Kas notiek ar Sauli?

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) janvārī samazinājusi Saules aktivitātes prognozi.

Kristaps Baņķis: "Lai arī Klasiskā astroloģija ikdienā neizmanto Saules aktivitātes uzlismojumu (magnētisko vētru)  analīzi, tomēr tai ir būtiska vieta un loma tajā skaitā enerģētiskajā līmenī, kas "iedzīvina" pavisam citādā griezumā daudzus planetārios aspektus. Mana pārliecība, ka 2012. gads - Pūķa gads - daudzējādā ziņā saskanēs ar seno leģendu par "Pūķi, kas noria Sauli". Manuprāt, liela nozīme būs tieši negaidītajām paŗmaiņām un pēkšņumam, tā kā Sauli tā pa īstam izzināt mums nav lemts... Skaidrs, ka pienākusi Saules kārta rādīt cilvēcei zobiņus. "

ZIŅA

Saskaņā ar NASA prognozi - 24  - Saules aktivitātes cikla kulminācija būs vērojama 2013.gada vasarā, kad Saules plankumu skaits sasniegs 59.

Šī prognoze samazināta vairākkārt. 2006.gadā zinātnieki paziņoja, ka tuvojas ļoti spēcīgs Saules aktivitātes cikls, taču Saules aktivitāte prognozētajā laikā nesākās. Vēlāk, 2008.gada pavasarī, zinātnieki prognozēja, ka Saules aktivitāte maksimumu sasniegs 2011.gadā, kad uz Saules būs pat 140 plankumu, taču 2009.gada maijā prognoze bija jāmaina, paredzot, ka maksimums gaidāms tikai 2013.gadā ar 90 plankumiem. Pagājušajā gadā prognoze tika samazināta līdz 70.

Iepriekšējos septiņos ciklos maksimālais Saules plankumu skaits bija no 110 līdz 200. Pašreiz vērojamā zemā Saules aktivitāte līdzinās tai, kas tika novērota laika periodā no 1645. līdz 1715.gadam, ko dēvē par Maundera minimumu, un periodā no 1790. līdz 1830.gadam, ko dēvē par Daltona minimumu. Abos periodos būtiski pazeminājās temperatūra uz Zemes virsmas, Maundera minimuma laikā bija mazā ledus laikmeta aukstākie gadi, savukārt Daltona minimuma laikā Eiropas vidienē temperatūra 20 gados pazeminājās par diviem grādiem.

Turklāt zemas Saules aktivitātes periodos vērojami biežāki un spēcīgāki vulkānu izvirdumi. 1815.gadā - Daltona minimuma laikā - notika milzīgs Tamboras vulkāna izvirdums, un nākamais gads lielā daļā Eiropas un Ziemeļamerikas tika nodēvēts par gadu bez vasaras. Togad pat vasaras mēnešos Zemes ziemeļu puslodē sniga sniegs, kas vulkāna izmešu dēļ nereti bija iekrāsots brūnganos un sarkanīgos toņos.

Arī 1707. un 1708.gadā - Maundera minimuma laikā - uz Zemes notika vairāki spēcīgi izvirdumi, un 1709.gada sākumā Eiropa pieredzēja lielāko aukstumu, par ko saglabājušās rakstveida liecības. Daudzas upes Eiropā aizsala līdz dibenam, tostarp Daugava, pilnībā aizsala arī visa Baltijas jūra, tādēļ 1709.gada pavasarī Rīga piedzīvoja lielākos plūdus pilsētas pastāvēšanas vēsturē.

Saules aktivitāti parasti nosaka pēc plankumu skaita. Saules aktivitātei ir vairāki cikli, visvairāk izpētītais ir 11 gadu cikls. Iepriekšējā 11 gadu cikla maksimums bija 2000.-2002.gadā, šis cikls turpinājās neierasti ilgi - gandrīz 13 gadu - līdz 2008.gada beigām. Starp iepriekšējo un pašreizējo ciklu bija aptuveni 800 dienu, kurās uz Saules nebija redzams neviens plankums. Šādu dienu skaits trīsreiz pārsniedza 20.gadsimtā novēroto vidējo rādītāju.

Lai gan NASA speciālisti iepriekš nespēja paredzēt gaidāmo zemo Saules aktivitāti, vairāki Krievijas zinātnieki pareizu prognozi izteica jau 1992.gadā. Saskaņā ar to jauns mazais ledus laikmets gaidāms ap 2030.gadu. Šo prognozi atbalsta arī meteorologu organizācijas «Accuweather» galvenais speciālists Džo Bastardi. Viņš uzskata, ka tuvākajās desmitgadēs globālā temperatūra pazemināsies un Zemes ziemeļu puslodē būs vairāk bargu ziemu. Bastardi norāda, ka globālā atdzišana jau ir sākusies - pēc siltā 2010.gada pašlaik vērojams straujākais globālās vidējās temperatūras kritums kopš satelītu ēras sākuma. Saskaņā ar speciālista teikto globālo atdzišanu galvenokārt izraisa dabisko ciklu pāreja no siltās uz auksto fāzi, kas turpināsies aptuveni 30 gadu.

Arī vācu zinātnieks Teodors Landšeits jau pirms vairāk nekā desmit gadiem izteica prognozi par gaidāmu zemu Saules aktivitāti 21.gadsimta sākumā. 2003.gadā - neilgi pirms savas nāves - viņš publicēja materiālu, kurā izteikta prognoze par mazo ledus laikmetu ar kulmināciju aptuveni 2030.gadā. Tomēr Landšeita darba turpinātāji, veicot tālāku pētniecību, šo prognozi ir mainījuši, paredzot, ka arī nākamais Saules aktivitātes cikls būs vājš un izraisīs globālu atdzišanu, tomēr pēc aptuveni 20 gadiem Saules aktivitāte būtiski palielināsies un tādēļ jauns mazais ledus laikmets neiestāsies, lai gan eiropiešiem jārēķinās ar aukstākām ziemām nekā pēdējos gados.

BNS