Vecāki un bērni pēc dominējošām stihijām.

Uguns – uguns.

Bieži abi cīnās par to, kurš dominēs, jo abi vēlas kontrolēt situāciju. Bērns nevēlas sekot noteikumiem, jo vēlas pats visu noteikt. Uguns stihijas vecākam ir grūti akceptēt bērna viedokli. Ieteicams izturēties viens pret otru kā līdzīgam pret līdzīgu, citādi var atņemt bērnam pašpārliecību. Būtu ieteicams kopā darīt aktīvas un sportiskas aktivitātes.

Uguns – zeme.

Ja dominējošā uguns stihija ir bērnam, tad viņš ir enerģētiski stiprāks, var savā veidā kontrolēt vecāku. Līdz ar to vecāks var bērna priekšā padoties. Piemēram, bērns ko izteikti prasa un vecāks neiztur līdz galam, jo nepietiek dzīvības enerģijas. Līdz ar to pasaka – dari ko vēlies. Ugunīgais bērns var ātri apvainoties, ja kaut kas nenotiek tik ātri, cik viņš vēlas vai arī, ja vecāks ir apsolījis izdarīt, bet neizdara. Bieži zemes stihijas vecākam ugunīgais bērns šķiet par impulsīvu un strauju, savukārt ugunīgajam bērnam vecāks par mierīgu. Vecāks var palīdzēt bērnam plānot lietas uz priekšu un nepieņemt sasteigtus lēmumus. Savukārt vecāks no bērna var mācīties, ka dzīvē bez materiālās stabilitātes un drošības ir arī daudz savādākas perspektīvas un iespējas. 

Zeme – uguns.

Ja ir izteikta zemes stihija bērnam, tad vecāks var bieži palikt uz bērnu dusmīgs. Jo vecāks zina ko grib un viņu kaitina, ja bērns to nezina. Var izraisīt dusmas, ja bērnā nav tik izteikta aktivitāte, dzirksts un impulsivitāte, kā viņam. Bet vecākam būtu jāsaprot, ka nevar savu bērnu par daudz stumt uz priekšu, jo tas viņu var tikai  sāpināt. Bet šī kombinācija ir laba, lai abi kopā praktiski realizētu daudzas lietas un projektus.

Uguns – ūdens.

Ja ugunīgais elements ir bērns, tad viņš uzņemas kontroli pār vecāku. Šajā gadījumā vecākam var būt daudz bailes, nedrošība un daudz, kur var sagaidīt kādas sliktas lietas. Līdz ar to var megināt to visu pārnest uz bērnu un viņam tas var traucēt. Vecāks ātri pieķeras bērnam un grib tuvību, bet ugunīgais bērns grib vairāk būt neatkarīgs, pats par sevi. Viņam nav vajadzīgs, ka viņu visu laiku no kaut kā pasargā. Viņus tas var pat kaitināt, jo viņiem vajag savu telpu ap sevi. 

Ūdens – uguns.

Ugunīgajam vecākam ir jābūt ļoti uzmanīgam pret savu bērnu, lai ar savu personību nenomāktu viņu. Nevar par daudz kontrolēt, jādod laiks bērnam, kurš ir pasīvāks un lēnāks. Bet ugunīgais vecāks grib visu ātri, līdz ar to rodas problēmas. Vai arī otra galējība, ka nevar sagaidīt un izdara visu bērna vietā. Līdz ar to veido bērnā atkarību no vecāka. Tādā kā pakļautība, kas noved pie tā, ka bērns paliek kautrīgāks un klusāks, līdz ar to vecāks vēl lielākā neizpratnē. Šī kombinācija ir enerģētiski ļoti aktīva, dinamiska. Garlaicīgi viņiem noteikti nav. Bērnam reizēm var būt par daudz vecāka optimisms un vēlme aptvert visu lielo pasauli. Bet, ja šī enerģija tiek pareizi un veiksmīgi izmantota, tad ugunīgais vecāks spēj iedod lielāku pašpārliecību bērnam.

Uguns – zeme.

Abi diezgan ietiepīgi un stūrgalvīgi. Līdz ar to viens grib to, bet otrs ko pavisam citu. Var pietrūkt emocionālās saskarsmes un ciešums. Bet pozitīvā ziņā, ja zemes stihijas bērns iedod tādu kā stabilitāti un mieru, bet vecāks uz tā pamata spēj radīt siltumu, enerģiju un parādīt kā var izpausties dažādos virzienos. Kā arī vecāks var parādīt kā būt aktivākam pasaulē. Tikai vecākam ir jāņem vērā, ka zemes stihijas bērnam ir nepieciešams pierādīt, ka uz viņu var paļauties, pildīt apsolīto.

Zeme – uguns.

Līdzīgi kā ūdens – uguns gadījumā, kur ugunīgajam vecākam ir jādod laiks bērnam, lai nedarītu viņa vietā, nerūpētos viņa vietā. Lai neveidojas atkarība no vecāka. Diezgan sarežģīta kombinācija, jo abas stihijas pēc būtības ir atšķirīgas. Ja ugunīgais vecāks grib kādu spontānu rīcību, aktivitāti, tad bērns pieiet daudzām lietām uzmanīgi un ar aizdomām. Pozitīvi, ja ugunīgais vecāks palīdz bērnam iesaistīties vairāk piedzīvojumos un palīdz tikt pāri bailēm par nezināmo. Savukārt bērns var mācīt vecākam pacietību un fokusēties vairāk uz vienu lietu.

Gaiss – gaiss.

Viegli komunicē savā starpā, dalās ar idejām, jo abiem patīk sarunāties. Viens otru iedvesmo dalīties ar kādām domām, abi spēj vienlīdzīgi spēlēties. Abiem patīk izmaiņas. Vecāku un bērnu vieno tas, ka sarunas ir balstītas uz loģiskiem argumentiem un emocijas neņem pārspēku. Bērnam ir tieši tas vajadzīgs – dalīties ar idejām, diskusijām ar vecāku, kas viņā tieši vairo drošības sajūtu. Grūtāk var būt situācijās, kur abiem ir jāpieņem kādi konkrēti lēmumi.

Gaiss – ūdens.

Ūdens stihijas vecāks var palikt dusmīgs uz bērnu, ja lietas nav izdarītas/ pabeigtas līdz galam. Emocionālo tuvumu vairāk grib ūdens stihijas vecāks, bet  bērns vairāk runāties un draudzēties. Kā arī ūdens stihijas vecāks var gribēt būt mazāk cilvēkos, biežāk paklusēt. Bērns var runāt par daudz racionāli un loģiski, bet vecāks var gribēt vairāk intuitive un emocionāli. Kas var radīt problēmas, kur gaisa stihijas bērns var neizprast vecāka emocijas, raudulīgumu vai pārlieku lielo jūtīgumu. Bet vecāks var iemācīt bērnam izpaust sevi arī emocionāli, ne tikai objektīvi. Tieši tāpat kā bērns var mācīt vecāku uztvert daudzas lietas objektīvāk, no cita skatu punkta.

Gaiss – uguns.

Bērnam ar vecāku viegli saprasties, jo abi iedvesmo viens otru, abiem kopā ir jautri un vēlas kopā iegūt kādus jaunus piedzīvojumus. Ugunīgais vecāks ar savu apņemšanos un pārliecību var viegli iedot cīņas sparu par bērna spējām. Abi spēj viegli apmainīties ar komplimentiem un humoru.

Ūdens – gaiss.

Ūdens stihijas bērnam vajag vairāk emocionālo pusi un viņam tas var pietrūkt no vecāka, līdz ar to var ciest par to. Vecākam ir jābūt rūpīgākam pret viņu, jāsaka, ka mīl, jāizrāda. Bērnam bieži var likties, ka vecāks par viņu nerūpējas, līdz ar to vecākam jācenšas vairāk emocionāli dalīties, ne tik daudz teorija un intelektuālais. Reizēm ūdens bērnam informācijas var būt par daudz, ka nezina kā to pārstrādāt. Viņam vajag vairāk sajust tās emocijas, izjust. 

Gaiss-  zeme.

Gaisa stihijas vecāks var būt bieži uz bērnu dusmīgs par to, ka liekas, ka bērns visu lēni saprot. Bet zemes stihijas bērnam vajag vairāk parādīt tieši praktisko pusi, nevis sausu teoriju. Gaisa stihijas pārstāvji ātri saprot informāciju, idejas, bet zemes stihijai tas ir praktiski jāparāda. Vecāks var palīdzēt bērnam idejas vairāk realizēt sabiedrībā, sociumā, bet bērns var palīdz vecākam realizēt idejas vairāk praktiski. Bet šajā gadījumā bērnam var likties, ka vecāks tā kā lidinās pa mākoņiem, ka tas nav uz zemes un nedod viņam vajadzīgo stabilitāti un drošību. Bet vecākam bērns var likties par daudz garlaicīgs un tradicionāls. Pozitīvā veidā būtu, ja vecāks mācītu bērnam būt spontānākam, bet bērns vecākam vairāk stabilitāti.

Ūdens – ūdens.

Iespējams, ka atkarīgi viens no otra, var ilgi dzīvot kopā. Var izveidoties ļoti ciešas attiecības. Jūtīgi pret emocionālo atmosfēru ģimenē un var spēcīgi reaģēt pret to. Bērnu spēcīgi ietekmē jebkādi ģimenes strīdi, bērns uzņem vecāku modeli kā dzīvot. Gan labā, gan negatīvā ziņā, jo ūdens stihijas elementam ir laba atmiņa, saglabā to sevī. Jāskatās, lai reizēm emocijas nav iesaistītas pārāk daudz, citādi var būt par daudz asaras.

Ūdens – zeme.

Zemes stihijas vecāks var iedot vairāk virzienu, kur doties, tādu kā formu. Šī savienība starp bērnu un vecāku parasti ir diezgan stipra. Var palīdzēt sakārtot emocijas tādos kā plauktiņos un palīdzēt realizēt sapņus, iztēli un to ko vēlas. Vecāks pacietīgi pieņem bērna garastāvokļa maiņas. Un ūdens stihijas bērns labprāt pieņem šo palīdzību. Bet abiem esot kopā var viens otrā palielināt arī nedrošības sajūtu.

Zeme – ūdens.

Ja bērns ir ar ūdens stihijas pārsvaru, tad diezgan laba kombinācija, jo viens otru var viegli saprast un atbalstīt. Tajā pašā laikā nerunāt visu laiku par savām bailēm. Zemes stihijas vecāks dod priekšroku tik daudz nerunāt, bet plānot, bet bērns mīl daudz ko darīt caur savām emocijām un plūst situācijām līdzi. Līdz ar to bērns redz vecāku kā gādīgu un izpalīdzīgu.