Vēzis. Astroloģijā, mitoloģijā, reliģijā

Ingrīda Beķere, speciāli "Praktiskajai Astroloģijai"

Astronomijā visblāvākais no zvaigznājiem. Mitoloģijā – stāsts par uzbrukumu varonim Hēraklam. Antīkajā kultūrā saistība ar Senajā Ēģiptē godāto skarabeju. Astroloģijā – emociju piesātinājuma, mainības un sievišķās enerģijas raksturotājs. Tas ir Vēzis.

Pastāv uzskats, ka zodiaka zvaigznāju nosaukumus senatnē izdomājuši gani, kuri naktīs, pieskatot ganāmpulkus, garlaicības mākti raudzījušies debesīs un centušies atrast līdzības starp zvaigznēm debesīs un Zemes dzīvniekiem un putniem. Citos avotos šī teorija tiek apstrīdēta un par īstajiem zvaigžņu pētniekiem tiek uzskatīti senie priesteri.

Īpašu ieguldījumu astroloģijas attīstībā sniedzis astronoms Hiparhs, kurš sadalīja zodiaka apli 12 vienādās daļās, bet no 12 zodiaka zīmēm antīkie astrologi izveidoja vienotu savstarpējās iedarbības spēka sistēmu. 

Vēzis (latīņu val. – «cancer») ir ceturtā zodiaka zīme, un tās pārvaldnieks ir Mēness, kurš ļoti spēcīgi ietekmē norises uz Zemes.

 

Mainīgu emociju vadītie Vēži

Vēža zodiaka zīmes stihija ir Ūdens, metāls – sudrabs un minerāls – mēnessakmens, kas tiek saukts arī par ūdens opālu un izmantojams, lai vairotu spēku, piesaistītu veiksmi un mīlestību, kā arī pastiprinātu intuīciju.

Šīs zodiaka zīmes pārstāvji tiek uzskatīti par pretrunīgiem cilvēkiem, bet viņi ir līdzjūtīgi, laipni un gādīgi, rūpējas par savu ģimeni, mīļotajiem un draugiem. Tiesa, dažkārt tas apvienojas ar greizsirdību un straujām garastāvokļa maiņām. Vēža zīmē dzimušajiem ir ļoti krāsaina emociju gamma, un Mēness ietekmē viņu garastāvoklis ir kā paisums un bēgums. Sava mainīgā garastāvokļa dēļ viņi ir neizdibināmi un daudzpusīgi. No vienas puses, Vēži ir ekscentriski, bet, no otras puses, viņiem ir svarīgi, ko citi par viņiem domā. Vēžiem patīk par visu pārliecināties dubultā. Lai būtu droši.

Ja cilvēkos apvienojas labākās Vēža zodiaka īpašības, viņi ir maigi, saimnieciski, apveltīti ar fantāziju, pārliecināti par sevi, ar labu atmiņu. Viņi prot turēt cieņā un godā ģimenes vērtības un par savējiem vienmēr rūpēsies – aizstāvēs, atbalstīs, pažēlos.

Tā kā Vēžiem ir attīstīta fantāzija, viņu intereses var būt mākslinieciskas un izzinošas – māksla, teātris, mūzika un ceļošana.

Viņi tiek uzskatīti par visromantiskāko zodiaka zīmi, spēj būt valdzinoši, noslēpumaini un apburoši, taču var arī ātri apvainoties un kļūt greizsirdīgi. Pār viņiem valda strauji mainīgas emocijas. Vēži kaislīgi iemīlas un ļoti pārdzīvo, ja attiecības izjūk.

Taču šai zodiaka zīmei ir arī savas negatīvās puses – bieži vien Vēži mēdz būt pasīvi, nevērīgi, reizēm slinki, izrāda neapmierinātību un nepieturas pie principiem.

Blāvais zvaigznājs

Vēža zvaigznājs ir blāvākais no zodiaka zvaigznājiem un atrodas starp Dvīņiem un Lauvu. Tas sastāv no piecām galvenajām zvaigznēm, bet kopumā zvaigznājā ar neapbruņotu aci iespējams saskatīt 60 zvaigžņu. Vēža simbolam ir vairāki tulkojumi. Viens no tiem, ka tas ir svastika, kas simbolizē Saules ritējumu, otrs – sievišķā un vīrišķā pirmsākuma attēlojums, kas apvienojas, lai radītu jaunu dzīvību iņ un jan veidolā. Bet trešais Vēža simbola skaidrojums ir lakonisks – vēža spīles.

Nozīmīgs objekts Vēža zvaigznājā ir Tarfs – zvaigznāja spožākā zvaigzne, kura atrodas 290 gaismas gadu attālumā, bet zvaigžņu sistēma Akubens, kas ietilpst Vēža zvaigznājā, sastāv no divām zvaigznēm. (Akubens tulkojumā no arābu valodas nozīmē spīle.)

Vēža zvaigznāja robežzvaigznāji ir Mazais Suns, Dvīņi, Lūsis, Hidra, Lauva un Mazais Lauva.

Zvaigznāja astronomiskā abreviatūra latīniski ir Cnc, to pieņēma Starptautiskā Astronomijas savienība 1922. gadā. Savukārt oficiālās Vēža zvaigznāja robežas noteica beļģu astronoms Eižens Delports 1930. gadā.

Senajā Ēģiptē Vēža zvaigznājs tika saukts par Ūdens zvaigznēm un tā simbols bija divi bruņrupuči.

Vēža zvaigznāju var pieminēt arī Ziemassvētku kontekstā. Zvaigznājā ietilpst zvaigznes Ziemeļu ēzelītis un Dienvidu ēzelītis, arī miglājs ar nosaukumu Silīte. Zodiaka aplī Vēzim tuvumā esošo Jaunavu asociē ar Jēzus Kristus māti. Jāpiebilst, ka Oriona trīs spožās zvaigznes salīdzina ar trim gudrajiem, kas nāca apciemot tikko piedzimušo Jēzu, un tiek uzskatīts, ka Oriona josta sola laimīgu likteni.

Vēža zvaigznājs Latvijā redzams ziemā.

Vēzis un skarabejs

Senajos Babilonijas zodiaka cikla variantos Vēža zīmes nav, tās vietā ir bruņrupucis, savukārt ķīniešiem ir zaķis (kaķis), bet ēģiptiešiem skarabejs, kurš zināms kā izplatīts amulets un mūsdienās kā populārs suvenīrs no Ēģiptes.

Par Vēža zodiaka zīmes ieviesējiem uzskata seno grieķu astronomus, kas sasaistījuši to ar grieķu kultūru un mitoloģiju.

Vēzi Senajā Ēģiptē sauca par skarabeju, kuru uzskatīja par veiksmi nesošu amuletu. Skarabeja amuletus kā atdzimšanas simbolus bieži apraka kopā ar mirušajiem, lai tie viņus sargā. Skarabeja forma ir līdzīga mēslu vabolei. Šī vabole ēģiptiešiem bija svēta. Tās neatlaidība, veļot mēslus garu ceļu, lai sadētu olas, viņiem atgādināja Saules gaitu pie debesīm. No saveltajām pikām izšķīlās jaunas vaboles, kas simbolizēja dzīvības rašanos no zemes. Skarabeju Senajā Ēģiptē uzskatīja par kukaiņu valstības valdnieku, par mūžīgās dzīves simbolu.

Skarabeja simboli Ēģiptē bija un ir ļoti izplatīti. Tos izgatavoja no zaļā bazalta, zaļā granīta, zaļā marmora, fajansa vai zilā māla un pārklāja ar zaļu, zilu vai purpura krāsu. Uz skarabeja muguras reizēm attēloja ēģiptiešu dieva Ra dvēseles putnu Bennu, kā arī Ra plaukstas vai ēģiptiešu dieva Hora aci. Skarabeji bieži vien ir apzeltīti vai darināti no tīra zelta.

Vēzi bieži vien attēlo arī kā krabi. Tas ir dzīvnieks, kurš kāpjas atpakaļ un simbolizē tieksmi atgriezties pie tradīcijām, pie iepriekšējā. Šādu domāšanas ievirzi var atrast franču apgaismības filozofa Žana Žaka Ruso darbos, kurš pēc horoskopa bija Vēzis un izvirzīja Vēža zodiaka zīmei raksturīgu lozungu «Atpakaļ pie dabas!».

Vēzis tiek saukts arī par tumšo zvaigznāju, un šīs zīmes dažādo un mainīgo emociju gammā iespējamas depresīvas iezīmes, pasivitāte. Šo tēmu labi atspoguļo Vēža zodiaka zīmes pārstāvis Francs Kafka. Rakstnieks, kura darbiem raksturīgās idejas un tēmas ir šaubas, vainas izjūta, bezcerība, labirinti, niecīgums, bezjēdzība, bezgalība, formalitāte un atsvešinātība.

Vēža uzbrukums varonim Hēraklam

Vēža zvaigznājs saistās ar sengrieķu mitoloģiju, īpaši ar vienu no mītiem par varoņa, pusdieva Hērakla varoņdarbiem. Pēc valdnieka Erehteja pavēles Hēraklam vajadzējis cīnīties ar Lērnas hidru. Tas bija šausminošs jūras briesmonis ar čūskas ķermeni (reizēm attēlota ar suņa ķermeni) un deviņām pūķa galvām, no kurām viena bijusi nemirstīga. Lērnas hidra bija radusies no simtgalvainā pūķa Tīfona un pussievietes – pusčūskas Ehidnas.

Hidra bija grūti uzveicams pretinieks – ja tai nocirta vienu galvu, vietā izauga divas. Pastāv uzskats, ka hidra simbolizē šķēršļus, kas kavē ceļā uz patiesību.

Mīts vēsta, ka Hērakls nebaidījās no briesmām un grūtībām un droši devās uz purvu, kurā mitusi Lērnas hidra. Līdzi viņš pasaucis sava pusbrāļa dēlu Jolaju. Purvā Lērnas hidra metusies virsū drošsirdīgajam Hēraklam un centusies nogāzt zemē, viņai palīgā nācis liels vēzis. Hēraklam izdevies ar vāli nošķelt hidras galvas, kuru vietā izaugušas divas jaunas, bet varonis nesabijās. Arī Jolajs devies palīgā Hēraklam, nogalinājis lielo vēzi, aizdedzinājis tuvāko birzi, lai ar degošajiem koku stumbriem piededzinātu hidras kaklu, lai vairs neizaugtu neviena jauna galva. Tad Hērakls spējis noraut Lērnas hidras nemirstīgo galvu, kuru iesviedis dziļā bedrē un tai virsū uzvēlis milzīgu klinti, bet hidras ķermeni sacirtis gabalos.

To visu redzēja dieviete Hēra, kura varoni Hēraklu neieredzēja. Viņa apžēlojusies par bojāgājušo vēzi, pārvērtusi viņu par zvaigznāju un novietojusi debesīs. Tas tiek skaidrots ar to, ka lielo vēzi Hēraklam uzsūtījusi pati dieviete Hēra, lai viņš uzbruktu varonim un novērstu viņa uzmanību grūtajā cīņā ar hidru. Vēzim izdevies vien Hēraklam iekniebt kājā, ko cīņas karstumā viņš pat neesot sajutis. Par mēģinājumu savainot Hēraklu dieviete Hēra atalgojusi vēzi, padarot viņu par zvaigznāju. Bet, tā kā Vēža uzbrukums Hēraklam nebija izteiksmīgs un neko īsti nenodarīja, dieviete pārvērta vēzi par blāvu zvaigznāju. Pastāv arī mīta versija, ka vēzis nemaz nav bijis liels un Hērakls pats to nogalinājis, kad, cīnoties ar Lērnas hidru, nejauši vai apzināti uzkāpis viņam virsū.

Vēzis antīkajā literatūrā

Vēža tēls sastopams arī vairāku antīko autoru darbos, kuri atklāj dažādas mīta versijas. Sengrieķu autors Pseido-Apollodors savā darbā «Bibliotēka» raksta par varoņa Hērakla cīņu ar Lērnas hidru. Tas esot bijis viens no Hērakla varoņdarbiem, kuru viņam uzdots paveikt. Cīņa bijusi grūta, viņa apvijusies ap Hēraklu tā, ka viņš brīžiem neesot varējis pat pakustēties, kur nu vēl turpināt zvelt ar savu cīņas vāli. Cīņu vēl sarežģītāku padarījis tas, kas Lērnas hidrai katras nocirstās galvas vietā ātri ataugušas divas jaunas. Pseido-Apollodors atklāj, ka tā jau grūtās cīņas laikā varonim Hēraklam uzbrucis vēl arī liels krabis, tā palīdzot hidrai. Viņš Hēraklam ieķēries kājā, bet par to ticis nonāvēts.

Savukārt sengrieķu filozofs Platons darbā «Eutidēms», izmantojot mītu par Hērakla cīņu ar Lērnas hidru, stāsta, ka viņa bijusi gudra un Hērakla nocirsto galvu vietā ataudzējusi divas. Tā jau Hēraklam gājis cīņā grūti, bet no jūras ieradies arī vēl krabis, kurš sācis uzbrukt Hēraklam. Drīz vien krabja kniebieni Hēraklam esot apnikuši, tāpēc viņš pasaucis palīgā sava pusbrāļa dēlu Jolaju, ar kuru bija ieradies, lai cīnītos ar Lērnas hidru. Platons apgalvo, ka tieši Jolajs esot nogalinājis uzmācīgo krabi.

Bet romiešu autors Pseido-Higgins savā darbā «Astronomija» izklāsta, ka dieviete Hēra radījusi Vēža zvaigznāju, jo varonis Hērakls grūtajā un spraigajā cīņā ar Lērnas hidru, sajūtot kājā no purva izlīdušā krabja kniebienu, sadusmojies un nogalinājis krabi.

Gluži tāpat kā Babilonijas senajos rakstos vēzis saukts par MUL.AL.LUL, kas var nozīmēt gan krabis, gan agresīvs, kodēja tipa jūras bruņrupucis, arī antīkie autori vēzi saukuši dažādos vārdos. Izplatīti vēzi raksturojošie vārdi antīkajos darbos ir jūras vēzis, skorpions, krabis. Bet grieķi vēzi bieži apzīmējuši ar vārdu «καρκίνος».

Vēzis vienmēr uzskatīts par tumšo zīmi, jo viņš debesīs redzams tikai ar dažām zvaigznēm, tāpēc bieži vien pat raksturots kā tumšs, melns un bez acīm, kas nes līdzi neskaidrību, nekonkrētību.

Vēža zodiaka zīmes aizgādnis ir Mēness, kura «ragi» vērsti pretējos virzienos un kura fāzes nepārtraukti mainās.

**

Autortiesības pieder izdevniecībai "Mediju nams" un žurnālam "Praktiskā Astroloģija". Pārpublicēšana vai izmantošana komerciāliem mērķiem - tikai ar izdevniecības atļauju.