Strēlnieks. Astroloģijā, kultūrā, reliģijā

filoloģijas maģistre,

,,Praktiskā Astroloģija”

Mitoloģijā un antīkajā pasaulē Strēlnieka tēls saistīts ar kentauriem un vienmēr cildināts kā labs lokšāvējs. Senajās kultūrās viņš tiek identificēts arī ar pazīstamāko un gudrāko kentauru Hīronu. Mūsdienās nosacīti Strēlnieku varētu saistīt arī ar Robinu Hudu – bultas lido mērķī par taisnību un godīgumu. Tieši ar to arī astroloģijā izceļas Strēlnieka zodiaka zīmes pārstāvji. Viņi ir mērķtiecīgi, tieši un atklāti, allaž vajag jaunus apvāršņus un piedzīvojumu.

Strēlnieka zvaigznājs

Strēlnieks ir viens no 12 zodiaka zvaigznājiem, to labi var saskatīt naksnīgajās debesīs. Tas atrodas pašā Piena ceļa galaktikas centrā, un tajā vērojami miglāji un zvaigžņu kopas. Zvaigznāja saīsinājums ir Sgr un simbols , kas simbolizē kentaura bultu. Strēlnieka zvaigznāju 2. gs. jau pieminējis astronoms Ptolemajs.

Strēlnieka zvaigznājā pavisam ir septiņas spožas zvaigznes, un spožākā no tām ir ε Sgr jeb Epsilon Sagittarii, saukta arī par Kaus Australis. Babilonieši astronomijas un astroloģijas apkopojumā MUL.APIN zvaigzni ε Sgr pieminējuši kā MA.GUR8. Lai gan astronomi vienojušies, ka parasti zvaigznāja spožāko zvaigzni apzīmē ar α, vācu astronoms Johans Baijers nesekoja tam un nosauca Strēlnieka zvaigznāja spožāko zvaigzni par Epsilon Sagittarii. Tā ir bināra zvaigžņu sistēma, kas atrodas zvaigznāja dienvidu daļā, ir 375 reizes spožāka par Sauli un aptuveni 145 gaismas gadu attālumā no Saules. Epsilon Sagittarii ir liela oranži zilgana zvaigzne, uzskatīta par Strēlnieka loku, un tulkojumos no arābu un latīņu valodas nozīmē - loks dienvidos.

Tuvākā Strēlnieka zvaigznāja zvaigzne no četrām ir Ross 154, un tā atrodas aptuveni 9,69 gaismas gadu attālumā no Zemes. Šo zvaigzni zvaigznājā 1925. gadā atklāja amerikāņu astronoms Frenks Elmors Ross. Strēlnieka zvaigznājā atrodas arī 15 no objektiem, kuri atrodami franču astronoma Šarla Mesjē sastādītajā Mesjē katalogā, kurā pavisam ir 110 objekti.

Strēlnieka zvaigznājs interesants ar to, ka tajā ietilpstošā spožu zvaigžņu grupa veido debesīs figūru, kas līdzinās tējkannai, tāpēc tā arī nosaukta par Tējkannu. To veido zvaigznes Delta, Epsilon, Zeta, Phi, Lambda, Gamma-2, Sigma un Tau Sagittarii.

Strēlnieka zvaigznāja robežzvaigznāji ir Vairogs, Čūsknesis, Ērglis, Skorpions, Čūska, Dienvidu Vainags, Mežāzis, Teleskops, Mikroskops un Indiānis. Zvaigznājs Latvijā redzams vasaras naktīs, bet vājāk nekā Skorpiona zvaigznājs.

Brīvību mīlošie, mērķtiecīgie optimisti

Strēlnieks (latīņu val. Sagittarius) ir devītā zodiaka zīme, kas pēc horoskopa atbilst cilvēkiem, kuri dzimuši no 23. novembra līdz 21. decembrim (robežas nedaudz var mainīties atbilstoši Saules ceļam konkrētajā gadā). Strēlnieks pieder pie Uguns stihijas zīmēm.

Strēlnieka zodiaka zīmes pārstāvji mīl dzīvi, viņiem raksturīga tieksme pēc piedzīvojumiem, viņi ir apveltīti arī ar temperamentu, un vairumā gadījumu dzīve rit intensīvi. Strēlnieki ir jautri, enerģiski, godīgi, taisnīgi un atvērti visam jaunajam. Viņi ir arī ļoti mērķtiecīgi un parasti cenšas iegūt visu, ko iekārojuši. Šie cilvēki uzskata, ka viss ir iespējams, tāpēc bieži vien viņu dzīves mērķis ir mainīt pasauli. Ar mērķtiecību Strēlnieki parasti panāk to, ka viņiem nekā netrūkst. Zodiaka zīmes aizgādnis ir Jupiters - pārpilnības planēta. Daudzi Strēlnieki nepazīsts aizspriedumus, jo viņus vada tieksme pēc brīvības un neatkarības, vēlme būt patstāvīgiem, viņiem piemīt augstsirdība, izteikts optimisms un prasme organizēt, kas palīdz sasniegt mērķus.

Bet, pēc sparīgas mērķu iekarošanas, Strēlniekiem patīk arī izklaidēties un baudīt dzīvi. Reizumis viņi var būt pārāk vērsti uz sevi, arīdzan netaktiski, vispirms izdara un tad tikai domā. Enerģiskajiem loka šāvējiem dažreiz sanāk arī pārspīlēt un daudz pļāpāt.

Strēlnieki augstu novērtē godīgumu, tāpēc viņi to meklē arī attiecībās un sagaida no partnera atklātību, citādi kopā būšanai nebūs ilgs mūžs. Strēlnieki ir kaislīgi, neatkarīgi un brīvību mīloši, ja viņu partneris to izprot un pieņem, tad Strēlnieks var kļūt par labāko iespējamo partneri.

Tā kā Strēlniekiem piemīt mērķtiecība, vēlme izzināt un piedzīvojumu kāre, patīk būt kustībā, tad viņiem piemērotas nodarbošanās ir saistītas ar ceļošanu, darbs brīvā dabā vai plašsaziņas līdzekļos, bet piemērots var būt arī ar filozofiju saistīts darbs. Viņiem labi padodas arī tieslietas, tāpēc var izpausties kā juristi. Un arīdzan reliģija var kļūt par vienu no Strēlnieku dzīves tēmām.

Šai zodiaka zīmei atbilstošais metāls ir alva, bet minerāls tirkīzs, kuram piedēvē aizsardzības, veiksmes un bagātības nesēja simbolisko nozīmi. Tāpat Strēlniekus labi ietekmē arī ametists, rubīns, ahāts, cirkons, topāzs, ērgļacs, halcedons, rozā un zilais kvarcs, smaragds, opāls, granāts, hiacints un safīrs. Pastāv uzskats, ka šīs zīmes pārstāvjiem nav ieteicams valkāt nefrīta rotas.

Kentaurs Hīrons

Mitoloģijā Strēlnieka zvaigznājs tiek saistīts ar kentauriem, un viens no tiem – Hīrons. No galvas līdz viduklim cilvēks, bet pārējais ķermenis kā zirgam.

Hīrons atšķīries no vairuma citu kentauru, kuri bijuši naidīgi pret cilvēkiem, viņš bijis labsirdīgs un gudrs. Hīrons dzīvojis alā Pēliona kalna pakājē, kuru aizseguši olīvkoka zari. Pats viņš gulējis uz lauru zariem un spēlējis liru, alā mācījis arī saviem skolniekiem dažādas gudrības. Viņa skolnieki bijuši pat Jāsons, Ahillejs un Dioskūri. Skolnieki bieži visu dienu līdz vakaram devušies kalnos medībās, pēc tam stāstījuši Hīronam par saviem panākumiem, un saņēmuši uzslavas par drosmi un spēku. Kentaura Hīrona skolnieki paši lasījuši malku ugunskuram, uz kura gatavot nomedīto. Pirms vakariņām Hīrons parasti skolniekus sūtījis uz avotu peldēties, pēc tam visi paēduši, bet vēlāk Hīrons mācījis viņiem savas gudrības, vedis līdzi uz tuvējo pakalnu, kur spēlējis liru un ar visiem kopā dziedājis. Pusnaktī Hīrons savus biedrus sūtījis gulēt, bet no rīta viens pats devies uz avotu peldēties. Pēc tam modinājis skolniekus, lai pēc brokastīm mācītu viņiem atkal savas gudrības, pļavā sacenstos šķēpmešanā, skriešanā un šautu ar loku. Kentaurs Hīrons katram skolniekam pievērsis īpašu uzmanību, gatavojis speciālus pārbaudījumus, pielāgotus katra dzīves misijai. Tāpēc savam skolniekam Ahillejam viņš esot mācījis šaut ar loku un barojis viņu ar lāča smadzenēm un lauvas aknām, lai vēlāk Ahillejs varētu paveikt daudzus varoņdarbus, būtu spēcīgs un iegūtu lielu slavu. Hīrons mācījis viņam dziedāt un spēlēt liru, lai pēc savām uzvarām viņš varētu līksmot ar draugiem.

Tomēr gudrajam kentauram Hīronam bija lemts mirt no varoņa Hērakla rokas, kurš nejauši viņu ievainoja. Bet tas bija kentauram nāvējoši. To nožēlojot, Hērakls atsauca kentauru Hīronu no Aīda valstības, un dievu un cilvēku valdnieks Zevs jeb Jupiters deva viņam nemirstību. Hīrons atteicās un atdeva to titānam Prometejam, kurš cilvēkiem bez dievu atļaujas bija dāvājis uguni un daudz ko iemācījis, par ko bija sodīts. Pastāv uzskats, ka kentauru Hīronu pārvērta par Strēlnieka jeb Centaura zvaigznāju.

Enkidu un Krotoss. No cīņas līdz draudzībai

Vēl ar Strēlnieka zvaigznāju tiek saistīts eposa par Gilgamešu galvenā varoņa ceļabiedrs Enkidu, kurš bijis klāts ar apmatojumu kā dzīvnieks, uzvedies mežonīgi, pavadījis laiku ar dzīvniekiem un viņu nav interesējuši cilvēki. Tā kā Gilgamešs ar savu kareivīgumu un slavas alkām gan pavalstniekus, gan dievus bijis nomocījis, tad dievi sūtījuši pie viņa pretinieku Enkidu, mežonīgās dabas iemiesojumu, kuru radījusi dieviete Arura no māliem un siekalām. Tomēr abu cīņa beigusies ar draudzību, nevis kāda bojāeju, un viņi kopā devušies pasaulē, veicot dažādus varoņdarbus. Pēc kāda laika mežonīgais Enkidu gājis bojā, ko Gilgamešs ļoti pārdzīvojis, jo abi bija kļuvuši par labiem draugiem.

Ja mežonīgajā Enkidu senatnē saskatīja Strēlnieku, tad Gilgamešā mēdza saskatīt Oriona zvaigznāju.

Divupiešu eposā par Gilgamešu abi cīnās ar debesu vērsi un to nogalina, un pastāv uzskats, ka šo ainu arī kaut kad var redzēt debesīs. Kad Gilgamešs (Orions) paceļ savu vāli pret Vērsi, Enkidu (Strēlnieks) atlaiž savu bultu, un kad Vērša zvaigznājs noriet, tad parādās Strēlnieks. Bet savā dabiskajā kosmiskajā stāvoklī Strēlnieks tēmē citā virzienā - uz Skorpionu, un Gilgamešs par vēlu esot atnācis palīdzēt Orionam, kurš mirst no Skorpiona dzēliena.

Strēlnieka iezīmes ir arī Krotosam, kurš tiek uzskatīts par mežonīgā dabas dēmona Pāna dēlu. Krotoss bijis ļoti labs jātnieks un mednieks, bet tā kā viņu uzaudzinājušas mūzas, tad viņam tuva bijusi arī māksla. Viņš esot izgudrojis medību loku, ritmu un aplausus.

Tiek uzskatīts arī, ka kentaurs Hīrons labprāt gribējis būt Strēlnieka zvaigznājs, bet nekaunīgais un mežonīgais Krotoss viņu apsteidzis, tāpēc Hīronam nācies pārvērsties par Centaura zvaigznāju. Tieši mūzas esot lūgušas dievam un cilvēku valdniekam Zevam jeb Jupiteram, lai Krotosu novieto starp zvaigznēm par to, ko viņš paveicis dzīvojot. Zevs jeb Jupiters esot izpildījis mūzu lūgumu un pārvērtis Krotosu par Strēlnieka zvaigznāju. Zvaigznāja apakšējā daļa kā zirgam reprezentē viņa prasmes jāšanā, Bet bulta - viņa prasmes medībās.

Strēlnieks dievs Nergals

Strēlnieka zvaigznājs bija labi zināms senajām civilizācijām Tuvajos Austrumos un Mezopotāmijas jeb Divupes kultūrām. Divupieši noteica zvaigznājus un arī Strēlnieku, kuru dēvēja par kareivi un aizstāvi, savos rakstos saucot par PA.BIL.SAG, kas nozīmēja galvenais priekštecis. PA.BIL.SAG ticis dēvēts arī par mežonīgo bulli ar daudzkrāsainajām kājām. Grieķiem savos astronomiskajos un astroloģiskajos pētījumus, ietekmējoties arī no divupiešiem, nācās pielikt lielas pūles, lai sasniegtu augstu zinātnes attīstības līmeni, iekļaujot arī Strēlnieka zvaigznāju savā astroloģiskajā sistēmā.

Divupiešiem Strēlnieku reprezentē nāves un kara dievs Nergals, kuram tika veltīta devītā zodiaka zīme un devītais mēnesis. Divupieši un arī citas kultūras vēlāk bieži vien Strēlnieku mēdza saistīts ar karu. Vārds Nergals nozīmējis - lielā mājokļa valdnieks. Viņš valdījis pār pazemes valstību, un bijis saistīts ar nāvi. Nergalam ceremonijās tika upurētas aitas un liellopi. Viņu asociēja arī ar uguni un Saules karstumu, tāpēc šo dievu sauca par dedzinātāju. Nergalu saistīja arī ar slimībām un postu. Tiek minēts, ka Nergals bijis kentauram līdzīga būtne, kurš šāvis bultas. Pastāv uzskats, ka viņam varēja būt arī spārni, viena vai divas galvas - viena panteras vai suņa un otra cilvēka, bet zirga astes vietā skorpiona dzelonis, citreiz bez dzeloņa, bet ar putna kājām. Šāds daudzšķautņains Strēlnieka kentaura identifikācijas atainojums nav raksturīgs grieķiem.

Uz seniem robežakmeņiem, kas varētu būt datējami ap 1500. gadu p.m.ē., atrastas zodiaka zīmes, un viena no tām ir būtne puscilvēks, pusskorpions, kas bruņojies ar loku un bultu, aizsargājot Sauli. Asīriešu valodā ir zvaigzne, kuru sauc par spārnoto uguns nesēju. Ēģiptē uz Denderas templī atrastās plāksnes, uz kuras attēlotas zodiaka zīmes, redzams spārnots divgalvains kentaurs ar loku.

Bet seno indiešu zodiakā, kurā arī atrodams Strēlnieks, palikusi tikai bulta. Savukārt ķīniešu zodiakā Strēlnieka vietu ieņem Pērtiķis, bet Strēlnieka zvaigznājs ietver divus zvaigznājus, un mūsdienās to apvieno nosaukumā Jātnieka zvaigznājs. Tajā gada periodā, kad Strēlnieka zvaigznājs parādās debesīs, Vērša zvaigznājs paslēpjas, tāpēc kentauru jeb Strēlnieku sauc par ,,vērša nogalinātāju".

Pastāv arī viena no etimoloģiskajām versijām, ka Strēlnieka nosaukums – Sagittarius - veidojies no latīņu „sagitta”, kas nozīmē bulta.

Simboliskā nozīme un Robina Huda tēls

Strēlniekam ir kentaura veidols, jo grieķi viņu tā iztēlojās, mītisku būtni ar apakšdaļu no zirga, bet augšdaļu ar cilvēka ķermeni un loku - šaujošo kentauru, kurš mērķē kaut kur zvaigznēs. Astroloģijā Strēlnieks simbolizē spēku, viņš ir tas, kurš tiecas pēc kaut kā. Strēlnieks ataino divus principus: cilvēciskā rašanos no dzīvnieciskā, arī cilvēka garīgo evolūciju, pilnveidošanos un mērķtiecību, jo kentaurs bultu raida zvaigznēs, izvēloties sev mērķi. Strēlnieks saistīts arī ar ceļa simbolisko nozīmi, jo mērķtiecības dēļ notiek virzība. Strēlnieka mērķtiecības un kustības rezultātā notiek attīstība, kas var būt gan pozitīva, gan negatīva. Viņu ietekmē arī pasaules izpratne un pārliecība, jo pastāv izvēle un virziens, kurp notiks kustība uz mērķi. Strēlnieks saistīts arī ar kultūru, jo tā arī ir izaugsme un attīstība, kam nepieciešama mērķtiecība.

Strēlnieka mērķtiecība ir kā uguns, un bieži vien viņš domā citādāk nekā vairākums sabiedrībā. Neskatoties ne uz ko, viņš iet savu ceļu pretī mērķim, izglītojas, attīstās un pilnveidojas. Šos mērķus Strēlniekam palīdz sasniegt elastība un plastiskums, jo ceļš uz mērķi ne vienmēr ir tikai taisns, ir jāpielāgojas un jāmeklē dažādas iespējas Tad Strēlnieks, mērķējot bultu zvaigznēs, ietur pauzi un koncentrējas.

Strēlnieka būtība ietver gan izglītību, gan arī reliģiju, jo izglītošanās un pasaules izpratne iekļauj visu, no kā notiek kultūru un personības veidošanās. Reliģijai visos laikos bijusi nozīmīga vieta visās kultūrās un to attīstībā, sākot ar politeismu un nonākot pie monoteisma. Strēlniekam piemīt spēks, optimisms un ticība, ka viņš sasniegs savu mērķi, viņa bulta trāpīs tieši centrā, tas viss ļauj viņam pārvietot kalnus, jo ticība dod papildus enerģijas lādiņu.

Strēlniekam raksturīgās iezīmes saskatāmas amerikāņu rakstnieka Marka Tvena darbos, kuros izpaužas alkas pēc piedzīvojumiem un brīvības gars. Liela mērķtiecība un enerģija atklājas arī vācu klasiskās mūzikas komponista Ludviga van Bēthovena dzīvē un daiļradē. Vācu filozofs, uzņēmējs un politiķis Frīdrihs Engelss, pieturoties pie Strēlnieka dabas, veidoja sev nodrošinātu dzīvi. Mērķtiecīgs pētnieks bijis arī franču aptiekārs un gaišreģis Nostradams.

Kultūrā ļoti pazīstams un leģendām apvīts tēls ir Robins Huds, kurš uzskatīts par prasmīgu lokšāvēju, un pazīstams ar savu principu - zagšanu no bagātajiem un atdošanu nabadzīgajiem. Robinu Hudu raksturo varonība, taisnīgums un piedzīvojumu gars, kā arī viņš šauj ar loku, un tas viss it kā atspoguļo Strēlnieka būtību.

Strēlnieks jau no seniem laikiem ar mērķtiecību un tiekšanos zvaigznēs ir ieguvis savu vietu pasaules kultūrā, mitoloģijā, reliģijā, astronomijā un astroloģijā.

*