Pašuztveres māņi

Zinu cilvēkus, kuru dzīve no malas raugoties (un arī pēc tuvinieku teiktā) ir īsta katastrofa (zaudējumi, neveiksmes, veselības likstas), tomēr viņi paši pārliecinoši uzskata, ka ar viņiem viss ir superīgā kārtībā. Jo “viss taču labi”. No tā cieš bērni, laulātie (ja vēl ir). Kā ar alkoholiķiem, kuri nodzeras, bet domā, ka dzīve ir skaista.
Ilūzijām un pašapmānam ir daudz formu.
Astro daudzi nīst, jo astrologs nostāda to faktu priekšā, kurus cilvēki negrib atzīt vai kas neiederas viņu ilūzijās. Bez paradigmu maiņas astro nav ko darīt! Esmu ļoti daudz par šo gadiem izglītojis cilvēkus, bet vēl un vēl jāatgriežas pie pieaugušo pasaciņām, kur daudzi uzskata, ka tikai paši (bez lielākas un liktens ietekmes) ir visuvaroši dzīves noteicēji (nez kādēļ tad nedzīvo ideālos apstākļos kā paši gribētu) un Koelju vienkāršoto pieeju - “visa pasaule sadosies rokās”. Ja nezina sevi, bet maldās ilūzijās, ja nezina, ap ko pasaule patiesi centrējas, tad ilūziju pasaciņas padara par paša ilūziju patērētāju. Vāveres ritenī. Tieši konsultācijās runājam, kas ir ilūzija, kas realitāte. Un kā nodzīvot patiesi unikāli! 
Bet visvairāk mani pārsteidz (īstenībā jau vairs ne), ka cilvēki gatavi nerealizēt sevi, dzīvot mazāk komfortabli nekā varētu (astro to var pateikt, ja paši nezina), lai tikai mūžam dzīva iluzorā doma pašiem par sevi. Tā teikt, bailes paskatīties esības spogulī, laikam jau intuitīvi zinot un pasargājot sevi no tā ko tur ieraudzīs. Un tā paiet dzīve.... Vai arī pusmūža uc dzīves krīzēs taisa lielo lauzienu, saņemot “kā Tu tā varēji” no citiem “normālajiem”. Bailes ne tā izskatīties ģenerē ilūzijas.
Nost ar saldām ilūzijām! Turamies pie sevi izzinošas realitātes. Tagad ir tik daudz iespēju sevi izzināt (joga, meditācija, grāmatas, testi, astroloģija, eneagrammas utt), ka palikt ilūzijā pret sevi jau kļūst par slinkumu un nolaidību. Turklāt, nevar uzaudzināt pēc 2000.g dzimušos ar “veco kokaino domāšanu”! 
Veiksmes un patiesu Laimi