds ikdienišķs notikums, tāpēc bijušais viceprezidents Lindons Džonsons, kurš jau dažas stundas pēc Kenedija nāves oficiāli sāka pildīt prezidenta pienākumus, izveidoja speciālu komisiju šā nozieguma izmeklēšanai. Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ērla Vorena vadītā komisija uzcītīgi strādāja līdz pat 1964. gada septembrim, vācot pierādījumus, rekonstruējot noziegumu un izprašņājot simtiem liecinieku. Tās gala secinājumi gandrīz pilnībā sakrita ar to, ko Dalasas policisti stāstīja pāris stundas pēc atentāta – prezidentu noslepkavojis Osvalds, kurš darbojies vienatnē, un arī viņa slepkava Rūbijs bijis vienpatis, kurš, visticamāk, rīkojies afekta stāvoklī.

Lai gan 24 gadus vecā Osvalda rīcības motīvus komisijai tā arī neizdevās noskaidrot, Vorena komisijas ziņojumā lasāms, ka viņš bijis neveiksminieks, «lūzeris», kurš aizrāvies ar marksistiskām idejām, gadiem ilgi krājis naidu pret ASV pastāvošo iekārtu un atriebes vadīts nolēmis nogalināt valsts simbolu – prezidentu. Starp rindām var noprast, ka Osvalds, kurš pāris gadus nodzīvojis PSRS, bet 1963. gadā pieprasījis Kubas vīzu, jo simpatizējis Fidela Kastro režīmam, varētu būt rīkojies ideoloģisku apsvērumu vadīts, taču komisija uzsvērusi, ka līdzzinātāju viņam nav bijis.

Vorena komisijas ziņojuma 26 sējumi (16 000 lappušu) atklātībā nokļuva tikai 30 gadus pēc Kenedija slepkavības, un komisijas darbs ticis asi kritizēts. Ziņojumā (atšķirībā no avīžu slejām) nav iekļuvušas tās liecības, kas ir pretrunā ar oficiālo versiju – piemēram, informācija par to, ka bijuši vismaz četri, nevis trīs šāvieni, ka šauts ne tikai no noliktavas ēkas puses, ka redzēti snaiperi. Amerikāņu mediji arī plaši rakstījuši par dīvainajiem «nelaimes gadījumiem», kas piemeklējuši tos, kuri uzdrošinājušies apšaubīt oficiālo versiju. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka aptuveni 80% amerikāņu, kuri interesējušies par Kenedija slepkavības lietu, uzskata, ka no viņiem kaut kas tiek slēpts. Turklāt vairākums domā, ka ir pamats runāt par veselām divām sazvērestībām – viena attiecas uz pašu atentātu, bet otra uz Vorena komisijas darbu.

Pirmkārt, liekas neticami, ka Osvalds, cilvēks, kurš ļoti slikto sekmju dēļ nav spējis pabeigt pat vidusskolu, spējis vienatnē izplānot un realizēt šādu noziegumu. Otrkārt, itāliešu ieroču speciālistu veiktajā izmēģinājumā konstatēts, ka 8,3 sekunžu laikā nav iespējams izdarīt trīs mērķētus šāvienus no šautenes, kuru it kā lietojis Osvalds – pat pieredzējušiem snaiperiem bijušas nepieciešamas vismaz 19 sekundes. Treškārt – lode, kura nogalināja Kenediju, pēc oficiālajiem datiem, esot sašķīdusi, taču tas ir faktiski neiespējami, ja šī lode tiešām izšauta no 81 metra attāluma, kā sacīts komisijas ziņojumā. Arī liecības par citiem šāvējiem un fakts, ka pats Osvalds tika tik ātri apklusināts, vedinot uz domām – Kenedija slepkavība ir plašākas sazvērestības rezultāts, kurā Osvaldam atvēlēta tikai grēkāža loma.

Uz to 1978. gadā norādīja arī ASV Pārstāvju palātas speciālā komisija (HSCA), kas atklāja daudzus trūkumus un nepilnības Vorena komisijas ziņojumā. Versiju par to, kam un kāpēc traucējis Kenedijs, nekad nav trūcis. Kā makartisma ēras mantojums vērtējamas baumas par to, ka viņš nogalināts pēc PSRS līderu pavēles. Šīs hipotēzes piekritēji parasti akcentu liek uz Osvalda vairāk nekā divus gadus ilgo dzīvi PSRS un faktu, ka pēc tam viņam ļauts atgriezties dzimtenē, kas nebūtu bijis iespējams bez sadarbības ar Valsts drošības komisiju jeb KGB. Taču, objektīvi raugoties, 1963. gada novembrī Kenedija nāve Maskavai nemaz nebija izdevīga, jo abu valstu līderi beidzot bija spējuši pārvarēt 1962. gada Karību krīzes radītās domstarpības. Daudz minējumu izteikti arī par Kenedija slepkavības saistību ar situāciju Kubā. Vieni uzskata, ka slepkavas uzsūtījis Kastro, šādā veidā atriebjoties par zaudējumu Karību krīzes laikā un Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) organizēto neveiksmīgo apvērsumu Kubā (desantu Cūku līci), bet citi, pilnīgi pretēji, domā, ka atentātu varētu būt rīkojuši ASV dzīvojošie kubiešu emigranti, kuriem nav paticis tas, ka Kenedijs atteicies no nodoma gāzt Kastro režīmu. Aizdomas kritušas arī uz ASV militāri rūpniecisko kompleksu, jo Kenedijs vēlējies izvest karaspēku no Vjetnamas, CIP, jo Kenedijs jaucies tās operācijās (piemēram, tirdzniecībā ar Dienvidaustrumāzijas narkotikām), Teksasas naftas magnātiem, kuri bijuši cieši saistīti ar Džonsonu, jo Kenedijs un viņa domubiedri traucējuši viņu biznesa interesēm. Izskanējušas pat versijas, ka Kenedijs nogalināts masonu rituālā slepkavībā, ka viņa nāvei ir saistība ar mīlas intrigām un mafijas darījumiem, visbeidzot, ka Kenedijs noslepkavots tāpēc, ka gatavojies ar PSRS līderiem dalīties informācijā par citplanētiešu vizītēm.

Katrai no šīm versijām ir savi apoloģēti, taču ir vērts atcerēties arī universālo jautājumu «Cui Bono?» jeb – kam bija izdevīga Kenedija nāve. Un šeit uzreiz nāk prātā Džonsons, kuru ārkārtīgi populārais Kenedijs 1964. gada vēlēšanās par savu viceprezidenta kandidātu vairs negatavojās ņemt. Džonsonam viņa dzimtajā Teksasā bija pietiekami resursi, lai uzreiz ievirzītu izmeklēšanu sev vēlamajā gultnē, bet vēlāk, jau prezidenta statusā, kontrolētu Vorena komisijas darbu. Taču tā atkal ir tikai viena no versijām...

Astrologi taču brīdināja...

«Daudzi mūsdienu astrologi, to vidū jūsu padevīgais kalps, taču ļoti savlaicīgi paredzēja bijušā ASV prezidenta Džona Kenedija, viņa brāļa Roberta un citu politisko darbinieku vardarbīgās nāves,» savā grāmatā «Klasiskā astroloģija» («Классическая aстрология») raksta leģendārais Sergejs Vronskis. Tiesa, ir maz ticams, ka Kenedijs šajos paredzējumos (atšķirībā no daudziem citiem valstvīriem) ieklausījies – tam viņš esot bijis pārlieku «gaisīgs» un nenosvērts.

Amerikāņu astroloģe Kerola Somervila, kura mēnešiem ilgi studējusi pirms vairāk nekā 50 gadiem iznākušus laikrakstus un žurnālus, secinājusi, ka tajos patiešām iespējams atrast ne vienu vien mājienu, kas brīdinājis par Kenedijam draudošajām briesmām. Piemēram, 1963. gada martā Ženēvā notikusi starptautiska astrologu konference, kuras laikā apspriests arī Kenedija horoskops. Konferences dalībnieki, satraukti par šīs izpētes rezultātiem, pat nosūtījuši ASV prezidentam vēstuli, kurā sacīts, ka pret viņu šajā gadā varētu tikt veikts atentāts, taču, visticamāk, sūtījums tā arī nav sasniedzis adresātu, jo Baltā nama pasta šķirotāji uzskatījuši to par nebūtisku.

Ļoti iespējams, ka astrologu konferences brīdinājuma pamatā bija prognoze, kas pusotru gadu pirms Kenedija nāves tika publicēta Vācijā iznākošajā «Huter's Astrological Calendar». «ASV prezidenta Kenedija horoskops liecina par nopietnām veselības problēmām un draudiem, ka kāds fanātiķis gatavojas viņu noslepkavot,» rakstīts izdevuma slejās. ASV iznākošā «Astrological Guide» 1963. gada oktobra numurā Kenedijs brīdināts «sargāt savu veselību un drošību». «Mēs vēlētos, lai novembri prezidentam varētu prognozēt kā vieglu mēnesi, taču ir apstākļi, kas liedz to darīt,» sacīts šajā horoskopā. Vēl precīzāk žurnāla «Fate» oktobra numurā izteicies britu astrologs Džons Pendregins: «Es neizslēdzu iespēju, ka notiks atentāta mēģinājums, kas var beigties ļoti slikti, ja nebūs pietiekamas apsardzes.» Viņš arī mudinājis Kenediju būt ļoti piesardzīgam, apmeklējot sabiedriskas vietas. Savukārt Leslijs Makintairs «American Astrology» 1963. gada novembra numurā vērsis uzmanību uz Marsa un Urāna atrašanās vietām debesīs. «Iepriekš šāda konfigurācija ne vienu reizi vien nozīmējusi personīgu apdraudējumu valsts vadītājam,» viņš rakstījis.

Interesanti, ka pēc Kenedija nāves šie astrologi palikuši Džīnas Diksones ēnā, jo tieši viņa esot pirmā, kura nešaubīgi paredzējusi Kenedija nāvi. «1960. gada vēlēšanās uzvarēs demokrātu partijas kandidāts, taču viņu noslepkavos prezidenta pienākumu pildīšanas laikā,» 1956. gadā žurnālam «American Parade» apgalvojusi Diksone, kura vēlāk prognozējusi «tumšu mākoņu» sabiezēšanu virs Baltā nama un jau 1958. gadā precīzi paredzējusi, ka Džona Kenedija brālis Roberts tā arī nekad nekļūs par ASV prezidentu, jo viņu noslepkavos. Tiesa, tā pati Diksone 1960. gada vasarā jau apgalvoja, ka Džonam Kenedijam nav izredžu uzvarēt prezidenta vēlēšanās, tāpēc ticība viņas prognozēm tika ievērojami iedragāta.

Savukārt astrologs Deivids Viljamss, kurš arī prognozēja Kenedija nāvi, atrodoties prezidenta amatā (vai nu vardarbīgā, vai dabiskā ceļā), pat skaidrojis savus apsvērumus. Vēl pirms Kenedija aizsaulē bija aizgājuši seši ASV prezidenti, kuri tika ievēlēti gados, kad attālums starp Jupiteru un Saturnu samazinājās (tas notiek 20 gadu ciklā) un šīs planētas atradās Zemes stihijas zodiaka zīmēs. 1840. gadā ievēlētais Viljams Harisons jau pāris mēnešu pēc stāšanās amatā mira no pneimonijas. Ābramu Linkolnu, kuru ievēlēja 1860. gadā, nogalināja. Tāds pats liktenis piemeklēja Džeimsu Gārfīldu, kuru ievēlēja 1880. gadā, un Viljamu Makkinliju, kuru atkārtoti pārvēlēja amatā 1900. gadā. Bet 1920. gadā par prezidentu ievēlētais Vorens Hārdings un Franklins Delano Rūzvelts, kuru 1940. gadā pārvēlēja uz trešo termiņu, mira savas prezidentūras laikā. Interesanti, ka D. Viljamss paredzēja, ka punktu šim traģiskajam ciklam pieliks 1980. gadā ievēlētais prezidents, un tā arī notika – Ronaldam Reiganam izdevās izdzīvot pēc 1981. gada 13. marta atentāta mēģinājuma, kurā viņš tika sašauts. Tiesa, jau pirms Viljamsa šo likumsakarību bija ievērojuši amerikāņu laikrakstu izdevēji, kuri uzturēja spēkā mītu par indiāņu virsaiša Tekumses savulaik uzlikto lāstu tiem prezidentiem, kuri ievēlēti gados, kuru gadaskaitlis beidzas ar nulli.

Kenediju lāsts

Dzīvs joprojām ir arī mīts par to, ka lāsts uzlikts visai Kenediju dzimtai – kā lai citādi izskaidro, ka šīs ģimenes pārstāvji regulāri iet bojā slepkavībās, dīvainos nelaimes gadījumos vai pašnāvībās. Tie, kuri nevēlas šos incidentus skaidrot ar acīmredzamo faktu, ka Kenediju klanam joprojām tiek pievērsta īpaša mediju uzmanība, pie visa vaino dzimtas patriarha Džozefa Patrika Kenedija laulības ar Čikāgas mēra meitu Rouzu Elizabeti Ficdžeraldu. Tieši šīs 1890. gada 22. jūlijā dzimušās kundzes horoskops liecinot par mantotu dzimtas lāstu, kas vilksies līdzi nezin cik paaudzēs. Interesanti, ka pati Ficdžeralda nodzīvoja līdz vairāk nekā cienījamam 104 gadu vecumam, tādējādi ar savu ilggadību it kā kompensējot citu ģimenes locekļu pāragrās nāves vai citas traģēdijas.

Par pirmo «Kenediju lāsta» upuri tiek uzskatīta Džozefa un Rouzas meita Rozmarija. 1941. gadā viņa sāka izrādīt depresijas un šizofrēnijas pazīmes, bet vecāki, cenšoties slēpt 23 gadus vecās jaunietes slimību, nosūtīja viņu ārstēties uz kādu slepenu klīniku, kurā tika izmantota lobotomijas metode. Lai gan Rozmarija nodzīvoja līdz pat 2005. gadam, visus šos gadus viņa faktiski neapzinājās, kas ar viņu notiek. 1944. gada augustā gāja bojā Kenediju pāra vecākais dēls Džozefs, kuram patriarhs bija paredzējis spožu politisko karjeru – kara lidmašīna, kuru viņš pilotēja, eksplodēja virs Lamanša jūras šauruma, bet 1948. gadā aviokatastrofā Francijā gāja bojā pie vīra izdotā meita Ketlīna. Arī Džona Kenedija laulības ar Žaklīnu Buvjē nebija tik laimīgas. 1956. gada augustā Žaklīna laida pasaulē meitiņu, kas piedzima nedzīva, bet 1963. gada augustā pāragri dzimušajam dēliņam izdevās nodzīvot tikai divas dienas. 1999. gada jūlijā gāja bojā arī 35. ASV prezidenta dēls Džons F. Kenedijs jaunākais – viņa pilotētais lidaparāts «Piper Saratoga» pilota vainas dēļ iegāzās Atlantijas okeānā netālu no Marta Vainjardas. 1968. gada jūnijā, īsi pēc uzvaras demokrātu partijas priekšvēlēšanās Kalifornijā, tika nošauts Džona Kenedija brālis Roberts, kuru uzskatīja par nopietnu pretendentu uz ASV prezidenta amatu. Jaunākais no brāļiem, Edvards, kļuva par senatoru, taču 1964. gadā cieta aviokatastrofā, bet 1969. gadā izraisīja auto avāriju, kurā gāja bojā viņa līdzbraucēja. Nelaimes gadījumi, problēmas ar narkotiku pārdozēšanu, nonākšana uz apsūdzēto sola piemeklējusi arī brāļu atvases un citus tuviniekus, un pašlaik var droši sacīt, ka Kenediju klans savu kādreizējo ietekmi ir zaudējis – ASV valda citas ģimenes.

*

«Praktiskās Astroloģijas» versija

Guna KĀRKLIŅA

Džona Fičdžeralda Kenedija astroloģiskajā kartē ir kombinācijas, kas norāda uz vardarbīgas nāves vai atentāta iespējām. Viņa nāves dienas astroloģiskais fons šīs tendences paspilgtina. «Praktiskā Astroloģija» sniedz savu skatījumu un izvirza savas «sazvērestības teorijas».

Saule «nāves mājā»

Kādreizējā ASV prezidenta Džona Fičdžeralda Kenedija astroloģiskajā kartē (pēc «Praktiskās Astroloģijas» versijas) Saule, kas personības analīzē ir viens no svarīgākajiem debesu spīdekļiem, atrodas horoskopa astotajā «mājā» (sektorā). Tas savukārt atrodas Skorpiona zodiaka zīmes pārvaldībā un «atbild» par nāves jautājumiem, sazvērestībām, dzīvības apdraudējumiem u.tml. Šāds stāvoklis kartēs ir daudziem cilvēkiem, un tas nebūt nenozīmē, ka viņus gaida traģiska bojāeja. Tradicionāli tas norāda uz to, ka cilvēks dzīvē gūst fundamentālu pieredzi, viņu interesē dzīvības-nāves un cilvēka eksistences dziļākie jautājumi. Šie cilvēki ir prasīgi, bet daudz arī dod pretī. Viņu dzīve ir cīņa, bet, neraugoties uz daudzām peripetijām, viņi turas pie Bībeles psalma patiesības: «Arī tad, ja būs jālien dziļā aizā, es nebaidīšos no nelaimes.» Reizumis šī pozīcija arī nozīmē cilvēka atzīšanu, novērtēšanu pēc nāves. Šāds stāvoklis norāda arī uz to, ka cilvēks dzīves laikā nodarbojas ar nopietnām lietām – var būt iesaistīts valsts pārvaldē, nodarbojas ar juridiskiem, mantojuma, kā arī finanšu jautājumiem.

Agresīvais Marss

Tātad – Saules novietojums astotajā «mājā» nav nekas rets vai neparasts, tāds novietojums cilvēka dzīvē ienes iepriekš minētās tēmas. Taču traģisku notikumu iespējamību Kenedija astroloģiskajā kartē paspilgtina visnotaļ «agresīvās» planētas – Marsa – atrašanās minētajā horoskopa sektorā. Agresīva fona nāves apstākļi ir iespējami.

Saskaņā ar astroloģiskiem skaidrojumiem Marsa «pārziņā» cita starpā ir: ieroči, agresija, kara tēma. Cilvēkam ar šādu astroloģisko kombināciju ir milzīga enerģija, dzelžaina griba, arī izteikta seksualitāte, reizumis viņš iesaistās slepenos darījumos. Teorijas vēsta: ja Marsam ir aspekti (kombinācijas jeb savienojumi) ar Urānu, Neptūnu vai Plūtonu, cilvēkam ar gadiem var rasties interese par ezotēriku, okultām lietām, meditācijām. Taču, ja kombinācijas ir negatīvas, tad pastāv vardarbīgas nāves varbūtība karā vai konfliktos. Kenedija kartē Marsam ir negatīvais kvadrāta aspekts ar Urānu. Un šāvieni ir viena no šīs kombinācijas izpausmēm. Taču tas ir vienīgais negatīvais aspekts, pārējie ir pozitīvi, tātad... nevar teikt, ka traģēdija gluži «zvaigznēs ierakstīta». Faktiski tas pat rosina izteikt pieņēmumu: traģēdiju varēja arī novērst, tā varēja nenotikt.

Kā jau iepriekš minēts, aprakstītās kombinācijas astroloģiskajās kartēs mēdz būt daudziem cilvēkiem, un astrologa ieteikums parasti ir: turēties tālāk no agresiju raisošām situācijām, neiesaistīties konfliktos, intrigās un kaut ko darīt garīgās attīstības labā, lai negatīvās enerģijas mazinātu.

Konflikts ar varu – nejaušība?

Pētot jebkuru astroloģisko karti (cilvēka vai notikuma), svarīgs ir arī astroloģiskais fons konkrētajā brīdī. Kenedija astroloģiskā (tranzītu) karte nāves dienā ir sarežģīta. Saule neveido nevienu kombināciju ar planētām, kas norāda, ka cilvēkam tādā dienā pietrūkst enerģijas, var būt vāja veselība, vitalitātes trūkums. Un uz šo «slikto» Sauli tajā dienā negatīvi iedarbojas Urāns (kvadrāts tranzītu kartē). Tie ir pēkšņi negatīvi notikumi. (Tāpat šī kombinācija norāda, ka cilvēkam tajā laikā var būt pārprasta tieksme pēc brīvības, dumpinieciskums.) Savukārt Saturns, kas ierobežo, izveido negatīvu aspektu ar «agresīvo Marsu», tiek tulkots kā: negatīvas emocijas, vilšanās mērķos, sacelšanās pret pastāvošo iekārtu. Pie šīs kombinācijas konkrētajā dienā pastāv traumu iespējamība, var izraisīties konflikti ar varas pārstāvjiem, nav izslēgti miesas bojājumi. Urāns drīzāk izraisa neprognozējamus, nejaušus notikumus, un Kenedija nāves dienas astrokarte nenorāda uz lielām, starptautiska mēroga sazvērestībām. Astroloģiski ticamākas «Praktiskajai Astroloģijai» izskatās divas versijas: traģēdija saistās ar valstiska līmeņa, taču ne globālām, bet vairāk ikdienišķām nesaskaņām, vai arī nejaušību: vienā variantā – ASV prezidents nogalināts impulsa ietekmē, otrā – lodes nemaz nebija domātas viņam.

Pastāv arī pavisam neliela varbūtība, ka nepatikšanas var būt saistītas arī ar sirdslietām. Kenedija pamathoroskops iezīmē problēmas attiecību jomā, mainīgumu un piedzīvojumus, bet nāves dienas kartē mīlestības planēta Venera veido saspringtu kombināciju ar tā dēvēto Melno Mēnesi jeb Lilitu (kas ir astroloģisks koordinātu punkts). Tas iezīmē karmiskus* momentus saistībā ar sirdslietām.

____

* Karma (tulkojumā no sanskrita: rīcība, darbība) – filosofiskais skaidrojums: karmas likums nosaka, ka jebkura rīcība rada pagātnes, tagadnes un nākotnes pieredzes, tādējādi uzliekot cilvēkam atbildību par savu dzīvi un to, ko tā nes pašam un citiem. Tā ir cēloņu un seku likumsakarība.

Žurnāls "Praktiskā Astroloģija", 2013.g., novembris