100% prognožu neiespējamības cēlonis

Kāpēc nākotne sociālajām zinātnēm ir mīkla

Imants VĪKSNE, analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K

Gadu mijas tuvumā dažādu zinātnisku un pseidozinātnisku disciplīnu pārstāvji izklāsta prognozes par to, kas notiks nākamajā laika nogrieznī: ekonomisti, politologi, sociologi, arī astrologi. Žurnālisti tās cītīgi atreferē, lai sabiedrība būtu gatava jauniem dzīves pavērsieniem. Tomēr cilvēki nereti aizmirst, ka viens faktors precīzu prognožu iespējamību padara praktiski neiespējamu – cilvēks.

Decembra beigās azartspēļu uzņēmums SIA “LATSSON LICENSING” (preču zīme Triobet) autoritatīvi paziņoja, ka Latvija 2017. gadā nesasniegs valdības iecerēto 3,5% izaugsmi. Bukmeikeru vērtējumā ar Eiropas Savienības investīcijām nepietikšot tik augstai izaugsmei, taču privāto investīciju ieplūšanu kavēs ģeopolitiskā situācija. Turklāt nestabilitāti reģionā sekmējot Donalda Trampa kļūšana par ASV prezidentu. Taču šis pats kantoris un šie paši bukmeikeri iepriekš Trampa izredzes kļūt par prezidentu novērtēja ar nieka 20% pret Hilarijas Klintones 80%. Attiecībā uz mūsu pašu gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām viņi ar 40% iespējamību tagad paredz, ka Vienotība iegūs 5% līdz 10% balsu.

Cilvēki nepielāgojas modeļiem

Ziņu aģentūras un portāli šādas ziņas nekritiski pārpublicē, kaut arī preses relīžu autors pat nav noskaidrojams, kur nu vēl šo mistisko bukmeikeru personības. Taču viena lieta, ja ar nākotnes patiesībām rotaļājas azartspēļu uzņēmums, kura vēstījumam ir tikai viens mērķis – atdodiet mums savu naudu. Tādas pašas kļūdas tiek pieļautas arī šķietami nopietnās zinātnēs. Ja arī sociologi kaut ko spēj precīzi saskaitīt, tad tālāk seko šo skaitļu interpretācija, un te paveras visplašākās iespējas kļūdīties.

Sociologs Arnis Kaktiņš atgādina, ka amerikāņu socioloģiskajās aptaujās Tramps saņēma par 3 miljoniem balsu vairāk, nekā Klintone. Taču viņu vēlēšanu sistēma ir būvēta tā, ka prezidentu faktiski ievēl mazākums.

Līdz ar to nepareiza datu interpretācija ir pārmetums gan medijiem, gan arī politologiem un politiķiem, kas līdz pat pēdējam brīdim bija pārliecināti par Klintones uzvaru, un arī Brexit iznākumu. Krievijai gada garumā tika prognozēts sabrukums, bet ne nu brūk, ne nu kā.

Politologs Juris Rozenvalds skaidro, ka politisko notikumu prognozēšanā pastāv divas problēmas: “Metodes nav attīstītas un substance komplicētāka. Jebkura dabas parādība ir mazāk komplicēta nekā cilvēks.” Un politiskie lēmumi tiek pieņemti ne tikai tāpēc, ka sabiedrībai tā būs izdevīgāk. Arī vēlētāji tāpat mēdz kaut ko izdarīt joka pēc, bez dziļākas iekšējas loģikas. “Ja man prasīsiet, kas notiks 2017. gada beigās, paļaujoties uz intuīciju, es varu kaut prognozēt, tomēr cepuri neņemos apēst.” Zināmas likumsakarības politikā iespējams saskatīt tendenču līmenī. Piemēram, demokrātijā ierobežojot masu informācijas līdzekļu darbību, skaidrs, ka būs sagaidāmas negatīvas sociālpolitiskās sekas. Ekonomikas prognozes ir konkrētākas, nekā politologu lietotās, jo operē galvenokārt ar skaitļiem, nevis viedokļiem. Kļūdas iespējamība mazāka, nekā politisko procesu prognozēs, taču sekas smagākas. Te dzīves pielāgošanu dažādiem ekonomikas modeļiem traucē tas, ka cilvēki nerīkojas tikai vadoties pēc principa izdevīgi - neizdevīgi.

Ja vajag - klab un grab

Sociologs Arnis Kaktiņš atzīst: “Nākotne ir neizzināma, un tā ir ilūzija, ka iespējams izveidot ideālu modeli, uz kura pamata izdarīt precīzas prognozes.” Jāizšķir gan tās prognozes, ko valdība lieto ekonomikas prognozēšanai, no dažādām prognozēm publiskajā telpā. “Medijiem vajag, lai kāds klabētu un grabētu. Man kaut ko pajautā, es kaut ko atbildu. Bet tikpat labi tur apakšā var būt tikai mans subjektīvais viedoklis.”

Makroekonomiskie scenāriji ir krietni nopietnāka, garlaicīgāka un neiesvaidītam lasītājam neizprotama lasāmviela – ar sarežģītām formulām un garām skaitļu virtenēm, taču arī uz to balstītos secinājums ietekmē politiķi un ierēdņi. Latvijas bankas ekonomists Igors Kasjanovs skaidro:

“Ekonomisti var un sniedz laicīgu informāciju par tautsaimniecības pārkaršanas vai lejupslīdes draudiem, par atsevišķu nozaru/jomu regulējumu problēmām, politisko lēmumu ietekmi uz sociālekonomiskajiem procesiem utt. Diemžēl pietiekami bieži šie brīdinājumi dzirdīgas ausis tā arī nesasniedz. Ekonomiskās prognozes salīdzinoša “miera periodos” ir visai ticamas – ekonomisti, balstoties uz tiem pieejamo ļoti plašo informāciju un tās apstrādi ekonomiskajos modeļos, spēj salīdzinoši labi pateikt, kurā virzienā attīstīsies tautsaimniecība. Tas, kur ekonomisti ir nosacīti vājāki, – dažāda veida ekonomisko šoku paredzēšanā, kas salīdzinoši bieži izriet ne no ekonomikas, bet politikas.”

Pietrūkst laika rindu

Viedokļi gan arī ekonomistu starpā mēdz atšķirties, un tad politikas veidotājiem jālemj, vai un kurus argumentus ņemt vērā. Nereti tas ir visnotaļ komplicēti, jo pat viens un tas pats ekonomikas eksperts vienu un to pašu jomu vai procesu ar mēneša nobīdi vērtē pilnīgi atšķirīgi, nav pat runas par nākotnes prognozēm. Ekonomikas žurnālists Arnis Kluinis apkopojis šādus feilerus vairāku komercbanku ekspertu izpildījumā. Tā Swedbankai oktobrī apstrādes rūpniecība “šķiet mazliet pieklususi” un “ražošanas apjomu izaugsme sāka noplakt”. Bet novembrī vidējā deviņu mēnešu izaugsme pēkšņi “ir gana apmierinoša”.  Vai Citadelei rūpniecības pieaugums trešajā ceturksnī “kļuvis krietni piezemētāks”, kamēr novembris Latvijas apstrādes rūpniecībā “atkal padevies diezgan labs”. “Netiek skaidrībā par skaitļiem un jūtām,” secina žurnālists. Iespējams pretrunās vainojama Arņa Kaktina pieminētā nepieciešamība klabēt un grabēt medijiem un politiķiem par prieku.

Tomēr nevienā statistikas modelī nav iespējams iekļaut visus aspektus, un subjektivitāte ir neizbēgama, uzskata Latvijas Universitātes profesore Margarita Dunska. Daudzi modeļos izmantotie indikatori tiek balstīti tieši uz cilvēku gaidām. Turklāt, lai kaut ko izskaidrotu, raugoties uz pagātni, ir nepieciešamas garas laika rindas, kuru neatkarīgās Latvijas rīcībā nemaz nav. Sapīties gan iespējams arī garās rindās, taču nākotnes tendences ir iespējams saskatīt. Ja skatās garo ciklu teoriju, tad šobrīd ekonomikas zemākais vilnis iziets, un varam cerēt uz labākiem nākamajiem 50-60 gadiem. Profesorei pašai pie sirds ideja par to, ka ikviens uzplaukuma periods ir saistīts ar jaunu tehnoloģiju ienākšanu dzīvē. Bija dzelzceļš, lidmašīnas, telefons, datori. Kas būs nākamā tehnoloģija globālajam ekonomikas uzrāvienam? Varbūt nanotehnoloģijas. Drīz uzzināsim.

Kurš te ir šarlatāns

Ir vēl viena nozare, kas nodarbojas ar nākotnes zīmju ieraudzīšanu un tulkošanu. Daudzi astroloģiju uzskata par blēņām, kaut arī līdzīgi socioloģijas disciplīnām – arī te ir savi modeļi, kartes, formulas. Sertificēta astroloģe Guna Kārkliņa skaidro, ka popkultūras horoskopi, ko publicē mediji, tā nav astroloģija. Tie domāti vien izklaidei, kādam varbūt iedvesmai: “Īstā astroloģija sākas tad, kad tiek strādāts ar konkrētiem datiem – cilvēka, firmas, valsts u.tml. Astroloģiskā karte – tas ir debess ķermeņu novietojums cilvēka piedzimšanas brīdī, firmas reģistrācijas vai valsts izveidošanas laikā.”

Bet kļūdīties arī mēdz arī astrologi, un kļūdu skaidrojums tāds pats kā ekonomikā – cilvēciskais faktors. Igors Kasjanovs spriež: “Labi ir tie ekonomisti, kas nevis nosauc precīzu ciparu, bet gan iemeslu, kādēļ un kā ekonomika attīstīties nākotnē.” Līdzīgi par savu nozari saka Guna Kārkliņa: “Astroloģijai nav nekāda sakara ar gaišredzību, astrologs nav burvis un nevar pateikt, ka tur un tur pulksten tikos un tikos notiks tas un tas. Ar astroloģijas palīdzību var saprast vispārējās tendences.” Kopš Mārtiņa Lutera laikā astroloģija tika atvienota no astronomijas arī Latvijas valsts Zinātniskās darbības likumam astroloģija neatbilst. Tai pat laikā profesiju klasifikatorā astrologa profesija atrodas, un uzņēmēji, politiķi labprāt izmanto viņu pakalpojumus. Uzklausa ne tikai ekonomistu un politologu ieteikumus. Arī te jautājums, kā tālāk iegūtā informācija tiek izmantota. Astrologi mēdz teikt - muļķis var sačakarēt vislabākās planētu kombinācijas. Un droši vien līdzīgi varētu teikt arī politologi par saviem aprūpējamajiem.

Sociologs Arnis Kaktiņš gan neuzskata, ka valdībai ekonomistu prognozes būtu jānomaina pret astrologu pakalpojumiem vai jāvēro kā zaķi zāli grauž, lai noskaidrotu – kāds rīt būs laiks. Acīmredzot katrai zināšanai savs laiks un vieta.

Ekonomists Igors Kasjanovs pieļauj, ka nākotnē nākotni spēsim prognozēt sekmīgāk:

“Vēl pavisam bērna autiņos ir mikrodatu izmantošana šajā jomā, bet es ticu, ka tuvāko desmitgažu laikā tieši mikrodati ļaus vēl dziļāk ieskatīties iedzīvotāju rīcībmodeļos, kas sniegs lielu pienesumu arī ekonomiskajā analītikā.” Vismaz pagaidām 100% droši ir vien tas, ka neviena sociālā zinātne nespēj sniegt 100% ticamas prognozes.

 

Citāti:

Arnis Kaktiņš, sociologs:

“Nākotne ir neizzināma, un tā ir ilūzija, ka iespējams izveidot ideālu modeli, uz kura pamata izdarīt precīzas prognozes.” 

Juris Rozenvalds, politologs:

“Metodes nav attīstītas un substance komplicētāka. Jebkura dabas parādība ir mazāk komplicēta nekā cilvēks.”

Guna Kārkliņa, sertificēta astroloģe:

“Astroloģijai nav nekāda sakara ar gaišredzību, astrologs nav burvis un nevar pateikt, ka „tur un tur pulksten tikos un tikos notiks tas un tas.”

Igors Kasjanovs, ekonomists:

“Tas, kur ekonomisti ir nosacīti vājāki, – dažāda veida ekonomisko šoku paredzēšanā, kas salīdzinoši bieži izriet ne no ekonomikas, bet politikas.”

Margarita Dunska, LU mācībspēks:

“Katrs uzplaukuma periods sasitās ar jaunu tehnoloģiju izgudrošanu. Dzelzceļš, lidmašīnas, datori. Jautājums – kas izraisīs nākamo uzrāvienu.”

*

(Pirmpublicējums "Rīgas Apriņķa Avīzē", kur astrologa teiktais gan noīsināts:))